Zinātnieki ceļ trauksmi par milzu krusu: tās radītie zaudējumi būs ļoti lieli 0
Klimata pārmaiņu dēļ, ko izraisa fosilā kurināmā dedzināšana, atmosfērā veidojas vairāk enerģijas bagātu un nestabilu gaisa masu, kas veicina krusas rašanos. Tādēļ līdz gadsimta beigām visā pasaulē par 38–47% pieaugs tādu negaisu skaits, kuros krusas graudu diametrs pārsniedz lielas stikla bumbiņas izmēru, secināts zinātniskajā žurnālā “Nature” publicētajā pētījumā.
Vienlaikus negaisu skaits, kuros veidojas mazāki krusas graudi, samazināsies par 4–8%, norāda pētnieki.
Lai gan krusa reti izraisa cilvēku bojāeju, tās radītie ekonomiskie zaudējumi ir ievērojami. Pētījuma līdzautors, Džons Alens no “Central Michigan University”, norāda, ka krusa jau pašlaik ASV rada zaudējumus aptuveni 10 miljardu dolāru apmērā gadā, bet pasaulē kopumā tie sasniedz ap 80 miljardiem dolāru.
Krusa rada lielākus zaudējumus nekā tornado
Pēc Alena teiktā, krusas postījumi bieži vien pārsniedz tornado radītos zaudējumus un izmaksu ziņā jau tagad ir salīdzināmi ar vairāku viesuļvētru sekām.
Datoru simulācijas liecina, ka klimata pārmaiņu ietekmē palielināsies tieši lielo krusas graudu īpatsvars, kas rada vislielākos postījumus.
Lielāki krusas graudi nozīmē lielākas problēmas
Lielāki krusas gabali ir smagāki un krīt ar lielāku ātrumu, tāpēc trieciens ir daudz spēcīgāks.
Andreass Preins no “ETH Zurich”, kurš pētījumā nepiedalījās, norāda, ka aptuveni piecu centimetru diametra krusa var radīt nopietnus bojājumus automašīnām, jumtiem, saules paneļiem un citai infrastruktūrai.
Ja jumtā tiek izsists viens caurums, to iespējams salīdzinoši viegli salabot. Taču situācijās, kad jumtu vienlaikus skar daudzi lieli krusas graudi, bieži vien nepieciešama pilnīga jumta nomaiņa, kas izmaksā daudz dārgāk.
Kāpēc klimata pārmaiņas veicina lielāku krusu?
Siltākā atmosfērā ir vairāk ūdens tvaiku — aptuveni par 7% vairāk uz katru temperatūras pieauguma grādu pēc Celsija skalas. Tas palielina atmosfērā pieejamo enerģiju un veicina spēcīgāku augšupejošo gaisa plūsmu veidošanos.
Rezultātā rodas vairāk negaisu, kuru gaisa plūsmas spēj izveidot lielus krusas graudus.
Vienlaikus siltākā gaisā augstākajos atmosfēras slāņos ir mazāk aukstuma, tāpēc mazākie krusas graudi biežāk izkūst vēl pirms nonākšanas līdz zemei, kamēr lielākie saglabājas.
Krusa nav tikai ASV problēma
Pētījuma autori secinājuši, ka vislielākais lielo krusas graudu pieaugums gaidāms Argentīnā, daļā Eiropas, Kanādā un ASV ziemeļu līdzenumu reģionos.
Savukārt dažās tropu teritorijās krusas intensitāte varētu samazināties, jo mazākie krusas graudi biežāk izkusīs.
“Krusa nav tikai ASV problēma. Jā, šeit zaudējumi ir lieli, taču globālie krusas radītie zaudējumi pēdējos gados pieaug ļoti strauji,” uzsver Alens.
Pētnieki analizēja krusas graudus, kuru diametrs ir lielāks vai mazāks par 30 milimetriem – tas ir izmērs starp stikla bumbiņu un golfa bumbiņu.
Pētījumā tika modelēti trīs iespējamie nākotnes scenāriji atkarībā no oglekļa emisiju apjoma. Optimistiskākajā scenārijā lielo krusas graudu biežums pieaugtu par 38%, savukārt pesimistiskākajā scenārijā – par 47%.
