Andrejs Ēķis par krīzes paziņojumiem: apdraudējuma brīdī nav laika domāt, kā tas izskatīsies politiski 0
Producents un režisors Andrejs Ēķis uzskata, ka valsts krīzes komunikācijā izšķiroša nozīme ir ātrumam, uzticamībai un skaidriem informācijas avotiem. Viņaprāt, sabiedrībai apdraudējuma brīdī nav vajadzīga ilga politiska izsvēršana, bet gan tūlītējs, nepārprotams signāls par to, kas notiek un kā cilvēkiem rīkoties.
Ēķis atgādina, ka mediju vidē jau izsenis svarīgs bijis jautājums, kuru informācijas avotu cilvēki izvēlas pirmo. Savulaik televīzijas konkurencē būtiski bija tas, kuru kanālu skatītājs ieslēgs krīzes vai valstij nozīmīgu notikumu brīdī. Šāda uzticēšanās, viņaprāt, nav zudusi arī šodien — cilvēkiem joprojām ir svarīgi zināt, no kurienes nāk informācija un vai šim avotam var ticēt.
Pozitīvi viņš vērtē brīdinājumus par laikapstākļu riskiem, piemēram, negaisu, vēja brāzmām vai citiem apdraudējumiem. Šādi paziņojumi palīdz veidot ieradumu uzticēties sistēmai, ja tā darbojas regulāri un saprotami. Pēc Ēķa domām, līdzīgai pieejai būtu jābūt arī nopietnāku draudu gadījumā — piemēram, ja valstī ielidotu droni vai rastos cits drošības apdraudējums. Cilvēkam būtu uzreiz jāsaņem skaidrs paziņojums: kas noticis, vai ir pamats uztraukumam un kāda rīcība tiek sagaidīta.
Ēķis kritizē situācijas, kurās informācijas izplatīšanu varētu kavēt politiska vēlme kontrolēt vēstījumu. Viņaprāt, apdraudējuma brīdī nedrīkst dominēt domāšana par to, kā paziņojums izskatīsies politiski vai kā to pasniegt sabiedrībai. Krīzes komunikācijai jābūt tiešai un nešaubīgai — ja pastāv apdraudējums, par to jāinformē nekavējoties.
Viņš uzskata, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj ļoti ātri saslēgt kopā dažādus medijus un informācijas kanālus. Apdraudējuma signālam būtu jāparādās vienlaikus vairākās platformās — sabiedriskajos un komerciālajos televīzijas kanālos, radio, mobilajos tālruņos un citos informācijas avotos. Ēķa ieskatā nav tehnisku šķēršļu, lai šādu sistēmu izveidotu.
Vienlaikus viņš pauž bažas par vēlmi monopolizēt un kontrolēt informāciju arī valsts iekšienē. Pēc Ēķa domām, šāda pieeja krīzes situācijā var būt bīstama, jo kavē ātru un skaidru saziņu ar sabiedrību. Viņš uzsver, ka politiķiem ir sava loma, taču apdraudējuma brīdī primārajam jābūt nevis politiskajam tēlam, bet sabiedrības drošībai un informētībai.
Kopumā Ēķis aicina veidot tādu krīzes komunikācijas sistēmu, kurā cilvēki saņem tūlītēju, uzticamu un vienādu informāciju visos galvenajos kanālos. Viņaprāt, tieši šāda pieeja varētu mazināt apjukumu, stiprināt uzticēšanos valstij un palīdzēt sabiedrībai rīkoties pareizi brīžos, kad svarīga ir katra minūte.
