Bērni pie ekrāniem pavada vairāk laika, nekā domā viņu vecāki: aptaujas dati atklāj satraucošu tendenci 0
Pusaudži un jaunieši Eiropas Savienībā (ES) sociālo tīklu ietekmi uz viņu mentālo veselību uzskata par daudz pozitīvāku nekā viņu vecāki, liecina pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.
Gandrīz puse jeb 48% respondentu vecumā no 13 līdz 18 gadiem atzinuši, ka sociālie tīkli pozitīvi ietekmē viņu mentālo labsajūtu. Tādu pašu viedokli pauda 21% aptaujāto vecāku.
Tikai 18% pusaudžu norādīja, ka sociālie tīkli negatīvi ietekmē viņu mentālo veselību, savukārt 36% vecāku uzskatīja, ka tiem ir kaitīga ietekme. Aptuveni trešdaļa pusaudžu apgalvoja, ka tādām platformām kā “TikTok”, “Instagram” un “Snapchat” nav nedz pozitīvas, nedz negatīvas ietekmes uz viņu mentālo veselību. Vecāku vidū tāds viedoklis bija 42% respondentu.
Aptaujā arī noskaidrots, ka vecāki nenovērtē savu bērnu laiku, ko viņi pavada pie ekrāniem. Pusaudži stāsta, ka vidēji 4,5 stundas skolas dienā un 6,1 stundu nedēļas nogalēs izmanto viedtālruņus, planšetdatorus vai skatās televizoru. Tas ir aptuveni par stundu vairāk, nekā lēsa viņu vecāki.
Pētnieki atklāja saistību starp lielāku laiku pie ekrāniem un ziņotajām problēmām, piemēram, galvassāpēm, miega traucējumiem un koncentrēšanās grūtībām.
Tomēr ziņojumā tika brīdināts, ka šie atklājumi nav jāinterpretē kā pierādījums tam, ka ekrānu lietošana tieši izraisa mentālās veselības problēmas. Pētnieki norāda, ka jaunieši, kam jau ir grūtības, iespējams, vairāk laika pavada sociālajos tīklos vai videospēlēs.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers šonedēļ paziņoja par plānu aizliegt lietot sociālos tīklus bērniem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu.
Stārmers atzina, ka plānoto aizliegumu ietekmējusi Austrālijas pieredze. Austrālija decembrī kļuva par pirmo valsti, kas aizliedza 16 gadu vecumu nesasniegušām personām piekļuvi sociālajiem tīkliem.
Kanādas kultūras ministrs Marks Millers pagājušajā nedēļā prezentēja likuma grozījumus, kas paredz aizliegt 16 gadu vecumu nesasniegušiem bērniem veidot sociālo tīklu kontus, kā arī nosaka prasības mākslīgā intelekta čatbotu pakalpojumiem ierobežot kaitīga satura radīšanu.
Arvien vairāk valstu cenšas ierobežot bērnu piekļuvi sociālo platformu un citam saturam internetā.
Indonēzija martā sāka ieviest sociālo mediju aizliegumu 16 gadu vecumu nesasniegušajiem, un arī vairāku Eiropas valstu valdības ir paudušas vēlmi ieviest līdzīgus ierobežojumus.
