Foto: Toby Parkes/SHUTTERSTOCK

Apzīmējums “klimata taisnīgums”: ko tas slēpj patiesībā – veiksmi vai neveiksmi? 9

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pagājušajā nedēļā beidzās ANO klimata konference COP26 Glāzgovā. Tās rezultāti un iespējamās sekas tiek vērtētas ļoti atšķirīgi.

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 48
Lasīt citas ziņas

Vieni politiķi uzskata, ka pats fakts, ka Glāzgovas konferencē saskaņotajā klimata paktā konkrēti pieminēta nepieciešamība samazināt visvairāk piesārņojošā energoresursa – ogļu – izmantošanu, ir liela uzvara. Taču citi Glāzgovas konferenci, kuras noslēguma dokumentos sākotnēji iekļautie stingrie formulējumi pēc Indijas un Ķīnas protestiem tika būtiski mīkstināti, vērtē kā tukšas runāšanas paraugstundu.

“Tā ir nodevība pret globālajiem dienvidiem,” paziņoja Filipīnu pārstāve, bet konferences prezidents Aloks Šarma savā noslēguma runā nespēja valdīt asaras, skaidrojot, kāpēc noslēguma paktā mīkstināts ogļu izmantošanas samazināšanas pieminējums – no to “pilnīgas izslēgšanas” uz “pakāpenisku samazināšanu”, un teica, ka Indijai un Ķīnai būs jāizskaidro pasaulei sava pozīcija. Taču ko tur daudz skaidrot – Indijā 70% enerģijas tiek iegūti no oglēm, atjaunojamo energoresursu tirgus līdere Ķīna tālu neatpaliek. Savukārt par naftu un gāzi noslēguma dokumentā nav minēts vispār nekas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Faktiskā situācija ir tāda, ka valstu solījumi siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanā krietni atpaliek no tā rezultāta, ko vēlas panākt daudzi politiķi un klimata aktīvisti, – globālo sasilšanu apturēt pie 1,5 oC robežas salīdzinājumā ar pirms­industriālo ēru, 1900. gadu. Lai to panāktu, 2050. gadā šo izmešu apjoms pasaulē jāierobežo līdz 26,6 gigatonnām (gigatonna – viens miljards tonnu).

Pirms Glāzgovas konferences valstis bija apņēmušās tos ierobežot līdz 52,4 Gt 2050. gadā, konferences laikā tika izteikti papildu solījumi samazināt līdz 41,9 Gt. Taču tas vēl ir tālu no nepieciešamā, un šīs apņemšanās, kas vēl ir jāizpilda, panāks klimata sasilšanu līdz 2,4 oC gadsimta beigās – par 0,4 grādiem pārsniedzot robežu, pie kuras, pēc klimata zinātnieku prognozēm, sāksies neatgriezeniskas klimata pārmaiņas. Tādēļ droši var pro­gnozēt turpmāku politisku un sabiedrisku saspīlējumu klimata jautājumos, jo nekas vēl nav atrisināts.

Laikam gan visasāk konferences laikā tika apspriests klimata pārmaiņu seku kompensēšanas finansējuma jautājums. 2009. gadā attīstītās valstis apsolīja katru gadu šo pārmaiņu kompensēšanai izdalīt mazāk attīstītajām valstīm 100 miljardus ASV dolāru.

Šis solījums pagaidām nav izpildīts, 2019. gadā tika izdalīti tikai 79,4 miljardi, un simts miljardu robežu plānots sa­sniegt tikai 2025. gadā. Šis fakts tika asi kritizēts, taču vienlaikus tika paziņots, ka arī ar simt miljardiem būs daudz par maz – ANO ģenerālsekretārs paziņoja, ka vajadzēšot divas reizes vairāk, bet bija arī paziņojumi par to, ka nepieciešams desmit reižu vairāk naudas.

Katrā ziņā apzīmējumu “klimata taisnīgums” būtu vērts iegaumēt – par to tuvākajos desmit gados tiks daudz diskutēts un Latvija var izrādīties to valstu skaitā, kas ir maksātājas, nevis saņēmējas.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ogļu izmantošanas “pakāpeniskā izbeigšana” Latviju skar samērā maz, ja neskaita to, ka tā izraisīs energoresursu cenu pieaugumu visā pasaulē – tās ir starp neizbēgamajām klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumu sekām.

Būtiskāk Latviju varētu skart Glāzgovas konferences laikā panāktā vienošanās līdz 2030. gadam pārtraukt mežu izciršanas pieaugumu pasaulē. Lai gan mežu platības Latvijā pieaug, nevis samazinās, tomēr globālie pasākumi mežu izciršanas ierobežošanā var skart arī mūs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 48
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Lasīt citas ziņas
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
19:18
Dzīve ir sarežģīta, taču skaista. Tev šodien būs daudz iespēju par to pārliecināties! Horoskopi 24.janvārim
18:35
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
17:23
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā 1
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 32
Kariņa valdībai aprit trīs gadi 16
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 59
Slīdes ir dažādas. Kura mazāk bīstama?
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 324
No pilngadīgajiem iedzīvotājiem vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ap 80% un gandrīz trešdaļa revakcinējušies 143
Kāpēc “Gaso”, izbūvējot dabasgāzes pieslēgumu, prasa uzstādīt patēriņa skatītājus ēku ārpusē? 31
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
“Visa pamatā ir cilvēku iekšējais karš, katram pašam iekšpusē, meklējot ienaidnieku ārpusē!” Saruna ar publicistu Ilmāru Latkovski 53
“Esmu bijis cilvēks, kurš agrāk diezgan skaļi vīpsnājis par seriāliem…” – atzīstas aktieris Niklāvs Kurpnieks
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā 5
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim