Foto: Evija Trifanova/LETA
Foto: Evija Trifanova/LETA
Juris Stukāns.

Cik šis ir ciniski… Sociālo tīklu lietotāji nepatīkami pārsteigti par Stukāna rīcību Jēkabpils slepkavības lietā 103

Sociālo tīklu lietotājus, tostarp arī jaunievēlēto Valsts prezidentu un pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, ir nepatīkami pārsteiguši ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumi intervijā žurnālam “Ieva”, kurā viņš pārmeta neizdarību Jēkabpilī noslepkavotās sievietes advokātei, jo tā nav vērsusies personīgi pie viņa. Juristi norāda, ka šādi izteikumi ir nepieļaujami. Pats Stukāns neredz iemeslus, lai atkāptos no amata.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo!
Mājas
Latvijas Jumiķu apvienības vadītājs: Latvijā jau ir pirmie gadījumi, kad saules paneļi uz jumta ir aizdegušies paši no sevis
RAKSTA REDAKTORS
Ineses Supes cīņa turpinās: “Kad iznācu no ķirurga kabineta, es apraudājos, jo man gribējās iznākt kā uzvarētājai, bet tā pagaidām nesanāk”
Lasīt citas ziņas

Jaunievēlētais Valsts prezidents un pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsver, ka traģēdija Jēkabpilī ir daudzu valsts institūciju nolaidība un nedrīkst novelt vainu uz cietušo vai tās advokāti par valsts neizdarīto.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ģenerālprokurors neredz iemeslus savai demisijai

Ģenerālprokurors Juris Stukāns saistībā ar saviem izteikumiem intervijā žurnālam “Ieva” par neseno sievietes slepkavību Jēkabpils novadā neredz iemeslus, lai atkāptos no amata.

Stukāns ceturtdien sasauktajā preses konferencē atzina, ka viņš nesaskata kritiku paša sniegtajā intervijā, bet viņa izteikumos ir pausts aicinājums advokātiem uz sadarbību. Vienlaikus viņš neattaisnojot prokuratūras vai konkrētu prokuroru darbību. Ģenerālprokurors esot pieprasījis plašu informācijas apkopojumu par minētās sievietes gadījumu un tagad gaidot pārbaudes rezultātus, lai sniegtu savu vērtējumu.

“Kur jūs šeit redzat kritiku, kur šeit (žurnālā) ir kritika?

Mans aicinājums ir uz sadarbību. Mēs esam, un tajā skaitā advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, un es aicināju advokātus uz sadarbību.

Un, kā šeit ir norādīts, es neesmu atteicis nevienam advokātam, kurš pieteicies, nākt un stāstīt par to, vai kaut kas noticis vai nenoticis,” norādīja ģenerālprokurors.

Stukāns atceroties, ka šogad esot ticies vismaz ar vienu advokātu, taču viņš gan nevarēja atbildēt, cik aizstāvji gribējuši tikties, jo neuzkrājot atmiņā šādas detaļas.

Tieslietu padome ģenerālprokurora izteiktos pārmetumus Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei vērtēs nākamnedēļ

Reklāma
Reklāma

Tieslietu padome 16.jūnijā izskatīs Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) lūgumu veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei, aģentūra LETA noskaidroja Tieslietu padomē (TP).

TP norāda, ka LZAP lūgums tika saņemts šodien.

Stukāns intervijā žurnālā “Ieva” kritizēja cietušās pusi, pārmetot, ka Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte neesot gana aktīvi meklējusi sievietes aizsardzības iespējas.

LZAP priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzīmēja, ka advokātu vidū intervija raisījusi diskusijas un nonākts pie secinājuma, ka LZAP jāapspriež iesnieguma projektu Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša vadītajai Tieslietu padomei, kurā tiktu rosināta ģenerālprokurora izteikumu pārbaude atbilstoši Prokuratūras likuma normai par pieļautu apkaunojošu rīcību.

Potenciālā pārbaude negatīva atzinuma un Saeimas atbalsta gadījumā var beigties ar Stukāna atlaišanu, norādīja Rozenbergs.

“Manuprāt, ģenerālprokurors ar šādiem izteikumiem ir apkaunojis gan sevi, gan sevis vadīto iestādi un tagad advokātiem būtu parādā vismaz atvainošanos,” uzsvēra Rozenbergs.

Prokuratūras likumā teikts, ka ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja konstatēts, ka viņš pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu. Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no Prokuratūras likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas plēnums.

Šādu pārbaudi var ierosināt Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.

Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ierosinot pārbaudi, nonāk pie secinājuma, ka ģenerālprokurora atrašanās amatā var traucēt jautājuma objektīvu izskatīšanu, viņš var atstādināt ģenerālprokuroru no amata līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, teikts likumā.

Stukāna intervija piesaistījusi arī Valsts prezidenta amatā ievēlētā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzmanību. “Traģēdija Jēkabpilī ir daudzu valsts institūciju nolaidība un atbildība, nav pieņemams jebkāds mēģinājums novelt vainu uz cietušo vai viņas advokāti par valsts neizdarīto, tas attiecas arī uz prokuratūru,” sociālajā tīklā “Twitter” norādījis politiķis.

Stukans žurnālam “Ieva” tika izteicies, ka nav lasījis tobrīd vēl dzīvās sievietes vēstuli, kurā viņa lūgusi ģenerālprokurora palīdzību, jo visu viņam atsūtīto vēstuļu izlasīšanai nepietiekot laika.

Tā vietā vēstule nonākusi izvērtēšanai atbildīgajā prokuratūras struktūrā.

“Sievietes advokāte rīkojās ļoti nekorekti, sacīdama, ka ģenerālprokurors nereaģēja,” tika izteicies Stukāns. Viņš intervijā kritizēja advokātes darbību, kura vēstules rakstīšanas vietā esot varējusi nokļūt klātienes audiencē pie ģenerālprokurora. “Ja advokāte redzēja, ka attiecīgajā struktūrvienībā ir vienaldzība, vajadzēja pieteikties un pie manis atbraukt! Es viņu pieņemtu, runātu un zibenīgi reaģētu – būtu iedziļinājies, izlasījis sievietes vēstuli, tiktu iesaistīti trīs līmeņu prokurori, mēs būtu atraduši atbildes jautājumiem,” klāstījis Stukāns.

Ģenerālprokurors atzinis, ka sievietēm, kurām šķiet, ka viņu problēma netiek risināta, neesot īpašas jēgas rakstīt tieši viņam, “jo diemžēl nevarēšot visas vēstules izlasīt, turklāt šie iesniegumi tāpat nokļūs konkrētajā struktūrvienībā”. Stukāns norādījis, ka nav izpētījis visus lietas materiālus, bet viņa pašreizējā izpratnē Jēkabpils gadījumā sieviete izdarījusi visu. Pats galvenais ir tas, ka viņa aizgājusi pie advokātes, taču advokāta pienākums gan bija sniegt kvalitatīvu juridisku palīdzību.

LETA jau rakstīja, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

Portāls “Delfi” vēsta, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022.gada 18.februārī pie iepirkšanās centra “Sēlija”. Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.

Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi – viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču “tas neko nedeva”. Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka “viens nepareizs solis, un viss būs pagalam”, proti, ka viņa var būt nākamais upuris.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai “pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli”. Pārbaudi veic arī prokuratūra.

Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.