Foto – Fotolia

Aptauja: Biežāk patērētie bezalkoholiskie dzērieni ir tēja, kafija un ūdens 0

Latvijā iedzīvotāji no bezalkoholiskiem dzērieniem visbiežāk lieto tēju, kafiju un ūdeni, noskaidrots mazumtirgotāja “Maxima Latvija” veiktajā “Maxima mazumtirdzniecības kompass” aptaujā.

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
VIEGLAIS TESTS. Ja nevari atbildēt 100% pareizi uz šiem jautājumiem, tad tu neesi pārāk gudrs
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 264
Lasīt citas ziņas

Tostarp vairums jeb 92% respondentu patērē tēju un kafiju vismaz reizi dienā. Tikmēr aizvien retāk tiek lietoti gāzētie dzērieni, limonādes.

“Maxima Latvija” pārstāvji ceturtdien žurnālistiem atzina, ka atbilstoši uzņēmuma pārdošanas datiem 2018.gadā kafija un tēja veidoja 3,1% no kopējā pirkuma groza, bet pārējo bezalkoholisko dzērienu veidi – 3,5%. Turklāt Latvijas iedzīvotāju pirkumos kafijai un tējai ir lielāks īpatsvars nekā citās Baltijas valstīs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Apkopotie dati arī liecina, ka pieaug ūdens patēriņš. Ja pērn ūdens patēriņa pieaugums lielā mērā bija izskaidrojams ar karsto vasaru, tad arī šā gada ziemas mēnešos tas lietots samērā bieži, ūdens patēriņam saglabājoties iepriekšējā gada līmenī – 16,5%.

Galvenie kritēriji, pēc kuriem cilvēki izvēlas bezalkoholiskos dzērienus, pēc aptaujas datiem, ir garša, kas ir svarīga 66% respondentu. Seko cena – 56% un dzēriena veids – 37%, savukārt 28% respondentu galvenais kritērijs ir garša, bet 16% tas, vai ir zems cukura daudzums.

Tāpat aptaujā secināts, ka alu patērē 66% Latvijas iedzīvotāju.

“Maxima Latvija” pārdošanas dati liecina, ka 2018.gadā alus veidoja 3,4% no pircēju iepirkuma groza, kas ir pieaugums par 0,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Tostarp viens no faktoriem, kas pagājušajā gadā varēja veicināt pieprasījumu pēc alus, ir īpaši karstā vasara.

Aptaujā arī secināts, ka starp Baltijas valstīm gaišo alu vairāk ir iecienījuši Latvijas iedzīvotāji (88%), taču pēdējo piecu gadu laikā ir auguši arī tumšā alus pārdošanas apmēri.

Galvenie kritēriji, pēc kuriem iedzīvotāji izvēlas alu, ir tā garša – 60%. Tikmēr 48% ir būtisks alus veids, bet 33% cenas un kvalitātes attiecība. Savukārt 31% iedzīvotāju izvēlas alu pēc tā zīmola, 28% – pēc cenas, bet 14% ir būtiski tas, vai alus atbilst noskaņojumam vai attiecīgajam pasākumam, kurā to plānots pasniegt, liecina aptaujas dati.

Pārliecinošs vairākums jeb 94% iedzīvotāju izvēlas latviešu zīmolu alu, lai gan papildus tiek dzerti arī citu valstu ražojumi. Savukārt no citu valstu ražotājiem Latvijā populārākais ir čehu alus, seko beļģu un vācu alus.

Reklāma
Reklāma

Pēc aptaujas datiem, 42% respondentu no visiem alus veidiem izvēlas dzert amatalu jeb tā saucamo “craft beer”.

“Maxima mazumtirdzniecības kompass” liecina, ka bezalkoholisko dzērienu un alkoholisko dzērienu kategorija 2019.gada pirmajā ceturksnī uzrādījusi otru lielāko pieaugumu eksportā vērtībā, kas absolūtajos skaitļos pieauga par vairāk nekā par 21 miljonu eiro. Šo pieaugumu galvenokārt veidoja stipro alkoholisko dzērienu eksporta kāpums, uzrādot 16,1% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Aptauja veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS šogad aprīlī un tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.