Dabas skaitīšanas projekta vadītāja Irisa Mukāne un ģeologs, dabas skaitīšanas kontrolieris Dainis Ozols pie iežu atsegumiem Murjāņos.
Dabas skaitīšanas projekta vadītāja Irisa Mukāne un ģeologs, dabas skaitīšanas kontrolieris Dainis Ozols pie iežu atsegumiem Murjāņos.
Foto: Karīna Miezāja

Atklāts līdz šim nezināms pilskalns Kurzemē. Kādus atklājumus vēl nesusi dabas skaitīšana Latvijā? 13

Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Man ir pie kājas, kam tas traucēja!” Bokseris Zutis noparkojas pie invalīdu stāvvietas un nodēvē sabiedrību par slimu 133
VIDEO. Labi, ka mammas nebija tuvumā… Pārgalvīgi vīri mežā Limbažu pusē atrod lācēnu midzeni un nofilmē mazuļus
VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 11
Lasīt citas ziņas

Jau ceturto gadu aptuveni divi simti dabas ekspertu veic dabas apsekojumus Latvijas pļavās, purvos, mežos, upēs un ezeros, piejūras un iekšzemes kāpās, alās un iežu atsegumos, fiksējot mūsu valsts dabas veselības stāvokli.

Dabas skaitīšana Latvijā notiek pirmo reizi, un ir unikāls, ļoti komplicēts un darbietilpīgs ES Kohēzijas fonda atbalstīts projekts, kura rezultāti, iespējams, varēs kļūt par atskaites punktu klimata pārmaiņu pētījumiem nākotnē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Darba gaitā visa Latvija ir sadalīta 495 divpadsmitarpus kvadrātkilometru lielos kvadrātos, kuros no aprīļa līdz vēlam rudenim tiek apzināti Eiropas nozīmes biotopi.

Kāds labums no vērienīgā darba?

Kopš 2017. gada dabas skaitīšana jeb pirmreizējā dabas vērtību inventarizācija Latvijas teritorijā tiek veikta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā.

Šādus dabas izzināšanas projektus īsteno visas ES valstis, lai varētu izvērtēt Eiropas kopējo dabas labsajūtas stāvokli un apseko ne vien lokālas, bet arī Eiropas nozīmes biotopus.

Dabas skaitīšanas nolūks nav palielināt vai samazināt aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā, bet iegūt detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par ES nozīmes biotopu izplatību valstī kopumā, kā arī retām un aizsargājamām sugām un citām dabas vērtībām.

Skaitītājus interesē dabas dzīvotnes ar zālājiem, mežiem, purviem, jūras piekrasti un kāpām, upēm, ezeriem, iežu atsegumiem un sugu daudzveidību tajās.

DAP uzsver, ka iegūtā vērtīgā informācija tiek ievadīta dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” (https://ozols.gov.lv/pub), kas pieejama ikvienam interesentam un būs savietota ar citām valsts informācijas sistēmām, piemēram, “www.geolatvija.lv” un, cerams, samazinās administratīvo slogu un laika resursu patēriņu dažādu atļauju sagatavošanā un daudzos gadījumos zemes īpašniekiem nevajadzēs tērēt privātos līdzekļus ekspertīzēm, lai pieteiktos atbalsta un kompensāciju maksājumiem.

Dabas skaitīšanas ietvaros iegūtie dati palīdzēs arī daudz efektīvāk sabalansēt dabas aizsardzības un tautsaimniecības attīstību, izstrādāt gan dabai draudzīgus, gan ekonomiski izdevīgus teritoriju plānojumus.

Tā nav puķīšu skaitīšana

Jāatzīst, ka lielai daļai sabiedrības tomēr nav skaidras izpratnes, ko dara biologi, dabaszinātņu pasniedzēji un studenti, veicot dabas skaitīšanu.

“Darba procesā tiek pētīti biotopi, neuzskaitot katru augu un dzīvnieku, bet meklējot tikai tiem raksturīgākās sugas, kas ļautu šos biotopus atzīt par Eiropas nozīmes dzīvotnēm.

Tādēļ dabas skaitītāji “neķemmē” visu teritoriju un iet tikai uz noteiktām vietām, kur varētu atrast noteiktu biotopu. Lai gan darbs vēl turpinās, jau diezgan droši var secināt, ka īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās atrodami 75 procenti, bet ārpus tām – vien 35 procenti no Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzē minētajiem biotopiem.

Irisa Mukāne ir vērienīgās Dabas skaitīšanas vadītāja.
Foto: Karīna Miezāja

Dabiskajos zālājos samazinās bioloģiskā daudzveidība, savukārt mežu biotopi ir ļoti sadrumstaloti un droši vien būs jārod politisks lēmums, kā saglabāt tajos esošo sugu daudzveidību.

Situācija ar purviem ir samērā laba, ar saldūdeņu biotopiem – vidēji laba, mazliet svārstoties starp atsevišķu upju baseiniem, alu un atsegumu stāvoklis arī labs, ko nevar teikt par kāpām, jo jūras piekrastes pelēkās kāpas strauji samazinās, tur būs nepieciešami šo biotopu atjaunošanas darbi,” atklāj DAP Dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne.

Viņa skaidro, ka lielākajai daļai biotopu nav vajadzīga cilvēku līdzdalība, lai tie saglabātos kā biotopi, un alām, smilšakmens atsegumiem pat nav vēlama. Taču par dabiskajiem zālājiem gan jārūpējas.

“Ja tos paredzētajā laikā nenopļauj, zālāji aizaug ar krūmiem, kokiem un nomainās dzīvotnes struktūra. Saldūdeņu un purvu saglabāšanā cilvēkam nav jāiejaucas, taču te vēl joprojām saskaramies ar padomjlaika piesārņojuma un meliorācijas sekām. Pilnībā neskartu mežu Latvijā ir maz, jo notiek intensīva mežizstrāde, tādēļ aktuāls ir jautājums, kā ciršanu sabalansēt ar saudzēšanu,” atklāj eksperte.

Dabas skaitīšanas vadītāja vēsta, ka reizi sešos gados ziņojums par biotopu stāvokli jāiesniedz Eiropas Komisijai. Pēdējais ziņojums tapis 2018. gadā, kurā izmantoti pirmajā un otrajā dabas skaitīšanas sezonā iegūtie dati.

Nākamajā ziņojumā jau varēs izmantot visus datus, pievienojot arī situācijas analīzi.

“Biotopu kartēšana notiek arī citās ES valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā, dažās pat vairākkārt, bet cikliskums atšķiras. Dažas valstis ir izvēlējušās minēto sešu gadu periodu, bet Latvijā vēl būs par to jālemj nozaru ekspertiem,” teic I. Mukāne.

Kā notiek kartēšana dabā?

Dabas skaitīšana notiek tā – eksperti iet dabā, iezīmē visu nepieciešamo informāciju kartēs, aizpilda anketas un iesniedz DAP. Ja rodas neskaidrības vai nepieciešami precizējumi, dabā dodas citi eksperti, kuri precizē situāciju.

Viens no Eiropas aizsargājamajiem biotopiem ir iežu atsegumi, no kuriem Latvijā sastopami karbonātisku pamatiežu (kaļķ­iežu) un smilšakmens atsegumi.

“Nonākot pie šāda atseguma, pirmais dabas skaitītāja darbs ir to nofotografēt, pēc tam noteikt koordinātas GPS aparātā, maziem atsegumiem par pamatu ņemot viduspunktu,” stāsta ģeologs, DAP Dabas skaitīšanas eksperts Dainis Ozols.

“Nākamais darbs izmērīt, cik augsts un garš ir atsegums, izmantojot lāzera tālmēru. Kad pamatparametri noskaidroti, jāņem lupa, lai izpētītu, kādas sūnu, ķērpju, paparžu un lakstaugu sugas tur aug. Tas prasa diezgan daudz laika, un rezultāti jāieraksta anketā, kurā jāapraksta arī pats iezis – vai tas ir ciets, irdens, rupji vai smalki graudains, kāda ir atseguma uzbūve un kas atrodas tā pakājē un virs tā. Ja atsegums ir neliels, šīm darbībām nepieciešama apmēram pusstunda.”

Dainis ir ne tikai biotopu skaitītājs, bet arī kontrolieris, kurš pārbauda, cik precīzi darbu paveikuši viņa kolēģi. Pārbaudei tiek pakļauti apmēram desmit procenti no visiem kartējumiem.

Ja tiek atklāta rezultātu nesakritība, jāizvērtē, cik tā būtiska. Vai pietiks ar datu precizēšanu vai nepieciešams darbu pārstrādāt.

Datu precizēšanu dabā veic arī biotopu eksperte Brigita Laime, kura pārbauda darbu piejūras un iekšzemes kāpu, kā arī mežu biotopos.

“Darbs ir interesants, bet arī grūts, kas paņem daudz laika un spēka. Katram izgājienam dabā rūpīgi jāgatavojas. Izvēlētajā maršrutā nākas kāpt pāri grāvjiem, lauzties cauri brikšņiem, lai pārbaudītu kartējumu un biotopa raksturojumu.”

Viņa novērojusi, ka dabas veselības stāvoklis dažādos Latvijas nostūros būtiski atšķiras un vairāki nozīmīgi biotopi ir iznīcināti. Arī īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās ir vietas, kas mazāk vērtīgas par dažām tām piegulošajām teritorijām.

Ar īpašniekiem ir jārunā

Kontroliere atzīst, ka diezgan bieži sanāk runāt ar zemes īpašniekiem, gan uzklausot viņu bažas, gan stāstot, rādot un skaidrojot, ka biotopa konstatēšana nav liegums vai saimnieciskās darbības ierobežojums, bet vērtīga informācija par dabas vērtībām viņa īpašumā, kas nereti veidojušās vairākus gadu desmitus vai pat simtus.

Pirms dabas skaitītāju ierašanās DAP zemes īpašniekiem bija izsūtījusi aptuveni 140 tūkstošus informatīvu vēstuļu. Pēc kartēšanas darbu pabeigšanas, kad iegūtie dati ir izanalizēti, tikai tad biotopu īpašnieki saņem vēstuli ar rezultātiem.

Ja biotops konkrētajā zemes īpašumā nav konstatēts, vēstule netiek sūtīta. Ja biotops kopš tā konstatēšanas brīža ir izmainīts, daļēji bojāts vai iznīcināts, piemēram, pļava ir uzarta vai mežs nocirsts, DAP aicina īpašniekus par šīm izmaiņām paziņot.

Pārsvarā zemes īpašnieku attieksme pret dabas skaitīšanu esot saprotoša.

“Cilvēki ir patīkami pārsteigti, ka viņu īpašumos atrasts kāds dižkoks vai vērtīga dzīvotne. Taču reizēm īpašnieks negrib ar mums runāt un mēs viņu nevaram piespiest to darīt,” saka B. Laime.

Bet ir arī tādi cilvēki, kuri gatavi nesavtīgi palīdzēt dabas ekspertiem. DAP dabas eksperte, kontroliere Irēna Skrinda, kura kartēja upes un ezerus Latgalē un Sēlijā, bija ļoti pateicīga vīram, kurš viņai cauri brikšņiem parādīja vienīgo vietu dūņezera krastā, no kuras tajā varēja iebraukt ar laivu.

Skaitot atklātie jaunumi

Dabas skaitīšana nesusi arī priecīgus atklājumus. Starp pārsteidzošākajiem atklājumiem minams kāds līdz šim nezināms pilskalns Kurzemē.

Pateicoties dabas ekspertu zināšanām, vērībai un profesionalitātei, pamanīti tādi retumi, no kuriem daži ir vien pāris milimetru lieli, piemēram, ķērpji.

Kopumā atklātas vairākas līdz šim nezināmas alas, divas jaunas augu, piecas sēņu, tajā skaitā divas piepju sugas, piecas sūnu un četras ķērpju sugas, kā arī daudz retu sugu jaunu atradņu.

Tostarp viens no savdabīgākajiem un retākajiem Latvijas augiem lielā kosa (Equisetum telmateia Ehrh.), kuras pirmā atradne bija zināma kopš 19. gadsimta beigām.

Lai novērstu šīs sugas izzušanas risku, tā tika uzturēta ārpus dabiskajām atradnēm Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Bet 2018. un 2019. gada dabas skaitīšanas sezonās dabas eksperti Roberts Čakšs un Aija Ozola atklāja divas jaunas atradnes.

Lielā kosa pretstatā samērā nelielajai tīruma vai pļavas kosai vidēji sasniedz pusotra metra augstumu, labvēlīgos apstākļos pārsniedzot pat divarpus metrus.

Kosas ir neparastas arī ar to, ka savos audos spēj uzkrāt silīcija dioksīdu, satur vērtīgus fermentus un citas vielas, tādēļ tās var lietot miltrasas un citu sēnīšu slimību apkarošanai.

Tā kā silīcija dioksīds augā sastopams ļoti smalku daļiņu veidā, agrāk kosas izmantojuši kā smilšpapīru metāla priekšmetu un pat rotu pulēšanai. Savukārt Irēna Skrinda Bancānu ezerā Sēlijā atradusi ceturto peldošā ezerrieksta (Trapa natans L.) atradni.

Par lielo kosu, miroņu pirkstiem un citām mūsu zemes pārsteidzošajām dabas vērtībām vairāk var uzzināt Dabas skaitīšanas informācijas krātuvē www.skaitamdabu.gov.lv.

Pirmie secinājumi

Līdz šim apkopotie triju dabas skaitīšanas sezonu dati liek aizdomāties par vairākām lietām. Iežu atsegumu un virsāju biotopu ir konstatēts vairāk, nekā domāts līdz šim.

Tomēr apstiprinājušās arī nelabvēlīgās tendences, piemēram, lielu daļu upju ietekmē bebri, bioloģiski vērtīgo zālāju platības turpina sarukt, mežu biotopi sastopami fragmentēti, piekrastes biotopu kvalitāti ietekmē pieaugošā antropogēnā slodze, bet mežaino kāpu platības samazinās apbūves dēļ.

“Šobrīd ir noslēgusies ceturtā lauku darbu sezona, taču nupat iegūtā informācija vēl jāanalizē, tādēļ izdarīt galīgos secinājumus ir pāragri, jo jaunākie dati var ieviest izmaiņas. Turklāt jāņem vērā, ka biotops ir tikai viens elements no kopīgās un funkcionējošās ekosistēmas,” norāda Irisa Mukāne.

“Apsekojot vairāk nekā 130 tūkstošus hektāru zālāju, izrādījās, ka mazāk nekā puse no tiem atbilst bioloģiski vērtīgo zālāju statusam. Šo zālāju platību sarukšana saistīta ar cilvēku paradumu maiņu, viņiem pārceļoties uz dzīvi pilsētā un lauksaimniecībā pieaugot aramzemju īpatsvaram.

No aptuveni 800 tūkstošiem hektāru mežu, kuri tika atlasīti pēc dažādiem kritērijiem (mežaudzes vecuma, koku sastāva un citām pazīmēm, kas varētu liecināt par cilvēka darbības maz ietekmētu mežaudzi), tikai nepilnā trešdaļā konstatēti meža biotopi.

Visvairāk to ir jau esošajās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, bet ārpus tām vien ceturtajā daļā no apsekotās platības. Vēl gan pievienosies meža biotopu platības no Gaujas un Ķemeru nacionālā parka un Lubānas mitrāja, kur kopumā skatīti 162 tūkstoši hekt­āru meža.”

Dabas skaitīšanas vadītāja atklāj, ka nākamajos mēnešos tiks veikta ceturtās sezonas datu kontrole, salīdzinot šogad ekspertu klātienē redzēto ar datubāzēs un kartēs pieejamo informāciju.

Paredzams, ka apkopotas, pārbaudītas un digitāli apstrādātas ziņas par dabas skaitīšanas rezultātiem tiks iesniegtas Ministru kabinetam un sabiedrībai būs pieejamas 2021. gada otrajā pusē.

Taču biotopu kartēšana ir tikai viena no trim dabas skaitīšanas aktivitātēm Latvijā. Vēl tiek izstrādāti dabas aizsardzības plāni 25 jau esošajām īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, piecām dzīvnieku un putnu sugām (roņiem, pūcēm, dzeņiem un divām sikspārņu sugām), sagatavoti priekšnoteikumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai mūsu valstī.

Tā kā apjomīgi aizsardzības plāni top arī Gaujas un Ķemeru nacionālajiem parkiem, Lubāna mitrājam un to izstrāde aizņems vairākus gadus, dabas skaitīšana Latvijā pilnībā noslēgsies tikai 2023. gadā.

Video:

Tik apjomīgai inventarizācijai laiks par īsu

Arvīds Barševskis
Publicitātes foto

Arvīds Barševskis, akadēmiķis, Daugavpils Universitātes zinātniskais prorektors: “Uzskatu, ka dabas skaitīšana ir ļoti nozīmīgs projekts, jo tik liela mēroga dabas resursu inventarizācija Latvijā līdz šim nav notikusi. Iegūtie rezultāti būtiski papildinās zinātnisko informāciju par dabas daudzveidību mūsu valstī.

Protams, rezultātu izvērtēšanā jāņem vērā arī dažas nepilnības, piemēram, skaitīšanai paredzētais laiks ir bijis ierobežots – pārāk neilgs, lai veidotos pilnvērtīgs dialogs ar iesaistītajiem cilvēkiem, kuru īpašumus skāra dabas skaitīšana.

Darbā nereti grūtības radīja arī tas, ka pārsvarā mūsu pētniekiem bija noteikta specializācija, bet biotopu skaitīšanā nepieciešama kompleksa pieeja, tādēļ, iespējams, kāds kaut ko vērtīgu varēja palaist garām nepamanītu.

Taču tik vērienīgā projektā ar nepilnībām jārēķinās, un iegūtā informācija tik un tā ir ļoti nozīmīga. Lielākā daļa apsekojumu dabā jau ir veikti, un atliek vien iegūtās ziņas apkopot, lai iegūtu skaidru ainu par pašreizējo Latvijas dabas veselības stāvokli.

Tā kā klimata pārmaiņas šobrīd skar visu pasauli, šī informācija, iespējams, varētu kļūt par atskaites punktu tālākiem pētījumiem. Grūti teikt, pēc cik ilga laika, taču dabas skaitīšanu vajadzētu atkārtot, jo izmaiņas dabā ir ļoti straujas, man šķiet, ka gadu no gada šis process noris arvien straujāk.

Paaugstinās vidējā gaisa temperatūra, parādās jaunas, invazīvas sugas no dienvidiem, kas sāk ietekmēt mūsu ekosistēmu. Vai dabas skaitīšanas intervālam jābūt desmit vai vairāk gadu, tas būtu jāizdiskutē plašākā zinātnieku pulkā, pieaicinot redzamākos dabas ekspertus.”

UZZIŅA

Plašāka informācija par Dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” aktivitātēm pieejama vietnē “www.skaitamdabu.gov.lv”, kā arī “www.daba.gov.lv” un “www.varam.gov.lv”.

Dokumentālā filma „Dabas skaitītāji” (~55 min) skatāma „Youtube” kanālā un ataino 2018. gadā dokumentēto dabas vērtību uzskaiti visās sešās biotopu grupās.

LA.LV Aptauja

Kas ir biotops?

  • labāko dabas īpatņu izlase
  • augu un dzīvnieku sugu kopums
  • sauszemes un ūdens teritorija, kas piemērota noteiktu sugu eksistencei
  • bioloģiskās daudzveidības etalons
  • īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas paredzēta pētnieciskiem
  • nolūkiem

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Man ir pie kājas, kam tas traucēja!” Bokseris Zutis noparkojas pie invalīdu stāvvietas un nodēvē sabiedrību par slimu 133
VIDEO. Labi, ka mammas nebija tuvumā… Pārgalvīgi vīri mežā Limbažu pusē atrod lācēnu midzeni un nofilmē mazuļus
VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 11
FOTO. “Pirmais uzdevums ir tikt vaļā no Z simbola,” Ukrainas tanku mehāniķis Anatolijs pastāsta, kā krievu tanki pārtop par ukraiņu tankiem
FOTO. “Kažoks bez siļķes,” “20% atlaide alkoholiķiem” – smieklīgi uzraksti, kas izvietoti Latvijas veikalos
Lasīt citas ziņas
VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 11
Angļu valodas lietojums jauniešu ikdienā – modes lieta vai norobežošanās no pieaugušo pasaules?
Jau svētdien Latvijā sāksies solārais pavasaris 4
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija savervējusi 50 ieslodzītās no Doneckas sieviešu cietuma, lai sūtītu karot
ASV virs Atlantijas okeāna notriec Ķīnas balonu 11
22:30
Kampars: “Mēs arvien vairāk norādām, ka mums nevajag bagātus cilvēkus”
22:04
Cik bieži skola drīkst mainīt stundu sarakstu?
22:01
VIDEO. JRT aktieri asprātīgā video ironizē par to, kad un kā varētu notikt teātra atklāšana 8
FOTO, VIDEO. Keita Midltone pārsteigusi fanus – kas ir šis izskatīgais, jaunais vīrietis kopā ar viņu?
FOTO. “Pirmais uzdevums ir tikt vaļā no Z simbola,” Ukrainas tanku mehāniķis Anatolijs pastāsta, kā krievu tanki pārtop par ukraiņu tankiem
Latvijas vēstnieks Ukrainā neticēja, ka viņam izrādīsies noderīga sapakotā 72 stundu soma evakuācijai
FOTO. “Kažoks bez siļķes,” “20% atlaide alkoholiķiem” – smieklīgi uzraksti, kas izvietoti Latvijas veikalos
Slaidiņš prāto: kāpēc Putins neuzbruka Ukrainai, kad ASV pie varas bija Tramps? 21
Šlesers par VID ģenerāldirektores atjaunošanu amatā: “Tas noteikti ir saistīts ar politiskām interesēm”
“Man ir pie kājas, kam tas traucēja!” Bokseris Zutis noparkojas pie invalīdu stāvvietas un nodēvē sabiedrību par slimu 133
VIDEO. Ņižņijnovgorodā priesteri māca bērniem karot un audzina par “īstiem dzimtenes patriotiem”
Krievijā ir cita tipa demokrātija un mums tā nepatīk, tā Edmunds Krastiņš
Kampars: “Mēs arvien vairāk norādām, ka mums nevajag bagātus cilvēkus”
VIDEO. Jūrascūciņu paradīze! Vīrietis pagalmā ierīkojis mājvietu 80 mājdzīvniekiem
Skatītājas zvans: Ēdiens skolā regulāri auksts, negaršīgs un trauki ir netīri. Ko darīt? 18
Cik droši patiesībā ir iepirkties tādos internetveikalos kā Aliexpress vai eBay?
FOTO, VIDEO. Kāzas, bēres, dzemdības un ierastās rūpes – kā šobrīd norit ikdiena Ukrainas kara neskartajās teritorijās? 2
Klementjevs: Visi mēģinājumi pateikt, ka “Saskaņa” ir prokremliska, ir muļķības
Perfekta garša un viegla pagatavošana – siera cepumi
VIDEO. Labi, ka mammas nebija tuvumā… Pārgalvīgi vīri mežā Limbažu pusē atrod lācēnu midzeni un nofilmē mazuļus
Sen pagājušas dienas, kad “Saskaņas” princis Nils kā iemīļotākais politiķis tika aprakts ziedu gubā. Līcīša feļetons
Ģimenes ārste par medikamentu trūkumu: “Tālākais, no kurienes zāles vestas uz Rīgu, ir Daugavpils rajons”
Piena drudzis rimstas – cenas sāk slīdēt uz leju
Eksprezidents Guntis Ulmanis sasirdzis – veselības problēmu dēļ šobrīd viņš nevar pārvietoties
Kariņa birojā pieņemts darbā galma fotogrāfs: “Turpmāk bez viņa ziņas Kariņu nedrīkstēs fotografēt!” 30
Podoļaks: Krievija neapstāsies, ja nezaudēs 16