“Aplams apgalvojums!” Ieslodzītie nikni – jaunie ierobežojumi cietumos, viņuprāt, nav taisnīgi
0
Daļa sabiedrības par dzīvi cietumos zina pavisam maz vai nezina neko, tomēr arī tur uzturas cilvēki, kuru ikdienu un tiesības ietekmē dažādi lēmumi, par kuriem informācija visbiežāk ir ierobežota. Tomēr publiskajā telpā septembra vidū izskanēja informācija, ka ieslodzījumu vietās ieviesti jauni ierobežojumi, kas nepavisam neapmierina ieslodzītos.
Pie LA.LV redakcijas vērsās kāds vīrietis, kurš pastāstīja, kā šo lēmumu uztver Latvijas ieslodzījuma vietās — pēc viņa sniegtās informācijas, vairākos cietumos notikuši protesti, kuros ieslodzītie pauda neapmierinātību ar administrācijas lēmumu konfiscēt spēļu konsoles.
Ieslodzītie norāda, ka šīs konsoles iepriekš iegūtas un reģistrētas atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem, taču pēc jauno ierobežojumu ieviešanas tās tiek konfiscētas, piemērojot regulējumu ar atpakaļejošu spēku. Šāda rīcība, pēc viņu domām, esot pretrunā tiesiskās paļāvības principam un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 253 par ieslodzījuma vietu iekšējo kārtību.
Vēstulē uzsvērts, ka spēļu konsoles ieslodzītajiem kalpo kā viens no veidiem, kā saturīgi pavadīt brīvo laiku, mazināt stresu un izvairīties no konfliktiem. To izņemšana, viņuprāt, var palielināt spriedzi ieslodzījuma vietās.
Kā tur īsti ir?
Ieslodzījuma vietu pārvalde skaidro, vai šāda informācija atbilst patiesībai un kāds ir lēmuma pamatojums.
Augstākā tiesa savā praksē ir norādījusi, ka parasti tiesiskajās attiecībās ir piemērojama tā materiālo tiesību norma, kas attiecīgajā brīdī ir spēkā. Ilgstošu vai secīgi laikā izkaisītu faktisko apstākļu gadījumā jaunā tiesību norma parasti piemērojama tiem apstākļiem, kas radušies pirms, bet turpinās pēc jaunās tiesību normas spēkā stāšanās.
Tādējādi uz tiesiskajām attiecībām, kas jau ir iesāktas un turpinās, publisko tiesību jomā arī materiālajai tiesību normai ir tūlītējs spēks, pie tam tas nav uzskatāms par tiesību normas atpakaļ vērstu spēku.
Bez tam norādāms, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesiskās paļāvības princips neizslēdz to, ka indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas tiesiskā veidā. Proti, šis princips nedod pamatu ticēt, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies, bet gan pieļauj un noteiktos apstākļos pat pieprasa pastāvošā tiesiskā regulējuma grozīšanu. Pretējā gadījumā valsts nevarētu pienācīgi reaģēt uz mainīgajiem dzīves apstākļiem.
Aplams apgalvojums
Ir aplams apgalvojums, ka noteikumiem par videospēļu iekārtu lietošanu ir atpakaļejošs spēks, jo atpakaļ vērsts spēks attiecas uz tiesiskajām attiecībām, kas jau ir izbeigtas pirms stājās spēkā jaunā tiesību norma. Konkrētajā gadījumā ieslodzītais turpina atrasties ieslodzījuma vietā un uz viņu attiecas likumos noteiktie pienākumi un tiesību ierobežojumi, ko ārējie normatīvie akti paredz ieslodzītajiem.
Notiesātajiem ir iespēja minētās iekārtas nodot glabāšanai brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai izsniegšanai personām ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
Nenodotās iekārtas tiks izņemtas un novietotas glabāšanai brīvības atņemšanas iestādes noliktavā. Minētās iekārtas netiks iznīcinātas, un, vai nu atbilstoši notiesāto lūgumam tiks izsniegtas personām ārpus brīvības atņemšanas iestādes, vai nu, atbrīvojoties no brīvības atņemšanas iestādes, tiks izsniegtas notiesātajiem kopā ar citām viņu mantām.
Pārkāpums nav konstatējams
Attiecībā uz notiesāto personu iespēju glabāt un lietot televizoram pievienojamas videospēļu iekārtas (spēļu konsoles) nav konstatējama pamatota un aizsargāta tiesība, kuras īstenošana izpaužas kā videospēļu spēlēšana.
Videospēļu lietošana nav saistāma ne ar vienu no pamattiesībām, kuru valstij ir jāgarantē kriminālsoda izpildes laikā, tostarp nav saistāma ar personas tiesībām uz īpašumu.
Tiesības ieslodzījuma vietā izmantot videospēļu iekārtas ar papildu saziņas iespējām nav Satversmē garantēto pamattiesību realizācija, līdz ar ko, aizliedzot notiesātajiem lietot noteikta veida videospēļu iekārtas, nav konstatējams aizsargājamo tiesību pārkāpums.
