Šādu Krievijas armijas atstātu metāllūžņu Ukrainā ir daudz.
Šādu Krievijas armijas atstātu metāllūžņu Ukrainā ir daudz.
Foto: Atis Klimovičs

Atis Klimovičs. Ciemos pie ukraiņu karavīriem Donbasā: “Mēs iesim līdz galam!” 15

Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7
Lasīt citas ziņas

Līdz 24. februārim viens otrs karu pieredzējušais karavīrs apšaubīja pilnīgu civilistu spējas sekmīgi karot. Tagad šādu uzskatu apgāzuši tūkstošiem ukraiņu no Teritoriālās aizsardzības bataljoniem.

Ciemošanās pie ukraiņu karavīriem Donbasā
CITI ŠOBRĪD LASA

Esmu nokļuvis pie labiem draugiem – Ukrainas Teritoriālās aizsardzības 1. Lisičanskas bataljona karavīriem – nieka septiņu kilometru attālumā no ienaidnieka, kurp savā “Volkswagen” sekoju Skifam, rotas staršinam, ko pazīstu jau kopš vasaras. Viņš stūrē zaļā krāsā nokrāsoto “Nissan” apvidus mašīnu, ko pirms neilga laika sagādājis pazīstamais zemessargs, alpīnists un voluntieris Juris Ulmanis. Vārdos grūti izteikt pateicību par automašīnu, kas pašam Skifam un vēl citiem viņa karabiedriem patiesi izglābusi dzīvību, reiz ļaujot ātri izkļūt no apšaudes zonas bezceļa apstākļos. Pusgada laikā, neraugoties uz to, ka tiekamies tikai otro reizi, esam kļuvuši par labiem draugiem, kas uzticas viens otram. Ukraiņi labi izsakās par mūsu šoreiz atvestajām mantām. Kā tagad gluži labi redzams, karam, turklāt tik nopietnam, ar kādu sastapušies ukraiņi, nav viegli sagādāt pilnīgi visu nepieciešamo pietiekamā daudzumā. Uzskata, ka Ukrainas bruņotajos spēkos ir vismaz simt tūkstoši karavīru. Diezin vai nepieciešama nez kāda iztēle, lai saprastu, cik daudz ekipējuma, apģērba un citu lietu nepieciešams. Turklāt jārēķinās, ka kaujas apstākļos daudzas lietas vienkārši iet bojā.

Skifa valstībā

Vēl pirms ierašanās frontes zonā esmu sācis aprast, tiesa vēl ne pilnībā, arī to, ka stundām ilgi nav elektrības, nav siltuma un ūdens. Iebraucam Debrovas vasarnīcu ciematā. Tajā daudz sagrautu ēku, ko cēluši turīgi cilvēki. Strādājuši mīnmetēji, arī spēcīgāka artilērija. Piebraucam pie divām šāviņu neskartām mājām. Spīd saule, nav vēja, ir tikai pieci septiņi grādi zem nulles. Skifu sagaida divi jauni karavīri. Ieejam mājā, kur mani sagaida pārsteigums. Iekšā ir silti, elektrība un ūdens, arī internets. Komforta līmeni palīdz uzturēt centrālās apkures katls, ko kurina ar malku, bet gaismu nodrošina benzīna ģenerators. Esmu atvedis vēl vienu 8 kW jaudīgu ģeneratoru, siltas ziemas jakas, mugursomas, vilnas zeķes, formas. Vienu no tām – ar zaļo pikseli, kādas savulaik bija mūsu zemessargiem, – uzvelk Skifs. Tā viņam der kā uzlieta. Jokojam, ka tagad viņš kļuvis par NATO spēku staršinu.

Skifam ir saulesbrilles, varbūt viņš aiz tām slēpj nogurušās acis. Aktīvā karadarbībā atrodas kopš šā gada februāra, taču frontē pavadīti jau vairāki gadi. Šis tomēr ir jau astotais gads, kopš Krievija iebrukusi Ukrainā. Arī balss viņam šķiet tāda pati – aizsmakusi un nogurusi. Viņam visas dienas garumā jākārto dažādas lietas, jāspēj aprūpēt rotu – tiesa, tā garajos kauju mēnešos skaitliski samazinājusies. Iepriekšējā dienā viņam bijusi ļoti smaga misija – pavadījis uz hospitāli Kramatorskā divus savus kareivjus, kas uzkāpuši uz mīnas un palikuši bez kājas pēdas. Ar vienu no viņiem, vārdā Dmitriju, iepazināmies pagājušajā vasarā. Liels optimists no pagaidām okupētās Lisičanskas, kam ļoti patīk darbi dārzā – audzējis visu, sākot ar kartupeļiem līdz vīnogām. Vaicāju Skifam, kas krieviem Ukrainā vajadzīgs? Tā esot vēlme valdīt pār citiem un piesavināties viņu mantu. “Domā, es varu piedot, ka visu, kas man piederēja Krimā, viņi atņēmuši? Nē, mēs iesim līdz galam!” saka Skifs. Arī Krimu ukraiņi atgūšot.

Gaisa izlūkošanas spēks

Runājam par to, kā karot ar orkiem – tā vairums ukraiņu jau gandrīz gada garumā sauc iebrucējus krievus. Arī Skifs uzskata, ka tos nedrīkst novērtēt par zemu. Protams, kaujas gara ziņā tie nevar līdzināties ukraiņiem, taču tehniskā nodrošinājuma ziņā līdz šim krieviem bijis liels pārsvars. Tas labi redzams rotas pozīcijās, virs kurām bieži gaisā atrodas krievu droni. Nomaskēties un palikt neredzamiem ir ļoti grūti, rokot nākas izmest dzeltenās smiltis, un, lai gan viņi tās maskējot, pilnībā visu noslēpt neiespējami. Kad krievu droni piefiksējuši ukraiņu atrašanos, tūlīt turp sāk lidot šāviņi. “Tur mūsējos vairākas dienas mocīja krievu tanks. Tas izbrauc pozīcijā un izšauj visu kaujas komplektu. Tad tā vietā sāk strādāt kājnieku kaujas mašīna vai bruņutransportieris,” stāstīja Skifs. Nākamajā dienā ar prieku saņēmām ziņu, ka tanku sašāvuši kaujas biedri no Ukrainas nacionālās gvardes.

Reklāma
Reklāma

Rīta tikšanās

Ar rotas komandieri, vecāko leitnantu Juriju (segvārds Lidonis) sastopamies no rīta, kad no dežūras iera­kumos atgriežas viena nodaļa. Mugurā viņam no Latvijas atvestā ziemas jaka. Kad vaicāju, kādas ekipējuma lietas ir visnepieciešamākās, viņš nedomājot atbild, ka tās ir nakts redzēšanas ierīces. Saprotams, ka tumsā nepieciešams labi pārredzēt apkārtni un laikus atklāt ienaidnieku. Orki uzbrūkot kā dienā, tā naktī. Tāpat šobrīd ļoti vajadzīgas ir ierakumu sveces un ķīmiskie sildītāji, kurus karavīrs var vienkārši ielikt kabatā.

Tāpat redzu, ka ar atzinību tiek saņemtas arī latviešu adītās vilnas zeķes, arī gluži parasti šokolādes batoniņi. Lidonis pirms daudziem gadiem dienēja jūras kara aviācijā, bijis prasmīgs pilots. Pēc viņa vārdiem, Padomju Savienībā labākie piloti bijuši tieši ukraiņi. Līdz 2014. gadam, kad Krievija uzsāka šo karu, viņš strādāja Luhanskas civilajā lidostā. Dzīve bijusi saprotama un sakārtota, labs darbs ar perspektīvu, taču tagad tas palicis tālā pagātnē. Pazaudējis dzīvokli Luhanskā un vēlāk arī Severodoneckā, kas šogad tika okupēta.

Pēc Lidoņa teiktā, ukraiņi šajā frontes iecirknī lēnām virzoties uz priekšu. Taču ne viss izdodas, kā saplānots. Viņš aicina plaši nestāstīt, ka trīs viņējie karavīri nesen tikuši ievainoti. Gājuši uzbrukumā, izsaukuši artilērijas atbalstu, taču gadījusies kļūda – trāpīts savējiem. Diemžēl no šādām kļūdām nav iespējams pilnībā izvairīties. Lidoņa rota atrodas frontē jau deviņus mēnešus. Tas gan nenozīmē, ka viss šis laiks pavadīts pozīcijās. Pēc noteikta laika ukraiņu vienības tiek atvilktas uz tuvējo aizmuguri, kur izvietojas tā saucamajās pastāvīgās dislokācijas vietās.

Man jādodas aptuveni 700 kilometru garajā ceļā uz Kijivu. Atvadāmies un vienojamies, ka tiksimies pēc Jaunā gada, kad Latvijā sagatavosim viņa rotas karavīriem jaunu palīdzības sūtījumu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.