Putins cenšas pārliecināt pasauli, ka Ukraina nevar uzvarēt. NATO eksperts atklāj, kāpēc tā nav taisnība 0
Krievijas diktators Vladimirs Putins konsekventi veido tēlu, ka Ukrainai nav izredžu uzvarēt, tāpēc Rietumu stratēģiskais uzdevums ir skaidri paust pretējo, vērtēja bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos, konsultāciju uzņēmuma “Ironhelm Works” dibinātājs Deivids Ketlers.
Konferences “Riga StratCom Dialogue” diskusijā Ketlers akcentēja, ka šāda tēla veidošanā Putins, iespējams, izmanto refleksīvo kontroli, proti, pretinieks apzināti pasniedz tādu informāciju, lai pats pieņemtu vēlamo lēmumu.
Viņš vērsa uzmanību arī uz to, ka Krievijas impulss kaujaslaukā šķiet ierobežots, savukārt dronu un triecienu karadarbība traucē loģistiku un grauj pieņēmumu, ka Krievijas skaitliskais pārsvars neizbēgami gūs virsroku. Abus Maskavas pamatapgalvojumus – par nepārspējamu masu un nepārspējamu gatavību ciest – viņš nodēvēja par muļķībām.
Atbildot uz jautājumu, vai Putinam draud reālas briesmas, eksperts teica, ka Krievijas vadītājs nezaudē kontroli, lai gan sistēmā esot vērojama spriedze un Krievija aizvien vairāk paļaujas uz piespiedu signāliem. Pēc viņa teiktā, kari beidzas ar uzvarētāju, kapitulāciju vai karojošo pušu atbalstītāju lēmumu, ka karam jābeidzas, un lielākā daļa konfliktu beidzas pēdējā minētajā veidā. Viņa ieskatā Putina kodoldraudi drīzāk liecina par izmisumu nekā par jebko citu.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) diskusijā pauda, ka Krievijai patlaban nav militāro spēju izaicināt NATO un ka tas “pagaidām ir fakts”. Ministre uzsvēra, ka politiķu un izlūkošanas dienestu uzdevums ir nopietni izvērtēt visas iespējas un tām sagatavoties, savukārt, ja situācija mainīsies, Latvija parūpēsies, lai to pamanītu un zinātu. Braže atgādināja, ka pirms kara sākuma Latvija nosūtīja Ukrainai “Stinger” raķetes, jo draudus uztvēra nopietni.
Igaunijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Jonatans Vseviovs sacīja, ka patlaban Igaunijai nav apdraudējuma. Tas ir daļēji tāpēc, ka Krievijas spēki ir “iestrēguši” Ukrainā, taču Krievija joprojām esot galvenais apdraudējuma avots visai Eiropai. Pēc viņa paustā, “kari beidzas galvaspilsētās”, nevis ierakumos, un atturēšanas mērķis ir panākt, lai Putins tic NATO līguma 5. pantam vai vismaz pietiekami par to šaubās, lai to nepārbaudītu.
Runājot par iespējamo Baltijas valstu apdraudējumu, Ukrainā dzimušais ASV ekonomists, Keisa Rietumu Rezerves universitātes asociētais profesors Romāns Šeremeta sprieda, ka Baltijas valstu ieguldījumi militārajās spējās ir vienīgais veids, kā pārliecināt Putinu atteikties no kara turpināšanas.
Pēc viņa paustā, Baltijas valstis ir guvušas panākumus, atdaloties no impērijas, un parādījušas, ka ārpus tās var sasniegt daudz labākus rezultātus ekonomikā, demokrātijā un citās jomās. Tieši tāpēc Latvija, Lietuva un Igaunija ir apdraudējums Putina režīmam. Šeremeta uzsvēra, ka Ukraina mēģina atkārtot to, ko Baltijas valstis jau ir paveikušas, un tāpēc Putins cenšas apturēt Ukrainu.
Jau rakstīts, ka Rīgā trešdien un ceturtdien notiek NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotā konference, kas pulcē politikas veidotājus, militāros līderus, stratēģus un komunikācijas ekspertus, lai diskutētu par to, kā informācija, tehnoloģijas un konflikti pārveido pasauli.
