Briti apsver iespēju novirzīt finansiālo palīdzību uz Baltijas valstīm 0
Britānijas valdībā norisinās diskusijas par iespēju novirzīt daļu vērienīgās palīdzības, ko Londona sniedz Āzijas un Āfrikas valstīm, uz Viduseiropu un Austrumeiropu, tostarp Baltijas valstīm, tādā veidā cerot nodrošināt to atbalstu sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, vēsta laikraksts “The Times”.
Saskaņā ar šo plānu daļa no 12 miljardiem sterliņu mārciņu (14 miljardiem eiro) palīdzības, ko Britānija gada laikā sniedz diezgan izšķērdīgiem projektiem Āzijā un Āfrikā, būtu jānovirza tādām valstīm kā Polijai, Ungārijai un Baltijas valstīm.
Kā norāda laikraksts, viens no premjerministres Terēzas Mejas tuvākajiem padomniekiem privātās sarunās par breksita stratēģiju izteicies, ka šī nauda varētu pārliecināt Austrumeiropas valstis, lai tās atbalsta Britānijas vēlmi izstāšanās sarunās panākt sev izdevīgāku tirdzniecības līgumu. Tāds plāns palīdzētu Britānijai samazināt izstāšanās tēriņus. Pēc dažām aplēsēm, izstāšanās no ES britiem var izmaksāt 60 miljardus eiro. Paši briti gan līdz šim minējuši trīsreiz mazākus skaitļus.
Britānijas Starptautiskās attīstības departamenta amatpersonas izteikušās, ka vienīgās Austrumeiropas valstis, kuras saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas noteikumiem ir tiesīgas saņemt ārvalstu palīdzību, ir Ukraina un Albānija. Šādi aizrādījumi izpelnījušies Britānijas Ārlietu ministrijas kritiku. Ministrs Boriss Džonsons jau devis rīkojumu 700 miljonus sterliņu mārciņu paredzēt Baltijas valstu drošības stiprināšanai.
