Armands Krauze: Neriskēsim ar mežu ilgtermiņa veselību un produktivitāti politisku mērķu dēļ 0
Meža nozarē izaicinājumu pietiek vienmēr. Šoruden uzmanības fokusā ir klimatisko izaicinājumu un ekonomiskās izaugsmes savienošana; koku ciršanas vecuma samazināšana un mežsaimniecības pielāgošana jauniem izaicinājumiem, piemēram, arvien biežākām vētrām un meža kaitēkļu uzbrukumiem. Kas darāms mūsu mežu nozares konkurētspējas stiprināšanai Baltijas un arī Eiropas mērogā, LA.LV jautāja zemkopības ministram Armandam Krauzem.
Esam raduši domāt, ka Latvija ir viena no mežainākajām valstīm Eiropā un līdz ar to arī mūsu konkurētspēja ir augstākajā līmenī. Vai tiešām tā ir?
Labprāt uz šo jautājumu atbildētu apstiprinoši, tomēr tā īsti nebūs tiesa. Skandināvijas valstis jau sen ir apsteigušas mūs mežsaimniecības efektivitātē un līdz ar to arī ilgtspējā. Šajās valstīs par prioritāti tiek izvirzīta mežu ilgtermiņa veselība un produktivitāte, tādēļ tur neredzēsim mežu kaitēkļu apsēstus, nokaltušus vai pusnokaltušus mežus. Šīs valstis ir atteikušās no stingriem, tikai vecuma kritērijos balstītiem noteikumiem, uzsvars tiek likts uz mežu savlaicīgu atjaunošanu. Tur meža īpašniekiem ir brīvība un viņi var paši izlemt, kad un ko zāģēt. Zviedrijā pietiek meža īpašniekam konstatēt savā mežā kaitēkļus, paziņot par to attiecīgajam ierēdnim un nepilnas nedēļas laikā viņš var jau sākt sanitāro cirti. Diemžēl Latvijā mēs redzam egļu astoņzobu mizgraužu nopostītas egļu audzes un šie nokaltušie koki stāv kā piemineklis mūsu nespējai vienoties par tiešām ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, šajā gadījumā – mizgraužu invadēto egļu laicīgu nociršanu, kamēr to koksne vēl ir izmantojama tautsaimniecībā. To nedarot, tiek zaudēts milzīgs potenciāls. Turklāt mizgrauzis jau neapmierināsies tikai ar vienu konkrētu egļu audzi. Ja nekavējoši netiks veikta sanitārā cirte, šis kukainis dosies tālāk un nolems iznīcībai arī pārējās egles. Tādēļ gribu atkārtoti aicināt – neriskējam ar mežu ilgtermiņa veselību un produktivitāti politisku mērķu dēļ un rīkojamies kā attīstītas Eiropas valstīs.
Tomēr informācija par grozījumiem Meža likumā, kas meža īpašniekiem ļautu zāģēt un atjaunot audzes, kad tās ir bioloģiski un tehniski gatavas, publiskajā telpā izsauca īstu vētru. ZM tika pārmesta gan vēlme teju visu mežu platību pārvērst vienā milzīgā kailcirtē, kā arī nevēlēšanos iestāties par dabas vērtību saglabāšanu. Kā īsti ir?
Abi jūsu minētie argumenti ir nepatiesi un demagoģiski. To izplatītāji nav ne Latvijas, ne arī mežu nozares draugi. Runājot par koku ieguves vecuma samazināšanu gribu atgādināt, ka tas jādara nevis tādēļ, ka kāds to vēlas, bet gan tādēļ, ka Latvijas meži noveco, bet gados vecu koku koksne vairs nav tik kvalitatīva, kā vajadzētu, un liela tās daļa aiziet malkā. Tas nav ne saimnieciski, ne arī izdevīgi.
Kokrūpniecība veido 6,4% no mūsu iekšzemes kopprodukta, bet koksnes produktu eksporta apjoms 22% no valsts kopējā eksporta. Paraudzīsimies apkārt – vai mūsu meži šāda rezultāta sasniegšanai ir izcirsti, vai to platību vietā ir kailcirtes? Nē! Toties praktiski visos Latvijas pagastos ir koksnes pārstrādes uzņēmumi, kuri dod darbu vietējiem iedzīvotājiem un arī ieņēmumus valsts budžetā. Atļaušos atgādināt, ka arī valsts uzņēmumā “Latvijas valsts meži” mežizstrādes, meža atjaunošanas, kopšanas, aizsardzības pasākumus un citus darbus attiecīgi veic dažādi pakalpojumu sniedzēji visā Latvijā. Starp citu, mūsu koku zāģēšanas vecumi, tāpat kā to diametri, joprojām ir vieni no augstākajiem Eiropā.
Kas attiecas uz dabas vērtībām, tad ceturtā daļa no LVM apsaimniekotajām platībām tiek apsaimniekota ar mērķi – vides aizsardzība. Šajos mežos tiek veikta kā Latvijas, tā Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo biotopu kartēšana un nekāda saimnieciskā darbība tur nenotiek. Ja reiz šī mirusī koksne tur ir, neviens šo piepju, ķērpju, sūnu un dažnedažādu vaboļu dzīvotni laukā no meža nevāc. Ja tās nav rūpes par dabas daudzveidības saglabāšanu, tad kas gan tas ir?
Vides draugi sūrojas, ka aizsargājamo platību, kuros nekādu saimniecisko darbību nedrīkst veikt, joprojām ir par maz, bet mežu īpašnieki saka – visi šie aizliegumi nokauj jau pašu vēlmi nodarboties ar mežu audzēšanu. Ir kāds zelta vidusceļš?
Ja nemaldos, tad šie biotopi aizņem aptuveni 351 tūkstoti hektāru. Naudas izteiksmē šajās teritorijās esošās koksnes vērtība varētu būt līdz pat pieciem miljardiem eiro. Latvijai tas ir ļoti liels skaitlis.
Valsts mežiem rūpes par šiem biotopiem ir pašsaprotamas, taču privātajiem mežu īpašniekiem tā ir smaga nasta. Neviens meža īpašniekam nekompensē tā vērtību adekvātā apjomā. VARAM piedāvātās kompensācijas ir kādi daži eiro, lai gan mežs ir desmitiem tūkstošu eiro vērts. Ja reiz cilvēkam atņem tiesības ar savu īpašumu rīkoties, būtu tikai godīgi īpašniekam par to samaksāt pilnu cenu. Tas arī būtu jūsu minētais “zelta vidusceļš”.
Cik pamatotas ir bažas, ka Latvijas mežu platība varētu strauji sarukt?
Pilnīgi nepamatotas. Par to jau daudz ir runāts, tomēr vēlreiz atkārtošu visiem labi zināmus skaitļus: 1929.gadā meži klāja 25,2% Latvijas teritorijas, pašlaik meža zemes aizņem 53% un vairāk. Meža zemēm ir tendence palielināties arī uz nekopto lauksaimniecības zemju rēķina un tas, kādēļ mūsu lauki aizaug, jau pats par sevi ir ļoti nopietnas diskusijas vērts jautājums. Kā atgriezt laukos cilvēkus un panākt, lai viņi vēlas te dzīvot, strādāt un audzināt bērnus. Diezin vai dažādi aizliegumu un lauku skolu slēgšana būs īstais ceļš, kā to izdarīt.
Vēl viens sāpīgais jautājums ir mežsaimniecības ietekme uz klimatu. Par to dzirdēti diametrāli pretēji viedokļi – pēc viena no tiem viens no iemesliem mazākai CO2 piesaistei Eiropas mežos ir pārlieku nobrieduši, veci meži, pēc otra – ogļskābās gāzes piesaiste mazinās dēļ mežu izciršanas.
Vecs, slims, kaitēkļu mākts koks sapūdams vienmēr atbrīvos uzkrāto oglekli, tādēļ mežs, kurš iet bojā, teiksim, dažādu meža kaitēkļu vai bebru darbošanās dēļ, atbrīvos ievērojami vairāk siltumnīcefektu gāzu nekā piesaistīs. Tādēļ atkārtoti uzsvēršu, ka vēlme par katru cenu saglabāt kokus, līdz tie vecuma vai slimību dēļ sabrūk, ir pretrunā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.
