Bruto segums ir starpība, ko iegūst, no bruto produkcijas novērtējuma atskaitot mainīgās izmaksas. 3
Mainīgās izmaksas ir tās, kuru lielums mainās līdz ar ražošanas apjoma izmaiņām un kuras ir sadalāmas pa atsevišķām lauksaimnieciskās ražošanas nozarēm. Augkopībā tās sastāv no sēklas, mēslojuma, augu aizsardzības izmaksām, tehnikas pakalpojumu izmantošanas un citām izmaksām, kuras var attiecināt uz konkrētu kultūraugu. Savukārt lopkopībā mainīgās izmaksas sastāv no lopbarības, medikamentu un veterināro pakalpojumu, dzīvnieku pārraudzības, apsēklošanas un citām izmaksām.
Pastāvīgās izmaksas ir relatīvi stabilas un atkarīgas no saimniecības lieluma, nevis no produkcijas ražošanas apjoma. Tajās ietilpst ražošanas ēku un tehnikas remonts un uzturēšana, elektroenerģija un kurināmais, darba algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi, saimniecības vadīšanas izmaksas, saimniecības apdrošināšana, nomas maksājumi, nodokļi u. c., arī pamatlīdzekļu nolietojums (novērtēts naudā).
Saimniecības peļņu varēsim noteikt tikai tad, ja saimnieks būs gatavs dalīties arī ar visas saimniecības pastāvīgajām izmaksām. “Uzskaite ir jāveic, lai mūsu saimnieki būtu konkurētspējīgi. Jāzina arī, kādā veidā rēķināt, lai varētu salīdzināt sevi ar citiem. Ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas līmenī. Kaut vai lai salīdzinātu, kurās pozīcijās zaudējam poļu zemniekiem. Pētot “zelta hektāru”, mēs varētu secināt, kurās pozīcijās no šīs zemes vienības varam iegūt vēl vairāk,” pārliecināts Kaspars Žūriņš, LLKC direktors.