Kas notiek ar smadzenēm 32 gadu vecumā? Zinātnieki runā par lielu pagrieziena punktu 0
Mēs bieži domājam par smadzenēm pavisam vienkārši: tās aug un attīstās, kādu laiku darbojas vislabākajā formā, bet pēc tam pakāpeniski sāk novecot. Taču jaunāko pētījumu datos redzams, ka realitāte ir daudz interesantāka.
Izrādās, ka smadzenes nemainās vienmērīgi. Tās dzīves laikā iziet cauri vairākiem nozīmīgiem posmiem, un dažos brīžos to savienojumu tīkls piedzīvo būtisku pārkārtošanos.
Vienkāršāk sakot – cilvēka dzīvē ir vairāki vecumi, kad smadzenes it kā pārslēdzas uz jaunu darbības režīmu.
Pie šāda secinājuma nonākuši Kembridžas Universitātes neirozinātnieki, kuri analizēja 3802 cilvēku smadzeņu datus, no jaundzimušajiem līdz pat 90 gadus veciem cilvēkiem.
Pētījumā tika izmantota difūzijas magnētiskās rezonanses (MRI) metode, kas ļauj izsekot neironu savienojumiem smadzenēs. Tā parāda, kā ūdens molekulas pārvietojas smadzeņu audos, palīdzot saprast, kā savā starpā sazinās dažādas smadzeņu zonas.
Tieši šie savienojumi nosaka, kā mēs domājam, mācāmies, pielāgojamies un uztveram pasauli.
Pieci galvenie smadzeņu attīstības posmi
Pētnieki secināja, ka cilvēka dzīves laikā smadzenes iziet cauri piecām galvenajām attīstības fāzēm. Starp tām ir četri pagrieziena punkti, kad neironu savienojumu struktūra piedzīvo būtiskas izmaiņas.
Pirmais nozīmīgais pagrieziena punkts notiek aptuveni 9 gadu vecumā. Līdz tam smadzenes darbojas bērnības režīmā, bet pēc tam sākas ilgā pusaudžu attīstības fāze.
Interesanti, ka, pēc zinātnieku domām, šis posms ilgst līdz pat aptuveni 32 gadu vecumam.
Tas nozīmē, ka smadzeņu attīstība turpinās daudz ilgāk, nekā mēs parasti iedomājamies.
Nākamā būtiskā pāreja notiek ap 32 gadu vecumu. Tad smadzenes nonāk pieaugušo fāzē – stabilākajā dzīves periodā, kas var ilgt vairāk nekā trīsdesmit gadus.
Vēl viens pagrieziena punkts iestājas ap 66 gadu vecumu, kad sākas agrīnā novecošanās fāze. Savukārt ap 83 gadu vecumu smadzenes pāriet vēlīnās novecošanās posmā.
Savā ziņā tas atgādina dzīves karti, ko šoreiz nav zīmējuši filozofi vai psihologi, bet gan neirobiologi.
