Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Austrālijā atvērs vēstniecību 3

Vēstniecības atvēršana Austrālijā bija viena no Ārlietu ministrijas prioritātēm, kuru valdība atbalstīja, sagatavojot iesniegšanai Saeimā nākamā gada valsts budžeta projektu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts
Lasīt citas ziņas

Latviešu kopiena Austrālijā Latvijas vēstniecību gaidot jau daudzus gadus, bet tikai tagad tai valsts budžetā atradās finansējums, kas nākamgad varētu būt aptuveni 1,7 miljoni eiro. No papildus pieprasītajiem 14,2 miljoniem eiro jaunām iniciatīvām Ārlietu ministrijai paredzēti trīs miljoni eiro. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“JV”) šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē par ministrijai atvēlēto finansējumu kopumā teica: “Ir apmierinoši. Ar to ministrija savus pienākumus izpildīs.”

Pirms pāris gadiem “Latvijas Avīze” jau rakstīja par Austrālijas latviešu kopienas aicinājumu atvērt vēstniecību Austrālijā, kurā tolaik dzīvoja ap 24 000 latviešu. Laikrakstā 2017. gadā publicētajā vēstulē bija teikts – tautieši jau pēc neatkarības atjaunošanas gaidīja, ka Austrālijas galvaspilsētā Kanberā varētu atvērt atjaunotās Latvijas vēstniecību. Toreiz Ārlietu ministrija atbildēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ tas varētu būt iespējams ne agrāk, kā lemjot par 2019. gada valsts budžetu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā zināms, pēc 13. Saeimas vēlēšanām valdību parlaments apstiprināja tikai šā gada 23. janvārī. Pēc tam pieņemtais valsts galvenais finanšu dokuments bija tehniskais budžets, kurā tādām jaunām iniciatīvām finansējums nebija paredzēts.

Vēstniecības atvēršana Austrālijā un arī Jaunzēlandē un Klusā okeāna salu valstīs “ir gudrs lēmums, jo sen jau vajadzēja atdot šo parādu mūsu diasporai”, Budžeta un finanšu komisijas sēdē sacīja Gatis Eglītis (JKP). E. Rinkēvičs teica, ka vēstniecības izveidošana ir svarīga vairāku iemeslu dēļ – tas veicinās saikni ar diasporu, kā arī ekonomiskos sakarus. Tas ir būtiski arī tāpēc, ka 2025. gadā gaidāmas ANO Drošības padomes vēlēšanas un Latvijai kā nepastāvīgās locekles kandidātei ir svarīgs latviešu kopienas atbalsts. Ārlietu ministrs arī atzina, ka tā bija izšķiršanās starp Austrāliju un Brazīliju, kur arī ir liela latviešu kopiena un par kuru ir uzņēmēju interese.

Tas nozīmē, ka nākamā gada budžeta kontekstā ministrija aktualizēs arī vēstniecības atvēršanu Brazīlijā. Latvijai ir 49 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, kurām kopā paredzēti 39,2 miljoni eiro no ministrijas budžeta, kas nākamgad ir 67,2 miljoni eiro.

No papildus prioritātēm piešķirtajiem līdzekļiem nedaudz vairāk kā 154 000 eiro ieplānoti Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sarunām par izstāšanos no ES. Nedaudz vairāk – 278 664 eiro – paredzēti arī NATO valstu ārlietu ministru sanāksmes organizēšanai Latvijā, kas notiks 2021. gadā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.