Aleksejs Nipers spēj saskatīt lietas, kas šodien daudziem nešķiet svarīgas, bet tuvākā nākotnē būs ļoti aktuālas. Tās ir zemes apsaimniekošanas un bioekonomikas attīstības prognozes.
Aleksejs Nipers spēj saskatīt lietas, kas šodien daudziem nešķiet svarīgas, bet tuvākā nākotnē būs ļoti aktuālas. Tās ir zemes apsaimniekošanas un bioekonomikas attīstības prognozes.
Foto: Valdis Semjonovs

Attīstības scenāriji meklējami bioekonomikā 3

Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Labs darbiņš, kas padarīts – “Visiem nepietiek!” Krievijā sācies 95.benzīna deficīts 73
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 53
Situācija DUS. Gribēju hotdogam tā vairāk majonēzi un mazliet sinepes, man atbildēja: Kādu uztaisīšu, tādu ēdīsi!
Lasīt citas ziņas

Alekseja Nipera interešu lokā ir bioekonomika. Viņam tas nozīmē veikt pētījumus, kas sniedz argumentus klimata un citu politiku veidotājiem, parādot, kā mums jāplāno zemes apsaimniekošana, lai saglabātos dabas vērtības, bet nezustu arī darba vietas.

Par aprēķiniem izpratne mainās

Kopā ar kolēģiem Aleksejs Nipers strādā trīs Eiropas Savienības zinātnes atbalsta programmas “Apvārsnis 2020” projektos. Viena no bioekonomikas tēmām ir slāpekļa emisijas. Tās ir maz pētītas, tāpēc zinātnieki meklē pareizās formulas, īsto pieeju, kā šīs emisijas aprēķināt un prognozēt.

CITI ŠOBRĪD LASA

A. Nipers: “Šajā procesā viss mainās. Gan izpratne par tā būtību, gan koncepcija par to, kā šos faktus pētīt un analizēt. Šobrīd tiek piedāvātas jau standartizētas formulas, kuras var lietot vispārīgam aprēķinam. Taču mēs meklējam, kā tās adaptēt situācijai, kas ir aktuāla Latvijā. Slāpekļa emisija ir atkarīga no ļoti daudziem lokāliem faktoriem: no augsnēm, klimata, saimniekošanas tehnoloģijām. Mēs nevēlamies izmantot citādos apstākļos izstrādātus un Latvijā nepārbaudītus vienādojumus un pieņēmumus emisiju rēķināšanai, jo tie var novest mūs pie nepareiziem secinājumiem un Latvijas apstākļos neefektīvu darbību ieviešanas.”

Vienā un tajā pašā platībā var audzēt lauksaimniecības kultūras ar salīdzinoši īsu aprites ciklu un var audzēt mežu. Būtiski saprast, ko sabiedrība iegūst, īstenojot dažādus zemes izmantošanas scenārijus. Ja zemi apsaimnieko intensīvi un nodarbojas ar lauksaimniecību, var iegūt lielāku peļņu. Ja saimnieko videi draudzīgāk, samazinās saimnieciskās darbības ietekme uz vidi, piemēram, barības vielu ieskalošanās upēs un ezeros, bet var samazināties peļņa. Ir saimniekošanas modeļi, kas var mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, piemēram, veicinot oglekļa uzkrāšanos augsnē, iestrādājot augsnē lielāku augu atlieku daudzumu. Un ir tādi, kas nodrošina vairāk darba vietu, piemēram, dārzkopība. Tātad atkarībā no tā, ko darām ar zemi, varam iegūt atšķirīgu rezultātu – lielāku peļņu, mazākas SEG emisijas, vairāk darba vietu vai samazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, vai uzlabotus visus rādītājus, līdzsvarojot dažādus saimniekošanas mērķus.

A. Nipers: “Mēs izstrādājam modeli, kas palīdzēs aprēķināt zemes izmantošanas ietekmi uz vidi, ienākumiem, SEG emisijām, nodarbinātību un citiem politisku lēmumu pieņemšanai būtiskiem rādītājiem visas Latvijas mērogā, izmantojot vairāk nekā desmit miljonu poligonu lauksaimniecības un meža zemēs. Katram poligonam atsevišķi izrēķina to sniegumu, kāds tas ir patlaban un kāds tas varētu būt, veicot izmaiņas zemes izmantošanā. Piemēram, skatāmies, kas notiek, ja pārtraucam zemes izmantošanu lauksaimniecībā un to apmežojam. Šajā modelī aplūkojam visdažādākos variantus, ļaujot lēmumu pieņēmējiem izvēlēties tos, kas vislabāk nodrošina klimata un citu politiku mērķu īstenošanu, un atbalstīt nepieciešamās zemes izmantošanas izmaiņas ar Lauku attīstības plāna un citu instrumentu starpniecību.”

Jābūt gataviem vides politikas maiņai

Turklāt zinātnieki izstrādā metodi, kas ļaus izrēķināt slāpekļa emisijas katram zemes izmantotājam, piemēram, tauriņziežu audzēšanā vai precīzās lauksaimniecības metožu lietošanā. Šobrīd šādu prasību – katram saimniekam maksāt slāpekļa emisijas nodokli – nav, taču, mainoties vides politikai, pie tā var nonākt, tāpēc būtu labi, ja mēs tam jau būtu daudzmaz gatavi. Šobrīd pētījums par slāpekļa emisiju prognozēšanu zinātniekiem ir “hobijs”, jo tam nav paredzēts finansējums esošajos izpētes projektos. Tāpēc var teikt, ka zinātne ir interesants, bet arī dažāda veida izaicinājumu pilns process.

Reklāma
Reklāma

Pētnieki, kas strādā bioekonomikas jomā, nodarbojas arī ar prognozēšanu. Latvijas lauksaimniecības sektoram izstrādāts modelis, kas pielāgots reālajai situācijai Latvijā. “Vērtējam, kā mainīsies lauksaimniecībā izmantojamās platības, kādi kultūraugi tiks audzēti pēc desmit, pēc trīsdesmit gadiem. Mēs pirmo reizi skatām visu zemi, jo līdz šim lauksaimniecības un mežsaimniecības ekonomiskās prognozes veidotas atsevišķi. Zemi aplūkojām kā vienotu resursu, kuru var izmantot dažādi. Salīdzinot lauksaimniecībā izmantoto zemi ar neizmantoto un apmežoto zemi, var redzēt, ko iegūstam tautsaimniecībai pēc katra scenārija. Tie jau ir konkrēti skaitļi, kas ļauj pieņemt politiskus lēmumus, balstoties uz zinātnisku pētījumu atziņām. Līdz šim tas netika darīts,” norāda A. Nipers.

Šajā pētījumā noteikta zemes vērtība platībām, kur lietderīgi nodarboties ar lauksaimniecību un kur ekonomiski izdevīgāk audzēt mežu. Kādi ir ekonomiskie ieguvumi un zaudējumi SEG emisiju izteik­smē, izmantojot lauksaimniecībā kūdras augsnes, un kādas problēmas ar zemes izmantošanu ir dažādos Latvijas reģionos.

Viedoklis: spēj uzrakstīt attīstības scenāriju

Kristīne Sirmā, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja: “Daudzi pētījumi, kurus Aleksejs vada vai ir tajos iesaistīts, ir inovatīvi, sarežģīti, jo prasa apstrādāt liela apjoma informāciju. Tās ir zemes apsaimniekošanas un bioekonomikas attīstības prognozes. Aleksejs spēj saskatīt lietas, kas šodien daudziem nešķiet svarīgas, bet tuvākā nākotnē būs ļoti aktuālas. Ne katrs spēj uzrakstīt attīstības scenārijus nākotnei, bet Aleksejs to var un dara. Aleksejam piemīt spēja analītiski un konceptuāli domāt, izprast problēmas un no atsevišķām daļām veidot kopainu. Arī man piedalīties kop­ainas veidošanā ir aizraujoši, jo šis process ir radošs, draudzīgs un tajā tiek ieguldīts daudz mīlestības. Man patīk viņa darba stils, ko raksturo atvērtība, iniciatīva un degsme. Tas liek ticēt Latvijas labbūtībai.”

Aleksejs Nipers

* Dzimis 1979. gadā Krāslavā.

* Absolvējis RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāti.

* Strādājis par pasniedzēju Agroresursu un ekonomikas institūtā, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA.

* No 2008. gada vadošais pētnieks LLU bioekonomikas sfērā.

* Par ieguldījumu zinātnē saņēmis meža nozares gada balvu “Zelta čiekurs”.

* Ir ģimene, kurā aug divas meitas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.