BKUS mirušā bērna lietā jautājumus rada notikumu hronoloģija, policijā uzsākts kriminālprocess 0
Šorīt jau publicējām rakstu par to, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS), iespējams, ārstu kļūdas dēļ, ievadot neatbilstošu medikamentu, dzīvību zaudējis kāds 8 gadus vecs onkoloģijas nodaļas pacients.
Baumu līmenī šo stāstu zināju jau pirms vairākām dienām, taču sazinājos ar slimnīcas pārstāvjiem, lai iegūtu oficiālu apstiprinājumu. Tas man izdevās, vienlaikus no BKUS puses saņēmu aicinājumu saudzēt ģimeni un nedaudz nogaidīt ar publikāciju, kam patiesībā pat bez apdomāšanās piekritu, jo šādā brīdī ģimenei ir nepieciešams vislielākais iespējamais atbalsts un empātija no sabiedrības puses.
Lai gan cilvēks, kurš man sniedza informāciju par šo notikumu un vēlējās palikt anonīms, izteica bažas, ka slimnīca, iespējams, šo gadījumu no plašākas sabiedrības noklusēs, īsti tam negribēju ticēt, jo kā gan var noklusēt to, par ko, visticamāk, zina liela daļa komandas, kā arī pacienta tuvāki un tālāki radi?
Taču nu, velkot kopā visu, ko pa šo laiku ir izdevies uzzināt, mani tomēr pārņem neliels satraukums. Vai tam ir pamats, arī no likuma puses raugoties?
BKUS valdes locekle Zane Straume apstiprināja, ka “augsta riska notikums” piedzīvots 26.novembrī, taču no plašākiem komentāriem viņa atturējās, jo ir jānoskaidro visi notikušā apstākļi. Viss ir loģiski un saprotami – galu galā tādas, iespējams, kļūdas, mediķiem gadās tiešām reti, tās atkarīgas no daudziem faktoriem un pirms skaļu paziņojumu izdarīšanas patiešām ir jānoskaidro viss iespējamais. Un, manuprāt, tas jādara maksimāli ātri. Bet vai šoreiz tā notika?
Līdz manām ausīm šis stāsts nonāca 2.decembrī, kad arī nekavējoties sagatavoju un nosūtīju vēstuli ar jautājumiem par situāciju BKUS Komunikācijas nodaļai, kā jau tas žurnālistiem pieņemts. Jau 3.decembrī saņēmu atbildi un apstiprinājumu, ka tas viss tā tiešām ir noticis.
Šodien publicējām jau pieminēto rakstu, taču vēlējos turpināt izzināt šo tēmu, tāpēc sazinājos ar Valsts policiju, lai uzzinātu, vai arī viņi ir informēti par šo notikumu. Jā, ir, taču policija par to iesniegumu saņēmusi vien 4.decembrī (tātad pēc tam, kad es jau biju sākusi izrādīt interesi).
Policijā norāda: “Saistībā ar notikušo 4.decembrī Valsts policijā ir saņemts iesniegums no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas. Balstoties uz iesniegumā norādīto, šā gada 5. decembrī Valsts policija uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas – par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību. Šobrīd tupinās izmeklēšana, un tiek skaidroti notikušā apstākļi.”
Tas rada jautājumu, vai tiešām bija nepieciešams gaidīt tik ilgi, līdz informētu policiju?
Sazinājos ar Veselības inspekciju un atbilde nesakrita ar manām sajūtām. Ja man šķita, ka jāziņo un jārīkojas ir nekavējoties, ja pacients ir miris šādos apstākļos un, iespējams, vainojama ir cilvēciska mediķu kļūda, tad Veselības inspekcijas eksperti norāda, ka tā vis neesot.
Viss atkarīgs no notikušā apstākļiem. Ja nodarījums ir tīšs, ja ir bijusi vardarbība, tad jāziņo ir nekavējoties. Protams, skaidrs, ka šajā gadījumā tas, visticamāk, nav bijis tīšs nodarījums, drīzāk cilvēciska kļūda, sajaucot divus medikamentus. Vai tātad drīkst neziņot?
Veselības inspekcijas ekspertu ieskatā – ja negadījums nav bijis tīšs, ja mediķim nav bijusi apzināta vēlme nodarīt kaitējumu, tad ārstniecības iestādei ir tiesības ziņot policijai, taču nav šāda pienākuma, jo pretējā gadījumā sanāktu, ka ir jāziņo arī par katra smagi slima pacienta nāves gadījumiem.
Veselības inspekcija par šo gadījumu esot informēta, ir izveidota iekšējā komisija, kas izvērtēs apstākļus. Tāpat esot sniegta informācija BKUS pārstāvjiem, ka likumiskos pārstāvjus ir jāinformē par viņu tiesībām. Cita starpā viņi var vērsties Veselības inspekcijas Ārstniecības riska fondā, lūdzot izvērtēt lietu. Pagaidām ģimene to nav darījusi, viņi to var darīt 2 gadu laikā.
Secinājumus jau tālāk katrs varam izdarīt pats. Sirds lūst par mazo pacientu, viņa tuviniekiem, arī par mediķiem, kuri noteikti nekad dzīvē šo visu neaizmirsīs un sev nepiedos, taču skaidrs arī, ka situācija ir jāizrunā, jārisina, lai maksimāli izslēgtu līdzīgus gadījumus nākotnē, jo likmes diemžēl ir visaugstākās.
! Vēlos piebilst, ka šis ir tikai mans viedokļraksts, manas pārdomas par tēmu.
