Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Artūrs Ķipsts/LETA

ES visām jaunajām ēkām no 2030.gada jābūt bezemisiju ēkām. Briselē pieņemts dekarbonizācijas plāns – kādas izmaiņas būs jāveic? 42

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien pieņēma ar Eiropas Savienības (ES) Padomes saskaņotu plānu, kas palīdzēs samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas būvniecības nozarē, aģentūru LETA informēja EP preses pārstāvis Latvijā Jānis Krastiņš.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Manā īpašumā atrodas 100 svešas automašīnas! Paldies Dievam, ka zeme nav apsēta ar labību,” kurzemniece pauž sašutumu par rallija apmeklētāju visatļautību
“Diemžēl bažas ir apstiprinājušās” – deputāts norāda uz paredzamu rezultātu 97 miljonu vērtā iepirkumā par Vanšu tilta projekta izstrādi 90
Viedoklis
Armands Puče: Skatuves māksla patiešām varētu būt mūsu vienīgais ceļš… Jo arī Edgars labi tēlo
Lasīt citas ziņas

Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanas mērķis ir līdz 2030.gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un energopatēriņu ES būvniecības nozarē un līdz 2050.gadam padarīt šo nozari klimatneitrālu. Šie noteikumi arī palīdzēs renovēt ēkas ar vissliktākajiem energoefektivitātes rādītājiem un uzlabos informācijas apmaiņu par tiem.

Visas jaunās ēkas no 2030.gada būs bezemisiju ēkas. Savukārt jaunām ēkām, kuras izmanto publiskās iestādes vai kuras tām pieder, šis termiņš būs 2028.gads. Dalībvalstis varēs ņemt vērā visa ēkas ekspluatācijas cikla ietekmi uz globālo sasilšanu, arī izmantoto būvmateriālu ražošanas un likvidēšanas posmu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dzīvojamām ēkām būs jāpiemēro pasākumi, kas līdz 2030.gadam nodrošinās vidējā enerģijas patēriņa samazinājumu par vismaz 16% un līdz 2035.gadam – par vismaz 20 līdz 22%.

Vēl jaunajā direktīvā paredzēts, ka dalībvalstīm līdz 2030.gadam būs jārenovē 16% ēku, kuras nav paredzētas dzīvošanai un kurām ir zemākie energoefektivitātes rādītāji. Līdz 2033.gadam renovācija būs jāveic 26% šādu ēku.

Sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nav paredzētas dzīvošanai, atkarībā no to lieluma līdz 2030.gadam pakāpeniski būs jāuzstāda saules enerģijas tehnoloģijas. Savukārt dzīvojamo ēku gadījumā šāda prasība attieksies tikai uz jaunām ēkām. Izņēmums ir gadījumi, kad šādi pasākumi nav tehniski iespējami vai rentabli.

Dalībvalstīm būs jāpieņem pasākumi, lai dekarbonizētu apkures sistēmas un pakāpeniski atteiktos no fosilā kurināmā ēku apsildē un dzesēšanā. Šis process būs jāpabeidz līdz 2040.gadam. Atsevišķu fosilā kurināmā apkures katlu subsidēšana tiks aizliegta no 2025.gada. Taču būs atļauts finansiāli stimulēt hibrīdsistēmu uzstādīšanu, piemēram, ja apkures sistēmā izmantos arī saules termālo enerģiju vai siltumsūkni.

Jaunos noteikumus varēs nepiemērot lauksaimniecības ēkām un par kultūras pieminekļiem atzītām ēkām, bet ES valstis varēs no tiem atbrīvot arī ēkas, ko aizsargā kā arhitektūras vai vēsturiskas vērtības, pagaidu ēkas, kā arī baznīcas un lūgšanas vietas.

Direktīva tika pieņemta, 370 deputātiem balsojot “par”, 199 deputātiem – “pret” un 46 deputātiem atturoties. Lai tā stātos spēkā, to vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomei.

Reklāma
Reklāma

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) aplēsēm ēkas ES patērē 40% no kopējā enerģijas apjoma un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijām. 2021.gada 15.decembrī EK pieņēma priekšlikumu pārskatīt Ēku energoefektivitātes direktīvu, kas ir daļa no Zaļā kursa tiesību aktu paketes. Jaunajā Eiropas klimata aktā ir noteikti gan 2030.gada, gan 2050.gada saistošie ES klimata mērķi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.