“Viņš no amata bija jāpadzen jau sen.” Tavars skarbi izsakās par Sprūda demisiju un kritizē Siliņu par notiekošā ignorēšanu 0
Pēc aizsardzības ministra Andra Sprūda paziņojuma par atkāpšanos opozīcijā izskanējusi asa kritika gan viņam, gan valdības vadītājai Evikai Siliņai. “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars uzskata, ka Sprūds no amata bija jāatbrīvo jau daudz agrāk.
Tavars pauda viedokli, ka Siliņa ilgstoši nav pievērsusi pietiekamu uzmanību notiekošajam, ļaujot katram ministram rīkoties pēc saviem ieskatiem, bez pietiekamas koordinācijas.
Tavars uzskata, ka sabiedrībā ir uzkrājusies neapmierinātība gan par Sprūda darbību, gan kopumā par partijas “Progresīvie” rīcību. Viņa ieskatā pieņemtie lēmumi saistāmi arī ar tuvojošajām vēlēšanām, vērtējot politisko kalendāru un sabiedrības noskaņojumu.
Politiķis norādīja, ka loģiskāk būtu bijis rīkoties nekavējoties, negaidot līdz situācija saasinās.
Viņš arī uzskata, ka konkrētā situācija vērtējama kā augsta riska, jo ietekmē gan valsts drošību, gan politisko spēku reitingus.
Tavars arī piebilda, ka, lai gan koalīcija formāli turpina pastāvēt, notikumi skaidri parāda politiskās vadības problēmas. Viņaprāt, Siliņai piedāvājums rīkoties šādā veidā varētu būt nācis no politisko konsultantu puses, izmantojot izdevību konkrētā brīdī.
Vienlaikus Tavars kritizēja valdības rīcību aizsardzības nozarē, uzsverot, ka problēmas bijušas jārisina savlaicīgi un padziļināti.
Viņaprāt, Ministru prezidentei bija jāseko līdzi ministru darbam, īpaši aizsardzības nozarē, nevis jāpieļauj situācija, kurā, Tavara vērtējumā, būtiski trūkumi uzkrājušies ilgākā laikā.
Tavars uzskata, ka lēmums par ministra atbrīvošanu dažus mēnešus pirms vēlēšanām ir novēlots. Viņaprāt, paredzamāka un savlaicīgāka rīcība būtu ļāvusi nodrošināt labāku pārvaldību un skaidrāku politisko atbildību.
Jau ziņots, ka Siliņa pieprasījusi Sprūda demisiju, vienlaikus uzrunājot pulkvedi Raivi Melni ieņemt ministra amatu. Premjere lēmumu pieņēmusi pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un plašākām problēmām aizsardzības nozarē.
Šādu ierakstu valdības vadītāja sociālo mediju platformā “X” publicējusi īsi pirms tam, kad bija jāsākas Sprūda šovakar pēkšņi sasauktajai preses konferencei, kurā viņš paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un paužot vēlmi ar šo lēmumu pasargāt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) no ieraušanas politiskā kampaņā.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību. Esmu pieņēmusi lēmumu pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju. Aizsardzības nozare turpmāk jāvada profesionālim. Par šo lēmumu šodien esmu informējusi ministru un koalīcijas partnerus.…
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) May 10, 2026
Siliņa akcentējusi, ka aizsardzībai šobrīd tiek novirzīts vēsturiski lielākais finansējums – 5% no IKP -, kas prasa skaidru vadību, efektīvu sadarbību un ātru lēmumu pieņemšanu. Viņas vērtējumā, nozarē bijušas problēmas ar vadības stabilitāti, iekšējo koordināciju un nepietiekami ātru Ukrainas pieredzes pārņemšanu pretdronu spēju attīstībā.
Premjere arī kritizēja lēno aizsardzības industrijas iesaisti un uzsver nepieciešamību attīstīt Latvijai būtiskas militārās spējas, nevis paļauties uz pieejamo risinājumu iegādi.
Siliņa norādīja, ka aizsardzības nozarei jābūt ārpus priekšvēlēšanu retorikas, un uzver, ka tās vadībā nepieciešams profesionālis ar militāru pieredzi. Pēc viņas teiktā, Meļņa pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos, izglītība Londonā un pašreizējais darbs Ukrainā ļauj sagaidīt mērķtiecīgu un kompetentu nozares vadību.
Tāpat ziņots, ka Sprūda demisiju pēc dronu incidenta Rēzeknē pieprasīja opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV), Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts”.
Sprūds pēc sabiedrības un politiķu paustās kritikas uzdeva veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu reaģēšanu uz ceturtdienas rītā Latgalē piedzīvotajiem dronu incidentiem.
Tāpat ministrs uzdevis NBS nekavējoties koriģēt esošo pierobežas gaisa telpas aizsardzības plānu, paaugstināt Gaisa spēku operacionālo gatavību un tuvāko nedēļu laikā nodrošināt Latvijā ražoto pārtvērējdronu izvietošanu pierobežā.
NBS komandieris Kaspars Pudāns norādījis, ka pēc dronu incidentiem Latgalē NBS izvērtēs, vai līdzšinējais pretgaisa aizsardzības modelis Latvijas austrumu pierobežā ir pietiekami efektīvs.
Pudāns pieļāva, ka aizsardzības pieeja varētu tikt pārskatīta, vienlaikus uzsverot, ka arī jauns risinājums nebūs pilnīgs. NBS nevar īsā laikā pilnībā nomainīt tehniskos līdzekļus, taču turpina stiprināt spējas, tostarp papildinot kaujas grupas ar pārtvērējdroniem. Tos plānots saņemt līdz maija beigām, un vienlaikus turpinās karavīru apmācība.
LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Divi no tiem nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.
