CVK domā aicināt lēmumu par manuālu balsu skaitīšanu vēlēšanās pieņemt Saeimai 4
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apsver iespēju vērsties Saeimā ar priekšlikumu veikt grozījumus likumā, lai tieši parlaments būtu pieņēmis lēmumu par manuālu balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās, žurnālistiem sacīja CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris.
Zviedris norādīja, ka CVK šobrīd izskata vairākus risinājumus. Viens no tiem ir likumdevēja iesaiste, otrs – lēmuma pieņemšana pašas komisijas līmenī. “Kā esmu teicis arī iepriekš, mēs neplānojam pieņemt šo lēmumu steigā. Ir vairāki varianti, un arī Valsts prezidents vakar minēja divus iespējamos ceļus – vai nu likumdevēja iesaiste, vai CVK lēmums. Izskatīsim abus,” sacīja Zviedris.
Pēc viņa teiktā, pašreizējās prognozes liecina, ka CVK varētu nākt klajā ar ierosinājumu Saeimai un jau šodien nosūtīt vēstuli Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai par nepieciešamajiem likumu grozījumiem.
Vaicāts, kādēļ likumdevēja iesaiste varētu būt labākais risinājums, Zviedris skaidroja, ka tas mazinātu spekulācijas par CVK motivāciju. “Ja lēmumu pieņem likumdevējs, tas būtiski samazina iespēju izteikt dažādas spekulācijas par to, kāpēc CVK ir pieņēmusi tieši šādu risinājumu. CVK nav viena persona – tā ir koleģiāla institūcija, kurā viedokļi un balsojumi var atšķirties,” uzsvēra Zviedris.
Viņaprāt, pēc tam, kad valsts augstākās amatpersonas publiski aicinājušas izvērtēt manuālu balsu skaitīšanu, loģisks nākamais solis esot Saeimas rīcība. “Mūsu ieskatā, parlamentam būtu jāreaģē, tāpēc lūgsim to izvērtēt,” sacīja CVK priekšsēdētājs.
Atbildot uz repliku, ka šāda rīcība var izskatīties pēc atbildības novelšanas uz Saeimu, Zviedris atteica, ka CVK rīkojas atbildīgi un apzinīgi: “Var jau to interpretēt dažādi, bet mēs esam pietiekami atbildīgi un pieņemam lēmumus tik tālu, cik to ļauj situācija. Šobrīd ir jāpieņem ātrs un racionāls lēmums, lai vēlāk nevarētu mums neko pārmest.”
Viņš arī uzsvēra, ka CVK mērķis ir maksimāli izvairīties no jebkādām spekulācijām par komisijas darbu un nodrošināt vēlētāju uzticēšanos vēlēšanu procesam.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) aģentūrai LETA pauda, ka jautājumā par manuālu balsu skaitīšanu pastāv gan politiskie, gan juridiskie aspekti. Viņš atgādināja, ka pēc problēmām pašvaldību vēlēšanās tika pieņemts lēmums pāriet uz manuālu skaitīšanu, un normatīvajos aktos ir noteikts, ka CVK šādu lēmumu var pieņemt arī pati bez papildu Saeimas uzdevuma.
Burovs uzskata, ka Valsts prezidenta aicinājums paredzēts, lai mazinātu sabiedrības neuzticību elektroniskajiem risinājumiem, īpaši ņemot vērā uzņēmumu reputācijas problēmas un atsevišķu politiķu izplatītās sazvērestības teorijas. Viņaprāt, manuāla skaitīšana varētu novērst šaubas par rezultātu ticamību un nomierināt vēlētājus pirms vēlēšanām.
Viņš norādīja, ka Saeimai būtu iespēja pieņemt politisku lēmumu un noteikt, ka šajās vēlēšanās balsis skaita tikai manuāli, un tas nebūtu pretrunā ar likuma normu, kas neļauj mainīt vēlēšanu likumu īsi pirms vēlēšanām. Šādā gadījumā tiktu regulēta tikai konkrēta situācija un konkrēts vēlēšanu gads, nemainot pamatprincipus.
Burovs uzsvēra, ka šāds lēmums dotu skaidru politisku signālu, atbalstot prezidenta izteikto pozīciju, un mazinātu spekulācijas par vēlēšanu procesu. Viņš uzskata, ka sabiedrības un politiķu neuzticēšanās digitālajām sistēmām, kas bieži piedzīvo darbības traucējumus, ir kļuvusi par nopietnu problēmu. Līdz ar to atbildīgajām institūcijām būtu jānodrošina risinājums, kas nerada papildu jautājumus par vēlēšanu godīgumu.
Burovs arī atzīmēja, ka, ja balsis skaitīs manuāli, procesam, iespējams, būs nepieciešami papildu resursi. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pašreizējā situācija skaidri parāda, ka sabiedrības uzticība digitālajām sistēmām ir kritusies, un to risināšanā nepieciešama aktīva valdības iesaiste.
Kā vēstīts, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, iepazinies ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) informāciju par iespējamiem pārkāpumiem informāciju tehnoloģiju (IT) iepirkumos un to ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanām, pirmdien uzsvēra, ka valsts vara ir leģitīma tikai tad, ja tā balstās brīvās un godīgās vēlēšanās. Prezidenta ieskatā vēlēšanu procesa kvalitatīva un caurspīdīga organizēšana ir demokrātijas pamatprasība, kurai nedrīkst liegt drošības un ticamības ēna.
Rinkēvičs norādīja, ka EPPO atklātā informācija rada jautājumus par vēlēšanu drošību un balsu skaitīšanas uzticamību. Viņš uzsver, ka sabiedrībai jābūt pārliecinātai par godīgu un drošu 2026. gada vēlēšanu norisi un aicina jau tagad lemt par manuālu balsu skaitīšanu, nepaļaujoties uz IT sistēmām.
CVK priekšsēdētājs Zviedris aģentūrai LETA pirmdien pauda, ka CVK par prezidenta aicinājumu uzzinājusi no medijiem un lēmums vēl ir rūpīgi jāizvērtē. Zviedris uzsvēra, ka komisija neplāno pieņemt sasteigtu vai nepārdomātu lēmumu.
Pēc Zviedra teiktā, CVK jebkurā gadījumā ir gatava nodrošināt balsu skaitīšanu manuāli, ja tas tiks nolemts. Viņš uzsvēra, ka papildu finansējums šādam risinājumam nebūs nepieciešams, jo ar šādu scenāriju jau sākotnēji rēķinājušies un tas neprasītu papildu resursus no valsts budžeta.
Zviedris atzina, ka CVK patlaban gaida arī atsevišķu tiesībsargājošo iestāžu atbildes par sistēmas izstrādes procesu un iespējamajiem juridiskajiem riskiem. Viņš uzsvēra, ka lēmumu CVK pieņems savlaicīgi.
Vienlaikus viņš norādīja, ka vairāk nekā 20 pašvaldībās jau sācies iecirkņu komisiju komplektēšanas process, un savlaicīgs lēmums par balsu skaitīšanas kārtību ieviestu lielāku skaidrību gan komisiju darbā, gan sagatavošanās procesā. Zviedris arī informēja, ka liela daļa iecirkņu komisiju darbinieku ir gatavi strādāt arī ar manuālu balsu skaitīšanu, ja vien noteikumi būs skaidri un viennozīmīgi.
Tikmēr Satversmes aizsardzības birojs (SAB) turpina vērtēt potenciālos drošības riskus saistībā ar iespējamo krāpšanos IT sistēmu iepirkumos, tostarp tiek vērtēta, Saeimas vēlēšanu platformas drošība.
Par platformas pilnvērtīgu izmantošanu, tostarp balsu skaitīšanas iespējām, varēs lemt pēc risku izvērtēšanas. Šāda veida un apjoma informācijas apstrāde prasa laiku. Kad izvērtējums būs veikts, SAB informēs par vēlēšanu procesu atbildīgās institūcijas un valsts augstākās amatpersonas.
Savukārt vairums parlamentā pārstāvēto politisko spēku aģentūrai LETA jau norādījuši, ka sliecas Valsts prezidenta aicinājumu atbalstīt.
Tāpat vēstīts, ka tiesībsargājošās iestādes atklājušas iespējamu krāpšanu 1,5 miljonus eiro vērtos valsts IT iepirkumos, kur aizturēta 21 persona, tostarp valsts amatpersonas. Izmeklēšanā konstatētas aizdomas par slepenu vienošanos, lai nodrošinātu konkrētus uzvarētājus vismaz sešos ar Eiropas Savienības līdzekļiem finansētos projektos un sadalītu nelikumīgo peļņu.
EPPO preses paziņojumā teikts, ka dažu projektu īstenošana var radīt arī potenciālus valsts drošības riskus, jo tie varētu ietekmēt vēlēšanas un demokrātiskās procedūras.
