“Mākslas testētāji” ir lielākais jauniešu kultūras projekts Somijas vēsturē. To līdzfinansē Somijas Kultūras fonds kopā ar Somijas Zviedru kultūras fondu un Somijas Bērnu kultūras centru asociāciju. Visiem somu astoto klašu skolēniem un viņu skolotājiem tiek piedāvāts finansējums diviem mākslas iestāžu apmeklējumiem – ieejas biļetēm un braucienam. Mūsu valstī to var pielīdzināt “Latvijas skolas somai”.
“Mākslas testētāji” ir lielākais jauniešu kultūras projekts Somijas vēsturē. To līdzfinansē Somijas Kultūras fonds kopā ar Somijas Zviedru kultūras fondu un Somijas Bērnu kultūras centru asociāciju. Visiem somu astoto klašu skolēniem un viņu skolotājiem tiek piedāvāts finansējums diviem mākslas iestāžu apmeklējumiem – ieejas biļetēm un braucienam. Mūsu valstī to var pielīdzināt “Latvijas skolas somai”.
Publicitātes (Taidetestaajat) foto

Ar kvalitātes zīmi: kā darbojas Somijas Kultūras fonds 0

Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

2022. gadā ir plānots, ka Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) atkal tiks finansēts no tabakas, alkohola, kā arī izložu un azartspēļu nodokļu atskaitījumiem. Ceļā uz šo neatkarīgāko VKKF finansēšanas modeli “Kultūrzīmes” nolēma ielūkoties piemēros, kā šobrīd Eiropā darbojas citas kultūras finansēšanas institūcijas. Kā pirmais – stāsts par Somijas Kultūras fondu (SKF) – vienu no lielākajiem privātajiem fondiem Eiropā.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es tā īsti nevienu no viņām neatceros…”: rokmūziķis Ainars Virga atklāti par vienas nakts romāniem slavas “ziedu laikos” 1
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ne visi supervaroņi valkā apmetņus”: vīrietis zem Dienvidu tilta aptur satiksmi, lai palīdzētu 33
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Morāli kropļi.” Ķirsis skarbi par protestu Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā 506
1 diena
Lasīt citas ziņas

Šopavasar visvairāk pieminētā gadadiena ir pandēmijas zīmē, ieskaitot faktus un dažādas emocijas par pēdējā gadā notikušajiem un nenotikušajiem kultūras pasākumiem. Lielākajā daļā pasaules valstu kultūras iestādes un darbinieki epidēmijas laikā tiek atbalstīti no valsts budžeta līdzekļiem, bet ir daļa valstu, kur papildus šim atbalstam māksliniekiem un zinātniekiem pieejami arī iespaidīgi privāti fondi.

Eiropas Padomes finansētajā pētījumu centrā “Compendium” ir aprēķināts, ka pēdējos gados pirms pandēmijas aptuvenais sponsorēšanas finansējums pasaulē kopumā ir bijis ap 40 miljardiem eiro, no kuriem Eiropā izlietoti tuvu 11 miljardiem jeb nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa no kopējā finansējuma pasaulē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kaut arī liela daļa šīs naudas novirzīta sportam un izglītība, pētniecība, sociālā un vides joma ir mazāk atbalstīta, dažu Eiropas valstu dati liecina, ka kultūras sponsorēšana, tostarp atbalsts kultūras mantojumam, bieži ierindojas otrajā vietā.

Eiropas kultūras finansējuma datubāzes pētnieki ir aplēsuši, ka ik gadu privātie līdzekļi aptuveni divu līdz trīs miljardu eiro apmērā veicina kultūras pasākumus, rada un saglabā kultūras iestāžu darba vietas, atbalsta mākslas darbu radīšanu.

Tiek uzskatīts, ka privātais finansējums Eiropā kopumā atbalsta teju pusmiljonu dažādu projektu un tas varētu būt līdz pat desmit procentiem no valstu kultūras budžeta. Protams, katrā valstī situācija ir atšķirīga.

Mūsdienās, kad tik svarīgi šķiet atzīmēt dažādus datumus un gadskaitļus, “Kultūrzīmes” izvēlējās pastāstīt par 1937. gada 28. februāra nozīmi Somijas valsts kultūras dzīvē. Jau nākamajā dienā Latvijas telegrāfa aģentūra “LETA” ziņoja: “Vakar, 28. februārī, Helsinkos nodibināts Somijas kultūras fonds. Tas atvēlējis vienu miljonu marku zinātniskiem pētījumiem. Patlaban fondā skaitās 20 miljoni marku.”

Kopš pagājušā gadsimta 70. gadu beigām 28. februāris, Kalevalas jeb Kultūras diena, Somijā ir karogoti valsts svētki. (1835. gada 28. februārī somu folklorists Eliass Lenrūts publicēja pirmās 32 rūnas no eposa “Kalevala”.)

Ar laika garu

21. gadsimtā Somijas Kultūras fonds ir viens no lielākajiem privātajiem fondiem Eiropā. SKF iekļauj sevī Centrālo fondu, septiņpadsmit reģionālos fondus un vairāk nekā 800 atsevišķu ziedotāju fondus. SKF aktīvus veido vairāk nekā 80 gadu laikā saņemtie ziedojumu un testamentārie novēlējumi.

Jau kopš fonda nodibināšanas ziedotāju loks ir bijis plašs – piemēram, vieni no pirmajiem bijuši bankas direktors un skolotāja –, un paši somi uzsver, ka daudzu ziedotāju raksturīgākā īpašība bijusi taupība. Daudzi iedzīvotāji testamentā novēl SKF savus mūža iekrājumus un nekustamos īpašumus.

Somijas Kultūras fonda darbības uzmanības centrā vienmēr bijis laika gars. Pirmajos gados vissvarīgākais bija atbalstīt tieši somisko kultūru, iepretim jau agrāk pieejamajām Somijas Zviedru kultūras finansējuma iespējām (piemēram, Somijas Zviedru kultūras fonds ir dibināts 1908. gadā un joprojām sekmīgi darbojas).

Kara laika aktuālākais mērķis bija nācijas apvienošana, un tādējādi mākslas un zinātnes veicināšana tika uzskatīta par svarīgu veidu, kā to sasniegt. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados uzsvars tika likts uz vispārējās izglītības veicināšanu, balvām un konkursiem.

Sešdesmitajos gados kā vispārēja tendence parādījās aktīvāka pieeja mākslas attīstībai reģionālā līmenī. To ievērojot, SKF pievērsa uzmanību reģioniem un, aptverot visu valsti, tika izveidota 17 reģionālo fondu sistēma.

Mūsdienās reģionālo organizāciju rīcībā ir trešā daļa no kopējās summas. Pateicoties reģionālajiem fondiem, finansējums ir viegli sasniedzams ikvienā Somijas vietā un, ievērojot SKF vispārējo politiku, reģionālajos fondos tiek ņemti vērā vietējie ap­stākļi un vajadzības. Reģionālo fondu finansējuma konkursos priekšroka tiek dota attiecīgā reģionā dzimušajiem pretendentiem.

Somijas Kultūras fonds ir atbildīgs investors, jo mērķis ir noteikt ilgtermiņa pozīcijas, nevis nodrošināt ātru peļņu īstermiņā, un svarīga ir arī vienmērīga naudas plūsma. Tā dotācijām izmantotie līdzekļi nāk no dividendēm, īres maksām, procentiem un tamlīdzīgiem ieņēmumu avotiem. SKF tiek uzskatīts par vienu no valsts lielākajiem nekustamā īpašuma turētājiem.

Protams, ekonomiskā situācija Somijā un ārvalstīs atspoguļojas arī fonda ieguldījumos un dividendēs. Kapitāla pieaugumu no 20. gs. 90. gadu vidus līdz 2007. gadam noteica vispārēji pozitīva tirgus attīstība, it īpaši “Nokia” kompānijas panākumi.

Tam sekoja 2008. gada starptautiskā finanšu krīze, kuru izjuta arī SKF, tomēr pat krīzes laikā tika pieņemts lēmums saglabāt kultūras projektu finansējumu pirmskrīzes līmenī. Palielinoties globālajai izaugsmei nākamajā desmitgadē, pieauga arī SKF atbalsts kultūrai.

Ilgtermiņa skatījums

Lūgumus SKF atbalstam iespējams iesniegt četras reizes gadā. Plānots, ka kopumā tā finansējums 2021. gadā zinātnes un kultūras atbalstam būs ap 50 miljoniem eiro. Šā gada pirmajā reizē, 28. februārī, Somijas Kultūras fonds zinātnei un mākslai piešķīra atbalstu 25 miljonu eiro apjomā.

Finansējumu saņēma 1023 akadēmisko un mākslas stipendiju pretendenti, kas nozīmē, ka šo atbalstu savam darbam kultūras jomā saņēma katrs desmitais un zinātnē – katrs astotais pretendents.

Turklāt reģionālie kultūras fondi sadala vēl 13 miljonus eiro. Vislielākās dotācijas 200 000 eiro vērtībā saņēma Skoltu sāmu kultūras fonds un pagājušajā gadā par privātiem līdzekļiem dibinātā Porvo čella akadēmija, kur Somijas talantīgākie jaunie čellisti saņems kvalitatīvu papildmācību. Katru gadu SKF stipendiātu un balvu saņēmēju saraksts tiek publicēts atsevišķā grāmatā.

“Pēdējos gados apzināti esam palielinājuši atbalstu ilgtermiņa akadēmiskajam un radošajam darbam, tāpēc turpmākajos gados grantu saņēmēju skaits var arī nepieaugt, taču cerams, ka kopējā naudas vērtība pieaugs,” Kalevalas dienas attālinātajās svinībās skaidroja SKF valdes priekšsēdētājs Jari Soka.

Tāpat kā pagājušajā gadā, atbalsts zinātnei veido 52 procentus, bet kultūrai – 47 procentus fonda finansējuma. Deviņi procenti dotāciju tiek piešķirti pasākumu organizēšanai, visbiežāk – mākslas pasākumiem.

Starp citu, neizlietoto finansējumu pagājušajā gadā atbalstītiem, bet pandēmijas laikā nenotikušiem kultūras pasākumiem fonds nepieprasa atmaksāt, tādējādi dodot māksliniekiem papildu līdzekļus turpināt radošo darbu.

“Lielāks gods nekā ar valsts finansējumu”

“Kultūrzīmes” sazinājās ar divām šā gada SKF stipendiju saņēmējām.

Kirsimaria E. Terenena: “Viens no būtiskiem aspektiem, saņemot SKF stipendiju, ir iespēja turpināt radīt mākslas darbus, neraizējoties par finansiālajiem līdzekļiem, vairākus gadus.”
Foto no personiskā arhīva

Māksliniece KIRSIMARIA E. TERENENA: “Somijas Kultūras fonda loma ir ļoti daudzpusīga. Stipendijas saņemšana ir kvalitātes zīme, un man tā ir atvērusi daudz durvju. Atceroties sākotnējo dibinātāju mērķus, man liekas svarīgi ievērot savu pienākumu vispārējam labumam. Šogad savam darbam saņēmu Pāvo Koskinena fonda gada stipendiju un to izjūtu kā īstu Covid-19 laika palīdzību.

Zinu, ka Koskinena kungs ar savu testamentu ziedoja līdzekļus, lai stipendijas saņēmējs justu pienākumu darīt visu iespējamo somu kultūras labā. Somijas Kultūras fonds ir viens no lielākajiem mākslas un zinātnes atbalstītājiem, tāpēc saņemt stipendiju no SKF nozīmē vairāk, ir lielāks gods, nekā saņemot jebkurus valsts finansēta projekta līdzekļus.

Es priecājos, ka man ir izdevies pierādīt savu projektu nozīmīgumu jau vairākas reizes. Viens no būtiskiem aspektiem, saņemot SKF stipendiju, ir iespēja turpināt radīt mākslas darbus, neraizējoties par finansiālajiem līdzekļiem vairākus gadus, jo pārāk mazam vai pārāk lielam finansējumam nepareizā laikā ir iespējami kaitīgi rezultāti.

Es uzticos SKF finanšu stabilitātei un zinu, ka fonda pārstāvji ir ļoti atbildīgi par finansējuma plūsmu un tā caurskatāmību. Pieteikšanās process stipendijai ir sarežģīts darbs. Pieteikuma rakstīšana vien prasa vairākas dienas, turklāt jāpievieno daudz paskaidrojumu.

Esmu piedalījusies tiešsaistes mākslas izstādēs, bet tās drīzāk uzskatu par reklāmas pasākumiem, kas nevar aizstāt iespēju atrasties autentiskā mākslas telpā vai satikties ar mākslas darbu klātienē. Mākslas izstādes ir arī viena no nedaudzajām vietām, kur cilvēks var klusēt, apdomāt un mēģināt samierināties ar apkārt esošajām rūpēm.

Esmu sākusi strādāt pie mākslas darbu sērijas “Baiļu atlants”, tajā būs stāstīts par mūsu kopējām bailēm – arī Covid-19 kontekstā, kaut gan patiesībā šis laiks pasaules baiļu vēsturē ir tikai viena nodaļa. Šajā laikā kultūra ir tas, kas mūs uztur. Tā jau ir, ka daudzas vērtības novērtē vairāk situācijā, kad iespējams to zaudēt. Tagad ir pagājis gads bez koncertiem, un ir skumji.”

“Atbalsta ar atvērtu prātu”

Pirjo Hīdenmā: “Kultūras veidotājiem šis ir šausmīgs laiks, kad apdraudēta ne tikai viņu iztika vien.”
Foto no personiskā arhīva

Profesore PIRJO HĪDENMĀ kopā ar darba grupu saņēma finansējumu divu gadu projektam, kurā tiek pētīta literatūras un lasīšanas procesa nozīme cilvēka dzīvē.

“Kultūras fondam ir unikāla loma Somijas mākslas un zinātnes atbalstīšanā. Fonda vēsture un attīstība pierāda, ka somi tic savai valstij un kultūrai. Ziedotāju vidū ir arī daudz ļoti nabadzīgu cilvēku – piemēram, ziedotāju sarakstā ir arī mana vecmāmiņa, kurai nebija iespējas apmeklēt skolu.

Kultūras fonds ir lielākais Somijas privātais fonds, un tas māksliniekus un pētniekus atbalsta ar atvērtu prātu, balstoties uz viņu individuālajiem plāniem. Turklāt Kultūras fonds daudz dara arī pats, piemēram, atbalsta skolēnus, ziedo grāmatas skolām un konsultāciju centriem, kā arī daudz ko citu.

Sabiedrībā Kultūras fonda atbalsts tiek augstu vērtēts. Fondā darbojas neatkarīgi eksperti, un lēmumu pieņemšanai pieteikumi tiek vērtēti daudzpusīgi. Eksperti katru gadu ir citi, tāpēc nav iespējams, ka tie paši vērtētāji kaut kādā veidā ietekmētu lēmumus.

Individuālās stipendijas, kā arī stipendijas darba grupām tiek augstu vērtētas. Arī es saņēmu ļoti daudz apsveikumu, kad parādījās informācija par manu stipendiju. Tagad, Covid-19 laikā, šis atbalsts un finansējuma turpinājums mākslai un zinātnei kļuvis vēl nozīmīgāks.

Mēs tik ļoti ilgojamies pēc kultūras pasākumiem, teātriem, koncertiem, vasaras festivāliem, arī – pēc saviesīgiem notikumiem. Daudzi mākslinieki un mākslas ie­stādes ir bijuši radoši un piedāvājuši pasākumus tiešsaistē, kas mums, kultūras patērētājiem, ir lieliski, taču kultūras veidotājiem šis ir šausmīgs laiks, kad apdraudēta ne tikai viņu iztika vien.”

UZZIŅA

Somijas Kultūras fonda darbība 2021. gadā

Pirmajā konkursa kārtā tika piešķirtas 500 stipendijas darbam visa gada garumā (2020. gadā – 442).

No tām 321 – akadēmiskajām disciplīnām un 179 – kultūras atbalstam.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tika piešķirtas 135 daudzgadīgās dotācijas (2020. gadā – 72), no tām 93 – uz diviem gadiem, 36 – uz trim un sešas uz četriem gadiem.

No visām šā gada stipendijām 208 paredzētas atbalstam disertāciju izstrādei.

Helsinku iedzīvotāju īpatsvars starp atbalsta saņēmējiem ir pieaudzis līdz 51%, sieviešu pretendentu īpatsvars zinātnes pieteikumos – 56% un kultūrā – 61%.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es tā īsti nevienu no viņām neatceros…”: rokmūziķis Ainars Virga atklāti par vienas nakts romāniem slavas “ziedu laikos” 1
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ne visi supervaroņi valkā apmetņus”: vīrietis zem Dienvidu tilta aptur satiksmi, lai palīdzētu 33
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Morāli kropļi.” Ķirsis skarbi par protestu Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā 506
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ošlejs: Latvija ir starp trim valstīm pasaulē, kur prasa būt vakcinētam, lai strādātu. Esam ne tajā labākajā kompānijā…
23 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Valdība beidzot pamodās, lai elektrības un apkures izmaksu sitiena skartie masveidā neiepirktu striķus un ziepes 73
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
No pilngadīgajiem iedzīvotājiem vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ap 80% un gandrīz trešdaļa revakcinējušies 23
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 5
22 minūtes
LE
LETA
Ziņas
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
1 minūte
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Visticamāk, Kazahstānā nostiprināsies eiropeiski iekrāsots autokrātisks režīms ar postpadomju un islāma piejaukumu
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā
12:31
LE
LETA
Ziņas
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
12:19
LA
LA.LV
Ziņas
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 5
11:58
Ieva Ēvalde
Ziņas
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Ap 40% no vakardien atklātajiem Covid-19 gadījumiem konstatēti bērnu un jauniešu vidū 3
2 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Stāsti
“Visa pamatā ir cilvēku iekšējais karš, katram pašam iekšpusē, meklējot ienaidnieku ārpusē!” Saruna ar publicistu Ilmāru Latkovski
4 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Kāpēc “Gaso”, izbūvējot dabasgāzes pieslēgumu, prasa uzstādīt patēriņa skatītājus ēku ārpusē?
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sestdien dažbrīd uzspīdēs saule un vietām nedaudz snigs
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Skumja ziņa: mūžībā devies iemīļotais un talantīgais latviešu aktieris Arnis Līcītis
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Diennaktī atklājot gandrīz 6000 jaunus Covid-19 gadījumus, atkal pārspēts līdzšinējais rekords 34
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Pastāv risks, ka daudzi skolēni “izkritīs” no mācībām un nepabeigs skolu!” Plāno četrkāršot centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu
20 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
“Esmu bijis cilvēks, kurš agrāk diezgan skaļi vīpsnājis par seriāliem…” – atzīstas aktieris Niklāvs Kurpnieks
Intervija 4 stundas
LB
Laura Blumberga
Praktiski
“Truši var būt visai bezbailīgi un pašapzinīgi dzīvnieki”: kas noteikti jāzina par trusi kā mājdzīvnieku?
4 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Latvijas studentu komanda uzbūvējusi lieljaudas raķeti 6
3 stundas
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Ilze Pētersone: Vienā mierā un ar cieņu – arī kad dabū pa sāniem
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uz autoceļa “Via Baltica” Lietuvā pie Polijas robežas snigšanas un avāriju dēļ paralizēta satiksme 55 kilometru garā posmā 7
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cipule skaidro, kāpēc pašlaik nevajadzētu ieviest ļoti stingrus ierobežojumus 57
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Saskrējuši kā bites uz medus!” zemledus makšķernieki apsēduši Juglu 18
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Morāli kropļi.” Ķirsis skarbi par protestu Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā 506
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kauguros spēcīgais vējš norāvis dzīvojamās mājas jumtu 7
23 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Piedzīvojam aizvien jaunas prāta aptumsuma izpausmes 48
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Pārsteigums. Putins ir krietni sliktāks, nekā mēs iztēlojāmies.” Navaļnija komanda publicē “Putina pils” fotogrāfijas 58
1 diena
Izcili gardas kotletītes rīvmaizē: bez gaļas!
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Štokenbergs: Vientuļi ļaudis bez bērniem ir pesimistiskāki par saviem nākotnes ienākumiem 34
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no no 22. līdz 28. janvārim: kādas vēlmes piepildīsies?
23 stundas