“Tas bija ārkārtīgi maģiski. Es stāvēju un trīcēju!” ar saviļņojumu atceras Ieva Kerēvica 0
Dziedātāja un mūziķe Ieva Kerēvica, atceroties savu pieredzi Dziesmu svētku sadziedāšanās pasākumā, TV24 raidījumā “Es dziedu, jo…” uzsver īpašo kopības sajūtu, ko iespējams piedzīvot tikai šādos brīžos. Viņai bija jāuzstājas pēc lielā koncerta noslēguma, kad svētku atmosfēra jau kļuvusi brīvāka un emocionāli atvērtāka.
Kerēvica stāsta, ka pirms savas uzstāšanās nonākusi Mežaparka estrādes augšdaļā, kur dzirdējusi vīru balsis, kas izskanēja plašajā koru kopskanējumā. Īpaši spēcīgu iespaidu uz viņu atstāja “Gaismas pils” zemie vīru balsu akordi. Šis brīdis viņai šķitis ārkārtīgi iespaidīgs, jo lielajā kopkorī vīru balsis izskanējušas īpaši dziļi un maģiski.
Mūziķe norāda, ka Latvijā koros un mūzikā ļoti aktīvi piedalās sievietes, savukārt vīru balsu klātbūtne bieži ir īpaši jūtama tieši tāpēc, ka vīriešu dziedātāju ir mazāk. Viņasprāt, puišu iesaistīšana koru kustībā joprojām ir izaicinājums, lai gan ir arī spēcīgas tradīcijas, piemēram, zēnu un vīru koru vidē.
Tieši tāpēc brīdis, kad viņa no estrādes augšas sadzirdēja vīru koru dziedājumu, Kerēvicai palicis atmiņā kā viens no emocionāli spēcīgākajiem svētku mirkļiem. Tas ļāvis sajust ne tikai mūzikas spēku, bet arī kopā būšanas nozīmi.
Viņa atceras, ka palikusi klausīties arī dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava”. Tumsā, starp klausītāju un dziedātāju paceltajām telefona gaismiņām, radusies īpaša vienotības sajūta. Kerēvica šo pieredzi raksturo kā fantastisku un emocionāli saviļņojošu.
Pēc viņas teiktā, tieši šādi brīži izskaidro, kāpēc cilvēkiem ir svarīgi būt Dziesmu svētkos klātienē. Tā nav tikai dziedāšana vai koncerts, bet kopīga emocionāla pieredze, kas rada piederības sajūtu un atgādina par Dziesmu svētku īpašo nozīmi Latvijas kultūrā.
