Foto: Evija Trifanova, LETA

Ap 550 saules paneļu iekārtu ik mēnesi pieslēdzas “Sadales tīklam”, līdz gada beigām varētu būt jau vairāk nekā 10 000 mikroģeneratoru 7

Šā gada otrajā ceturksnī turpinājies mikroģenerācijas un elektrostaciju attīstības intereses vilnis, aģentūru LETA informēja elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls” pārstāvji.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Kompānijā skaidro, ka liela daļa elektrostaciju projektu ar ražošanas jaudu virs 11,1 kilovatiem (kW) ir attīstības procesā, savukārt sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits pusgada laikā audzis vairākkārt – no 2145 pieslēgtiem mikroģeneratoriem 2021.gada beigās līdz 4816 2022.gada 30.jūnijā, turklāt temps turpina pieaugt.

“Sadales tīkls” norāda, ka šos faktorus galvenokārt ietekmē elektroenerģijas cenas, Krievijas karš Ukrainā un valsts atbalsta politika.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sadalītās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar pērno gadu, otro ceturksnī piedzīvojis nelielu samazinājumu, turpinot jau gada sākumā aizsākušos tendenci.

Sadales sistēmā šogad otrajā ceturksnī sadalītas 1 486 419 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, vērojams samazinājums par apmēram vienu procentpunktu.

Izteiktāks patēriņa samazinājums otrajā ceturksnī vērojams iedzīvotāju grupā, kur novērots sarukums par 4,2%, rūpniecībā 4,5% samazinājums. Tikmēr izaugsmi 3,4% apmērā uzrādījis tirdzniecības un ēdināšanas sektoros, ko veicinājusi Covid-19 ierobežojumu atcelšana.

“Sadales tīkls” atzīmē, ka kopējais patēriņa samazinājums varētu būt skaidrojams ar vairāku apstākļu kopumu – taupības un energoefektivitātes pasākumi cenu kāpuma ietekmē un piesardzība ģeopolitisko notikumu kontekstā, mikroģeneratoru un elektrostaciju skaita pieaugums elektrības ražošanai pašpatēriņam, kā arī salīdzinoši vēsāks vasaras sezonas sākums.

Šā gada otrais ceturksnis tirgotāju maiņas ziņā bijis salīdzinoši mierīgāks – trijos mēnešos jaunu pakalpojuma sniedzēju sev izvēlējušies 11 132 klienti, kas ir trīs reizes mazāk nekā gada pirmajā ceturksnī, kad gada sākumā pakalpojumu piegādātājus aktīvāk mainīja juridiskās personas, bet martā, līdz ar tirgotāju mārketinga pasākumu aktivizēšanos, straujāka dinamika bija arī mājsaimniecību segmentā.

Reklāma
Reklāma

Gada otrajā ceturksnī mikroģenerācijas pieslēgumu temps saglabājies straujš, jūnija beigās sasniedzot 4816 kopējo pieslēgumu skaitu ar kopējo jaudu 36 megavatiem (MW). Vidējais pieaugums pirmajā pusgadā bijis ap 550 sadales tīklam pieslēgtu saules paneļu iekārtu ik mēnesi.

Pašlaik uzstādīto mikroģeneratoru skaits jau pārsniedz 6000, un to kopējā jauda sasniedz gandrīz 50 MW. “Sadales tīkla” eksperti prognozē, ka līdz gada beigām sadales sistēmai varētu būt pieslēgti vairāk nekā 10 000 mikroģeneratoru.

Līdz 30.jūnijam sadales sistēmai bija pieslēgtas 125 saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 8,5 MW. Interese par jaunu projektu attīstīšanu ir daudzkārt lielāka. Kopējais pieteikto projektu apjoms, kam “Sadales tīkls” izsniedzis pieslēguma tehniskās prasības un attiecīgi rezervējis jaudas, pirmā pusgada beigās pietuvojās 1 gigavatam (GW).

Uzņēmuma eksperti prognozē, ka manāmu papildinājumu kopējā Latvijā saražotās enerģijas bilancē saules enerģija sāks veidot 2023.gada vasarā, kad būs realizēta vismaz daļa no šobrīd uzsāktajiem projektiem. Interesi par elektrības ražošanu no saules patiesi var dēvēt par sprādzienveidīgu, vienlaikus tas izraisījis daudz jautājumu par nepieciešamo jaudu apjomu un to pieejamību.

Pie “Sadales tīkls” rezervēto jaudu apjoms atjaunīgās enerģijas ražošanai sasniedz 1 GW, bet pie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) kopējais rezervēto ģenerācijas jaudu apjoms jūlija otrā pusē – ap 3,5 GW.

Maksimālā patēriņa slodze Latvijā saskaņā ar AST veiktajiem kontrolmērījumiem 2021.gadā bija 1,25 GW, bet minimālā 0,52 GW. Vidējais patēriņš vasarā bijis ap 0,8 GW, ziemā – ap 0,9 GW.

Kopējais nākotnes elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms pie abiem elektroapgādes operatoriem pašlaik jau pārsniedz 4,5 GW, kas ir daudzkārt vairāk, nekā Latvijā nepieciešams. Turklāt tas ir, neņemot vērā jau šobrīd abām elektroapgādes sistēmām pieslēgtās ģenerācijas apjomu, kā arī citus pieejamos ražošanas resursus – ūdens, biomasa, gāze.

“Sadales tīkls” norāda, ka jautājums, cik lieli saules ģenerācijas jaudu apjomi Latvijā ir nepieciešami, jāskata arī kontekstā ar saules kā atjaunīgā resursa īpatnējo dabu. Saulainā laikā dienas vidū no saules enerģijas saražotais apjoms var būt milzīgs, bet naktī tās nebūs, tāpēc faktiski saražotais apjoms mēneša griezumā būs ievērojami mazāks par teorētiski pieejamo ražošanas jaudu.

Kompānijas ieskatā, nākotnē enerģētikas nozarē kopumā – gan politikas veidotāju, gan ražotāju, gan tirgotāju, gan sadales un pārvades operatoru līmenī – būs jāmeklē atbildes uz jautājumiem, cik lielas ģenerācijas jaudas energoapgādes tīklā ir nepieciešamas, ko darīt ar pārpalikušo saules elektroenerģiju saulainā vasaras dienā, īpaši, ja saule spīdēs gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs, kā arī kāds ir optimālais dažādu energoresursu balanss, lai maksimāli daudz izmantotu atjaunīgos energoresursus, bet nodrošinātu elektroenerģijas pieejamību arī tad, kad to nav.

“Sadales tīkls” ir valstij piederošajā “Latvenergo” koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.