Kas “modē” finanšu krāpniekiem? 0
Kā ierobežot finanšu krāpniecību? Kāpēc joprojām cilvēki Latvija cieš no krāpniekiem, kādi ir krāpniecības “veiksmes” cēloņi – par to TV24 raidījumā “Naudas cena” diskutēja programmatūras inženieris un krāpnieku mednieks Elviss Strazdiņš, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše un Finanšu nozares asociācijas Krāpšanas ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
Uz jautājumu, kā mainās krāpnieku “mode”, kas šobrīd aktuāls krāpniekiem, Mārcis Pelcis atbild: “Joprojām ir viss tas pats: īsziņas ar dažāda veida uzdošanos par valsts dienestiem, sociālās apdrošināšanās aģentūru, VIDu, investīcijām…. Krāpnieki pielāgo ziņas šīs dienas aktualitātēm.”
Elviss Strazdiņš izstāsta gadījumu par krāpnieku shēmu, no kuras, pēc policijas ziņām, cietuši pieci cilvēki. Proti, cilvēks saņem zvanu no Latvenergo, pajautā datus, jo it kā nākšot mainīt skaitītāju. Pēc kāda laika piezvana cits un saka, ka tas, kurš zvanīja no Latvenergo, viņš gribēja nozagt dzīvokli, ir krāpnieks, tāpēc jānoķer. “Viņi uzreiz ir kā labie, saka, ka varēs noķert, ja cilvēks pārdošanā izliks savu dzīvokli. Pēc tam naudu turēs drošā vietā, neviens nevarēs nozagt. Cilvēks reāli arī ieliek sludinājumu un pirmajam, kas piesakās, jo tas it kā esot krāpnieks, arī pārdod dzīvokli, aiziet pie notāra, visu izdara oficiāli. Apmānītais cilvēks paliek bez dzīvokļa un naudas. Un šādi gadījumi, pēc policija teiktā bijuši pieci pēc kārtas.”
Savukārt Aija Brikše cilvēkiem iesaka uzmanīties tagad, janvārī, kad daudzos veikalos, tajā skaitā, arī internetveikalos notiek plašas izpārdošanas akcijas, uz kurām aktivizējas krāpnieki.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
