ASV tiesa ierobežo Trampa tirdzniecības politiku: Trampa tarifi neatbilst ārkārtas pilnvaru likumam 0
Federālā tirdzniecības tiesa trešdien bloķēja Donalda Trampa mēģinājumu noteikt plašus tarifus importa precēm, pamatojoties uz ārkārtas pilnvaru likumu.
Ņujorkā bāzētās Starptautiskās tirdzniecības tiesas trīs tiesnešu kolēģija pieņēma lēmumu, reaģējot uz vairākām prasībām, kurās apgalvots, ka Tramps ir pārsniedzis savas pilnvaras, padarot ASV tirdzniecības politiku atkarīgu no viņa iegribām un izraisot ekonomisko haosu, ziņo “The Guardian“.
„Globālie un atbildes tarifi pārsniedz jebkādas pilnvaras, ko prezidents varētu būt saņēmis saskaņā ar IEEPA likumu, lai regulētu importu ar tarifu palīdzību,” teikts tiesas lēmumā, atsaucoties uz 1977. gada Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu (IEEPA).
„Tiesa neizsaka viedokli par prezidenta tarifu izmantošanas gudrību vai iespējamo efektivitāti. Šāda rīcība ir nepieļaujama nevis tāpēc, ka tā būtu neprātīga vai neefektīva, bet gan tāpēc, ka federālais likums to neatļauj,” teikts spriedumā. Trampa administrācija ir iesniegusi apelācijas pieteikumu, un Baltais nams ar publiskiem paziņojumiem apstrīd tiesas kompetenci šajā lietā.
„Tiesneši, kuri nav ievēlēti, nevar izlemt, kā pareizi rīkoties ārkārtas situācijā,” sacīja Balta nama pārstāvis Kušs Desai paziņojumā aģentūrai Reuters.
Finanšu tirgi, pretēji Baltā nama nostājai, atzinīgi novērtēja spriedumu. ASV dolārs strauji pieauga attiecībā pret tādām valūtām kā eiro, jēna un Šveices franks. Pieauga arī Volstrītas nākotnes līgumu cenas un akciju vērtība visā Āzijā.
Ja šis spriedums paliks spēkā, tas radīs būtisku triecienu Trampa stratēģijai izmantot augstus tarifus, lai panāktu piekāpšanos no tirdzniecības partneriem, atgrieztu ražošanas darbavietas ASV un samazinātu 1,2 triljonus dolāru lielo ASV preču tirdzniecības deficītu – solījumiem, kuri bija viņa priekšvēlēšanu kampaņas centrā.
Bez tūlītējas iespējas piemērot tarifus 10% līdz 54% apmērā, ko Tramps bija noteicis saskaņā ar IEEPA likumu, kas paredzēts reaģēšanai uz „neparastiem un ārkārtējiem draudiem”, Trampa administrācijai būtu jāizmanto ilgstošāks ceļš – izmeklēšanas saskaņā ar citiem tirdzniecības likumiem, lai pamatotu savus tarifu draudus.
Manhetenā bāzētās Starptautiskās tirdzniecības tiesas lēmumus var pārsūdzēt ASV Federālajā apelācijas tiesā Vašingtonā un, galu galā, arī ASV Augstākajā tiesā.
Vismaz septiņas prasības ir iesniegtas pret šiem tarifiem, kuri bija Trampa tirdzniecības politikas pamatā. Parasti tarifus jāapstiprina Kongresam, taču Tramps apgalvo, ka viņam ir tiesības rīkoties, jo tirdzniecības deficīts esot nacionāla mēroga ārkārtas situācija. Viņš vienā brīdī noteica tarifus lielākajai daļai pasaules valstu, izraisot tirgus satricinājumus.
Prasītāji uzstāj, ka ārkārtas pilnvaru likums neparedz tarifu piemērošanu, un pat ja paredzētu, tirdzniecības deficīts neatbilst likuma noteiktajam kritērijam – „neparasts un ārkārtējs drauds”. ASV jau 49 gadus pēc kārtas cieš no tirdzniecības deficīta. Tramps iepriekš piemēroja tarifus importam no Kanādas, Ķīnas un Meksikas, lai cīnītos ar nelegālo imigrāciju un sintētisko opioīdu plūsmu pāri robežai.
Trampa administrācija apgalvo, ka tiesas atzina prezidenta Ričarda Niksona tiesības izmantot ārkārtas tarifus 1971. gadā, un ka tikai Kongresam, nevis tiesām, ir tiesības izlemt „politisku” jautājumu – vai prezidenta izsludinātais ārkārtas stāvoklis atbilst likuma prasībām.
Trampa „atbrīvošanas dienas” tarifi satricināja pasaules finanšu tirgus, un daudzi ekonomisti pārskatīja ASV izaugsmes prognozes uz leju. Līdz šim gan tarifi nav būtiski ietekmējuši pasaulē lielāko ekonomiku.
Kamēr Baltā nama politikas vietnieks Stīvens Millers sociālajos tīklos asi kritizēja spriedumu, nosaucot to par „tiesu varas apvērsumu”, Tramps pats uzreiz nereaģēja vietnē “Truth Social”. Tā vietā viņš izteicās par citu, viņam labvēlīgu spriedumu lietā pret Pulicera prēmiju piešķirošo padomi.
Tarifu lietu tiesā iesniedza mazo uzņēmumu grupa, tostarp vīna importētājs “VOS Selections”, kura īpašnieks apgalvoja, ka tarifi smagi ietekmē uzņēmumu un tas varētu nepārdzīvot šo periodu.
Prasību iesniedza arī ducis štatu, kuru vadībā bija Oregona.
„Šis spriedums apstiprina, ka mūsu likumi ir svarīgi un ka tirdzniecības lēmumi nedrīkst būt atkarīgi no prezidenta iegribām,” sacīja Oregona ģenerālprokurors Dans Reifields.
