Baiss eksperiments: kā CIP slepeni mēģināja radīt dzīvnieku – slepkavu armiju nāvējošām misijām 0
Pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) slepeni īstenoja eksperimentu ar nosaukumu “Apakšprojekts 94”, kura mērķis bija radīt attālināti vadāmus dzīvniekus – potenciālus “slepkavas” militārām vai izlūkošanas vajadzībām, raksta “Daily Mail”.
Projekta ietvaros dažādu sugu dzīvniekiem, tostarp žurkām, kaķiem, suņiem, putniem, pērtiķiem un pat ēzeļiem, smadzenēs tika implantēti elektrodi.
Tas ļāva kontrolēt to kustību ātrumu un virzienu.
Šis projekts bija daļa no plašākas un bēdīgi slavenās MKUltra programmas, kuru vadīja CIP ķīmiķis Sidnijs Gotlībs.
MKUltra mērķis bija izstrādāt prāta kontroles metodes. Atslepenotie dokumenti atklāja, ka amerikāņi šajā programmā tika pakļauti apreibinošām vielām un spīdzināšanai — eksperimentu mērķis bija cilvēka psihes ietekmēšana un manipulācija.
Upuri bija ne tikai noziedznieki, psihiatrijas pacienti un narkomāni, bet arī karavīri un parasti pilsoņi, kuri bez savas ziņas tika pakļauti eksperimentiem.
Diemžēl pilnīgs priekšstats par šī projekta mērogu, iespējams, nekad netiks atklāts — 1973. gadā Gotlībs lika iznīcināt lielu daļu dokumentu.
Taču atslepenotās vairāk nekā 1200 lappuses liecina, ka MKUltra mērķis bija ne tikai informācijas iegūšana, bet arī personības graušana, pakļaušana un pārprogrammēšana.
Savukārt eksperimentos ar dzīvniekiem tika veikti lauka izmēģinājumi, kuros tie tika veiksmīgi vadīti noteiktos virzienos, stimulējot baudas centrus smadzenēs.
Pozitīvi stimulējot smadzeņu baudas centrus, dzīvniekus varēja “ieprogrammēt” veikt noteiktas kustības.
Piemēram, vienā no izmēģinājumiem suni izdevās novirzīt pa noteiktu trajektoriju ar salīdzinoši nelielu piepūli.
Zinātnieki atklāja, ka žurkas bija visvieglāk kontrolējamas. Tomēr viņi pamanīja, ka ar baudas stimulu nedrīkstēja pārspīlēt. Ja stimulācija bija pārāk intensīva, dzīvnieks kļuva pasīvs un apātisks, nevis aktīvāks. Savukārt, ja tika stimulēti soda centri smadzenēs, tas izraisīja paniku un padarīja dzīvniekus pilnīgi nekontrolējamus.
Šo eksperimentu galvenais mērķis bija panākt, lai dzīvnieki nogādātu slepenas noklausīšanās ierīces, izplatītu indīgas vielas vai pat kļūtu par pārvietojamām bumbām.
Dažos dokumentos minēts, ka lielie dzīvnieki, piemēram, lāči vai jaki, varētu pārnēsāt smagas kravas sarežģītos apstākļos.
Zinātnieki cerēja eksperimenta rezultātus vēlāk pielietot uz cilvēkiem, radot programmētus karavīrus, kas pakļauti prāta kontrolei un spējīgi nogalināt pēc pavēles.
Projekts tika finansēts caur “Geschickter Fund for Medical Research” – privātu fondu, kas vēlāk izrādījās CIP aizsegs. 1973. gadā liela daļa ar šo projektu saistīto dokumentu tika iznīcināti, taču atslepenotie materiāli liecina par programmas plašo mērogu.
Nav zināms, vai šādi prāta kontrolēti dzīvnieki kādreiz tika izmantoti reālās operācijās vai slepkavībās. Tomēr MKUltra skandāls 70. gados pamatīgi iedragāja uzticību CIP.
