“Latvijas pilsētas meklējiet paši.” Latvieši pauž neapmierinātību par ceļazīmēm, kas ved Krievijas virzienā 22
Kopš dienas, kad Krievija uzbruka Ukrainai, arī Latvijā ir saasinājies viss, kas saistīts ar krievu valodu. Regulāri latvieši norāda uz lietām, kas viņus neapmierina un kuras viņiem šķiet nepieņemamas. Tā ir gan krievu valoda, kas pēc sajūtām aizvien šķiet “obligāta”, gan arī citi mantojumi, kas saglabājušies mūsu sabiedrībā.
Par šiem jautājumiem diskutējuši arī deputāti Saeimas tribīnēs. Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, lemjot par Rīgas Pieminekļu aģentūras direktores ievēlēšanu, Rīgas domes deputāti iesaistījās politiskās diskusijās par pieminekļiem un valodu.
Sākot izskatīt minēto jautājumu, opozīcijas deputāti iztaujāja aģentūras vadītājas amata kandidāti Agnesi Strautiņu par viņas nostāju attiecībā uz atsevišķiem pieminekļiem, tostarp par uzvaras kolonnu, kas Rīgā tika uzstādīta par godu Krievijas uzvarai pār Francijas imperatora Napoleona Bonaparta armiju, kā arī par Annas Sakses, Andreja Upīša pieminekļiem un Krievijas dzejnieka Aleksandra Puškina statuju.
Opozīcijas deputāti pauda viedokli, ka pieminekļu nojaukšana, kas tika veikta iepriekšējā domes sasaukuma laikā, esot barbarisms un šāda attieksme neesot pieļaujama.
Kas attiecas uz krievu valodu, arī tur diskusijas bijušas asas. Uz šo tematu asi reaģēja Rīgas domes deputāti, kuru dzimtā valoda ir krievu, norādot, ka katra valoda ir bagātība un krievu valoda neesot vainīga kara izraisīšanā.
Tomēr regulārie ieraksti sociālo mediju platformās skaidri norāda – daudzi latvieši nevēlas nekādas saistības ar Krieviju. To apstiprina arī sociālo mediju platformā “X” publicētais Raivja ieraksts.
“Zīme jaunizbūvētajā aplī pie A2 šosejas Siguldā. Atbildīgie ir tik smagi sovjetizēti, ka Pleskavas virzienu uzskata par būtiskāko. Nevis, piemēram, Alūksni. Nožēlojami,” raksta vīrietis.
Arī Kārlis piekrīt, ka šādām zīmēm būtu jāpazūd: “Manuprāt, visas ceļa norādes saistībā ar Krieviju, virzieniem uz Krievijas pilsētām un tamlīdzīgi būtu jānoņem. Navigācijai taču var izmantot kartes, bet uz Latvijas zemes nevajadzētu propagandēt Krievijas virzienus un pilsētas.”
Savukārt Jānis norāda, ka arī viņš šo problēmu ir pamanījis: “Jā, interesanti, ko apkalpo personas, kuras nosaka ceļa norāžu saturu. Braucot no Rīgas uz Alūksnes pusi, ik pa brīdim redzams, cik palicis līdz orku pilsētai aiz robežas, bet ceļu uz Alūksni nerāda. Un tā ir ar daudzām norādēm – rāda ceļu uz Krieviju, bet Latvijas pilsētas meklējiet paši!”
Arī Ralfs atklāj, ka uz šosejas A2/E77 nav nevienas norādes, kas skaidri norādītu, vai pa šo ceļu vispār var nokļūt Cēsīs, vai arī vai šāda pilsēta ceļazīmēs vispār eksistē.
Nez vai Rīgā Vitebska ir aizkrāsota? Kādreiz bija tāds uzraksts lai atgādinātu ''latišiem'' ka Latgale bija Vitebskas guberņā.
— MarkoniX (@Kurare123) January 7, 2026
Varbūt Latvijas Monro doktrīnas interpretācija? Ja nē, tiešām nožēlojami, kaitnieciski un nepiedodami.
— Artis Pabriks (@Pabriks) January 7, 2026
Labi, ka tomēr vismaz nav rakstīts PSKOVA pēc jau eksistējošā un apkaunojošā MOSKVA ceļa zīmes parauga! @LVceli #AtkrieviskoLatviju
— Liāna Langa 🇱🇻 🇺🇦 🇮🇱 (@liana_langa) January 7, 2026
varbuut speciaali krieviem, lai zina virzienu, kur iet ar koferi
— Kristīne P (@kripf) January 7, 2026
Tas vispār ir sarežģīts jautājums. Starptautiskām šosejām ir ierasts likt kā mērķi kādu lielu pilsētu ārzemēs. Piemēram Rīga-Tallina. Teorētiski var arī līdz lielai nozīmīgai pilsētai pie robežas (Valka). Daugavpils un Rēzekne jā, bet tikai līdz tām. …
— E 🇱🇻 (@Ekselents) January 7, 2026
