Bailēs par apokalipsi un zemes bojāeju tiek veidota milzu “melnā kaste”: eksperti to uztver pavisam nopietni 0
Austrālijā tiek pabeigti sagatavošanās darbi liela mēroga projekta “Zemes melnā kaste” palaišanai – tas ir gigantiska mēroga klimata datu arhīvs, kura mērķis ir saglabāt informāciju par planētas stāvokli un cilvēces reakciju uz klimata krīzi nākamajām paaudzēm. Kā ziņo izdevums “Interesting Engineering”, pēc gandrīz piecu gadu izstrādes projekta autori apstiprinājuši, ka konstrukcija līdz 2026. gada beigām tiks uzstādīta Tasmānijas salā.
Projekts tika uzsākts 2021. gadā Austrālijas bezpeļņas organizācijas “Rouser Lab” ietvaros. Tā galvenais mērķis ir izveidot pastāvīgu vides datu arhīvu, kas dokumentētu klimata pārmaiņas un cilvēces rīcību to ietekmē. Kā vēsta “The Guardian”, jau notiek galveno konstrukcijas elementu montāža.
“Zemes melnā kaste” bieži tiek salīdzināta ar lidmašīnu lidojumu reģistratoriem, taču tās mērogs ir daudz lielāks. Konstrukcijas garums būs 16 metri, bet augstums – 4 metri. Būvniecībā izmantots pastiprināts tērauds un betons. Objekts tiks izvietots pie attālinātas lidlauka zonas Tasmānijā, kur tas darbosies nepārtraukti, vācot informāciju par vides stāvokli.
“Rouser Lab” pārstāvji uzsver, ka arhīvs tiek veidots, domājot par visekstrēmākajiem scenārijiem. Projekta mājaslapā norādīts, ka tas ir “paredzēts, lai izturētu jebkādus iespējamos draudus, tostarp ciklonus, zemestrīces, ugunsgrēkus, plūdus vai uzbrukumus”.
Autonomai darbībai uz jumta tiks uzstādīti 36 saules paneļi, kas nodrošinās enerģiju datu uzglabāšanas sistēmām. Informācija arhīvā tiks saņemta no interneta, tostarp no kosmosa aģentūrām, meteoroloģiskajiem dienestiem un universitātēm visā pasaulē. Visi dati tiks uzkrāti īpašā “Vital Index” datubāzē.
Organizatori uzsver, ka tas nebūs statisks arhīvs, bet gan “dzīva” sistēma, kas pastāvīgi tiks papildināta ar jauniem datiem.
“Projekta mērķis ir sniegt objektīvu aprakstu par notikumiem, kas noved pie planētas bojāejas, nodrošināt atbildību nākamajām paaudzēm un iedvesmot steidzamai rīcībai,” norādīts projekta aprakstā.
Pēc projekta paziņošanas 2021. gadā tā autori ilgu laiku publiski gandrīz neziņoja par progresu, tāpēc daļa sabiedrības to sāka uzskatīt par vairāk simbolisku iniciatīvu. Tomēr nesen “Rouser Lab” mākslinieciskais direktors Džonatans Nibons paziņoja, ka komanda aktīvi strādājusi pie koncepta pilnveides – tostarp dizaina, datu glabāšanas sistēmu, materiālu, tīmekļa platformas un finansējuma modeļu izstrādes.
Kā norāda izdevums, “Zemes melnās kastes” galvenais mērķis nav tikai informācijas saglabāšana. Projekta autori cer, ka nākotnes civilizācijas varēs izmantot šo arhīvu, lai analizētu cilvēces šodien pieņemtos lēmumus vides jomā. Vienlaikus eksperti gan norāda, ka pasaulē jau pastāv daudzas atvērtas klimata datubāzes, tāpēc jaunā objekta praktiskā zinātniskā nozīme joprojām tiek vērtēta pretrunīgi.
