Astronomi aicina Latvijas iedzīvotājus izvēlēties vārdu planētai un tās zvaigznei 2
Astronomijas biedrība aicina Latvijas iedzīvotājus izvēlēties vārdu planētai un tās zvaigznei
Rīga, 5.sept., LETA. Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) aicina Latvijas iedzīvotājus izvēlēties vārdu citplanētai un tās zvaigznei, aģentūru LETA informēja LAB projektu vadītājs Mārtiņš Gills.
Turpinās Starptautiskās Astronomijas savienības (SAS) organizētā kampaņa “NameExoWorlds”, kurā vairāk nekā simts valstis izvēlas vārdus vienai citplanētai jeb eksoplanētai un zvaigznei, ap kuru tā riņķo.
Šovasar Latvijas Universitātes portālā divu mēnešu laikā tika pieņemti vārdu ierosinājumi Latvijas zvaigznei “HD 118203” un ap to riņķojošajai planētai. No vairāk nekā 100 saņemtajiem priekšlikumiem SAS apstiprināta komisija izvēlējās desmit vārdu komplektus, no kuriem Latvijas iedzīvotāji varēs izvēlēties tīkamāko.
Pieteiktajos vārdu komplektos dominēja latviešu mitoloģijā, folklorā un literatūrā minēti vārdi. Diemžēl virkne vārdu neatbilda SAS nosacījumiem, piemēram, bija vai nu izmantoti citiem debess ķermeņiem, vai arī nosaukti par godu dzīvām personām. Balsošana par īsto vārdu komplektu sāksies 6.septembrī, bet noslēgsies 7.oktobrī, informēja Gills. Balsošana notiek Latvijas Universitātes portālā.
Visvairāk balsis saņēmušos vārdus paziņos dažas dienas pēc balsošanas beigām. Savukārt SAS oficiālu apstiprinājumu par vārdu oficiālo statusu plāno sniegt decembra beigās.
Zvaigzne “HD 118203” ir novērojama Latvijā visu gadu. Tiesa, tam nepieciešamas skaidras debesis un binoklis vai neliels teleskops. Zvaigzne meklējama viegli atpazīstamajos Lielajos Greizajos Ratos, kas ir daļa no Lielā Lāča zvaigznāja. Vizuāli šī figūra atgādina ūdens smeļamo kausu, un tā divas malējās zvaigznes parasti izmanto Polārzvaigznes atrašanai.
Savukārt planētu pie zvaigznes “HD 118203” 2006.gadā atklāja astronomu grupa Ronaldu da Silvas (Ronaldo da Silva) vadībā, veicot novērojumus Augšprovansas observatorijā (Francija).
Pēc savām fizikālajām īpašībām zvaigzne “HD 118203” pieder pie submilžu kategorijas. Tā ir oranža, nedaudz lielāka par Sauli, bet ap to riņķojošā planēta ir tā saucamais karstais jupiters – tā ir divreiz masīvāka par Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru un atrodas stipri tuvu pie zvaigznes.
LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla “Zvaigžņotā Debess” veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes.
