Kas notiek ar ķermeni, ja nepietiek magnija: 10 trauksmes signāli, ko tev vajadzētu pamanīt 0
Magnijs ir viens no “klusajiem varoņiem” organismā – tas iesaistīts vairāk nekā 300 bioķīmiskajās reakcijās, palīdz ražot enerģiju (ATP), regulē muskuļu un nervu darbību, uztur normālu asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs, kā arī ir atbildīgs par kaulu veselību un DNS sintēzi.
Saskaņā ar ASV Nacionālajiem veselības institūtiem (NIH), magnijs ir būtisks normālam sirds ritmam, imūnsistēmai un pat garastāvokļa regulācijai.
Diemžēl daudzi cilvēki neuzņem pietiekami daudz magnija – pētījumi rāda, ka aptuveni 48–60% amerikāņu (un līdzīgi rādītāji citās attīstītajās valstīs) saņem mazāk par ieteicamo dienas normu.
Tas notiek galvenokārt tāpēc, ka mūsdienu uzturā trūkst magniju bagātu produktu (piemēram, zaļo lapu dārzeņu), ir daudz pārstrādātas pārtikas, kas magniju zaudē apstrādes procesā, un augsnes izsīkuma dēļ dārzeņos tā ir mazāk.
Turklāt risks ir lielāks noteiktām grupām: gados vecākiem cilvēkiem (sliktāka uzsūkšanās), cilvēkiem ar kuņģa-zarnu trakta slimībām (piemēram, Krona slimība, celiakija), 2. tipa diabētu, hronisku alkoholu lietošanu, kā arī tiem, kas lieto noteiktus medikamentus (diurētiķus, protonu sūkņa inhibitorus vai antibiotikas).
Ja organismam trūkst magnija, simptomi var būt smalki un viegli sajaucami ar citiem stāvokļiem, bet tie bieži parādās pakāpeniski. Lūk, galvenās pazīmes, ko min eksperti:




