Arī dārzeņu audzēšanas saimniecības “Baldones lauki” valdes priekšsēdētājs Ivars Pundiņš atzīst, ka teorētiski visa saimniekošana sākas ar aprēķiniem, taču praktiski korekcijas ievieš gan laikap­stākļi, gan citi faktori. Līdz ar to rentablākās kultūra mainās pa gadiem. Piemēram, 2014. gadā viņa saimniecībā, iespējams, par rentablāko kultūru varēs saukt kartupeļus, neskatoties uz cenas samazinājumu. Gadu iepriekš tās bija galda bietes, bet 2012. gadā tie viennozīmīgi bija graudaugi labo cenu dēļ. “Katram zemniekam atšķiras tehnoloģijas, arī pa reģioniem vērojamas atšķirības, jo, piemēram, Zemgalē ir citas izmaksas nekā Vidzemē, tāpēc tas, kas der vienā gadījumā, neder citā. Taču būtu interesanti pasmelties kādu ideju,” tā par ieceri meklēt “zelta hektāru” teic “Baldones lauku” vadītājs.

Katrā bruto seguma aprēķinā ir izmantota optimāla ražošanas tehnoloģija. “Tas nav maksimālais, tas ir optimālais. Tātad visiem sasniedzamais. Optimāls – tas ir tad, ja visu izdarāt pareizi, ar plānotajām izmaksām, ja iegūstat plānoto ražu. Ar atrunu, ka tas iegūstams augsnē ar noteiktu pH līmeni un fosfora un kālija sastāvu tajā,” skaidro LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila. “Nevaram teikt, ka šis aprēķins ņemts no konkrētas saimniecības, jo neviens tik precīzi uz vienu hektāru datus neuzskaita. Ja nu vienīgi ir kādi apzinīgi saimnieki, kas gatavo lauka vēsturi, tad varētu iegūt konkrētus datus no šīm saimniecībām. Kā, piemēram, “Mūsmāju dārzeņu” audzētāji,” spriež LLKC ekonomiste. Tātad bruto seguma aprēķins ir nosacīts aprēķins, kuram mēs “Zelta hektāra” rubrikā meklēsim apstiprinājumu dzīvē. Ar atrunu, ka jāņem vērā lietotā ražošanas tehnoloģija un citi apstākļi, lai bruto segumus varētu izmantot konkrētas saimniecības vajadzībām.

Mainīgās izmaksas ir tās, kuru lielums mainās līdz ar ražošanas apjoma izmaiņām un kuras ir sadalāmas pa atsevišķām lauksaimnieciskās ražošanas nozarēm. Augkopībā tās sastāv no sēklas, mēslojuma, augu aizsardzības izmaksām, tehnikas pakalpojumu izmantošanas un citām izmaksām, kuras var attiecināt uz konkrētu kultūraugu. Savukārt lopkopībā mainīgās izmaksas sastāv no lopbarības, medikamentu un veterināro pakalpojumu, dzīvnieku pārraudzības, apsēklošanas un citām izmaksām.

Lasītākie

Kokteilis

Dzimšanas gada pēdējā ciparā slēpjas svarīgs vēstījums – piederība stihijai

Kokteilis

Kura slavenība ir dzimusi tavā zodiaka zīmē: noskaidro, kā tu vari iekarot slavu

VIDEO. Slovākijas premjerministrs pēc slepkavības mēģinājuma atrodas kritiskā stāvoklī; atklāta uzbrucēja identitāte 22

Lasīt citas ziņas

Pastāvīgās izmaksas ir relatīvi stabilas un atkarīgas no saimniecības lieluma, nevis no produkcijas ražošanas apjoma. Tajās ietilpst ražošanas ēku un tehnikas remonts un uzturēšana, elektroenerģija un kurināmais, darba algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi, saimniecības vadīšanas izmaksas, saimniecības apdrošināšana, nomas maksājumi, nodokļi u. c., arī pamatlīdzekļu nolietojums (novērtēts naudā).

Saimniecības peļņu varēsim noteikt tikai tad, ja saimnieks būs gatavs dalīties arī ar visas saimniecības pastāvīgajām izmaksām. “Uzskaite ir jāveic, lai mūsu saimnieki būtu konkurētspējīgi. Jāzina arī, kādā veidā rēķināt, lai varētu salīdzināt sevi ar citiem. Ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas līmenī. Kaut vai lai salīdzinātu, kurās pozīcijās zaudējam poļu zemniekiem. Pētot “zelta hektāru”, mēs varētu secināt, kurās pozīcijās no šīs zemes vienības varam iegūt vēl vairāk,” pārliecināts Kaspars Žūriņš, LLKC direktors.

TESTS. Īgņa, miera mika vai kompānijas dvēsele? Izpildi testu un uzzini, ko par tevi domā citi!

Peru valdība oficiāli klasificējusi transpersonas un nebinārās personas kā “garīgi slimas”

“Es trīcēju no šoka, kad ieraudzīju zagļu sastrādāto” – uzņēmējas Madaras pieredzes stāsts par spēku saņemties pēc grūtībām

Arī dārzeņu audzēšanas saimniecības “Baldones lauki” valdes priekšsēdētājs Ivars Pundiņš atzīst, ka teorētiski visa saimniekošana sākas ar aprēķiniem, taču praktiski korekcijas ievieš gan laikap­stākļi, gan citi faktori. Līdz ar to rentablākās kultūra mainās pa gadiem. Piemēram, 2014. gadā viņa saimniecībā, iespējams, par rentablāko kultūru varēs saukt kartupeļus, neskatoties uz cenas samazinājumu. Gadu iepriekš tās bija galda bietes, bet 2012. gadā tie viennozīmīgi bija graudaugi labo cenu dēļ. “Katram zemniekam atšķiras tehnoloģijas, arī pa reģioniem vērojamas atšķirības, jo, piemēram, Zemgalē ir citas izmaksas nekā Vidzemē, tāpēc tas, kas der vienā gadījumā, neder citā. Taču būtu interesanti pasmelties kādu ideju,” tā par ieceri meklēt “zelta hektāru” teic “Baldones lauku” vadītājs.

Katrā bruto seguma aprēķinā ir izmantota optimāla ražošanas tehnoloģija. “Tas nav maksimālais, tas ir optimālais. Tātad visiem sasniedzamais. Optimāls – tas ir tad, ja visu izdarāt pareizi, ar plānotajām izmaksām, ja iegūstat plānoto ražu. Ar atrunu, ka tas iegūstams augsnē ar noteiktu pH līmeni un fosfora un kālija sastāvu tajā,” skaidro LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila. “Nevaram teikt, ka šis aprēķins ņemts no konkrētas saimniecības, jo neviens tik precīzi uz vienu hektāru datus neuzskaita. Ja nu vienīgi ir kādi apzinīgi saimnieki, kas gatavo lauka vēsturi, tad varētu iegūt konkrētus datus no šīm saimniecībām. Kā, piemēram, “Mūsmāju dārzeņu” audzētāji,” spriež LLKC ekonomiste. Tātad bruto seguma aprēķins ir nosacīts aprēķins, kuram mēs “Zelta hektāra” rubrikā meklēsim apstiprinājumu dzīvē. Ar atrunu, ka jāņem vērā lietotā ražošanas tehnoloģija un citi apstākļi, lai bruto segumus varētu izmantot konkrētas saimniecības vajadzībām.