Demokrātiskie procesi ir apdraudēti. Balsošana EP vēlēšanās ir mūsu veids, kā aizsargāt un atbalstīt demokrātiju 20
No 6.-9.jūnijam norisināsies Eiropas parlamenta (EP) vēlēšanas.
Pēdējās EP vēlēšanās Eiropas Savienība (ES) sasniedza rekordu – bija nobalsojušo 50,7% balsstiesīgo Eiropas iedzīvotāju. Tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmitgažu laikā, raksta “Politico”.
Konservatīvās Eiropas Tautas partijas vadītājs Manfreds Vēbers sacīja, ka šāds rezultāts liecina par “skaidru EP nostiprināšanos”, kas veicinās tā “uzticamību un leģitimitāti”.
Savukārt Nīderlandes Zaļo EP deputāts Bass Eikhouts to nodēvēja par zīmi, ka “šīs vēlēšanas Eiropai patiešām ir nozīmīgas”.
Iespējams, ka dažiem tas neliekas liels panākums, jo tomēr puse vēlētāju palika mājās. Bet, ņemot vērā EP ieilgušās problēmas ar vēlētāju aktivitāti, tas ir zīmīgs sasniegums.
EP kampaņu direktors Filips Šulmeisters sacīja: “2019. gada vēlēšanas bija pagrieziena punkts. Tas bija sākums pārmaiņām, kuras es ceru turpināt 2024. gadā.”
Šulmeisters apgalvoja, ka
tādi notikumi, kā Brexit, migrācijas krīze un pandēmija, ir likuši vēlētājiem ņemt vērā ES ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi un priekšrocībām, ko sniedz valsts dalība ES.
“Šo krīžu laikā cilvēki ir sapratuši, ka mēs visi kopā Eiropas Savienībā spējam sasniegt nepieciešamos mērķus,” sacīja Šulmeisters.
Vēsturiski vēlētāju aktivitāte samazinājās katrā balsojumā kopš 1979.gada, kad ES pilsoņi pirmo reizi balsoja EP vēlēšanās. 2014.gadā tika sasniegts zemākais līmenis- 42,6%.
Šie skaitļi rada reālu leģitimitātes problēmu forumam, kurā pārstāvēti gandrīz 450 miljoni cilvēku no 27 valstīm un kas ir atbildīgs par tādu tiesību aktu pieņemšanu, kas ietekmē viņu ikdienas dzīvi, sākot no lauksaimniecības līdz tirdzniecībai un videi.
Daudzi ES pilsoņi joprojām neuzskata, ka dalība EP vēlēšanās ir nozīmīga.
Lilles Katoļu universitātes politikas zinātnes asociētā profesore Kamila Kelbela skaidro, ka cilvēki mobilizējas un dodas uz vēlēšanām vietēju nebūšanu dēļ. Eiropas mēroga problēmas nespēj pārliecināt pilsoņus doties uz vēlēšanām.
Ir vērojama tendence, ka jaunāki, sociāli mazāk izglītoti cilvēki balso retāk.
Daudziem tas viss šķiet pārāk tālu un pārāk sarežģīti, stāsta profesore.
Tomēr Šulmeisters saglabā optimismu. Viņš apgalvo, ka 2019. gada panākumi pierādīja, ka EP un ES politika plašākā nozīmē kļūst arvien aktuālāka pilsoņu acīs.
“EP ir izdevies palielināt savu atpazīstamību, strādājot pie jautājumiem, kas ir būtiski pilsoņiem. Mums izdevās veiksmīgi informēt par to, ko darām,” uzskata Filips Šulmeisters.
Viņš atzīst, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai sasniegtu vēlētājus, kuri “sēž dīvānā”, un, kā arī tos, kas atzīst dalību vēlēšanās par nozīmīgu, tomēr atrod neskaitāmus iemeslus, kāpēc neierasties.
Profesore Kamila Kelbela rosina nacionāla mēroga vēlēšanu kalendāru pielāgot EP vēlēšanām. Ir pierādīts, ka, piemēram, valsts vēlēšanu rīkošana tajā pašā dienā, kad notiek EP balsojums, palielina vēlētāju aktivitāti.
EP kampaņu direktors Filips Šulmeisters uzsver: “Demokrātiskie procesi ir apdraudēti, un tas tā ir arī mūsu kontinentā.” .”Balsošana šajās vēlēšanās ir mūsu veids, kā aizsargāt un atbalstīt demokrātiju,” piebilda viņš.
