Attīstības finanšu institūcijas “Altum” Centra reģiona vadītāja Diāna Lopeta: “Ir redzēti uzņēmumi, kas sākuši ar pavisam nedaudz – paši savā pagrabiņā ar mazumiņu, bet šobrīd viņu apgrozījums jau pārsniedz divus miljonus eiro gadā. Kur šādas attīstības noslēpums? Unikāls produkts sarežģītā nozarē un mērķis konkurēt uzreiz pasaules līmenī, orientējoties uz pārdošanu pasaules mēroga tirdzniecības platformās.”
Attīstības finanšu institūcijas “Altum” Centra reģiona vadītāja Diāna Lopeta: “Ir redzēti uzņēmumi, kas sākuši ar pavisam nedaudz – paši savā pagrabiņā ar mazumiņu, bet šobrīd viņu apgrozījums jau pārsniedz divus miljonus eiro gadā. Kur šādas attīstības noslēpums? Unikāls produkts sarežģītā nozarē un mērķis konkurēt uzreiz pasaules līmenī, orientējoties uz pārdošanu pasaules mēroga tirdzniecības platformās.”
Foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

Diāna Lopeta: Uzņēmējdarbības “grābekļi”. Kā uz tiem neuzkāpt? 0

Ar kādām problēmām visbiežāk sastopas kredītu meklētāji, kas visbiežāk jāuzlabo biznesa plānos un ar ko finanšu plūsma plānos atšķiras no reālās – stāsta pieredzējusi kredītu pieteikumu vērtētāja, Attīstības finanšu institūcijas “Altum” Centra reģiona vadītāja Diāna Lopeta.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
VIDEO. McDonald’s darbiniece šauj uz klientu, kurš pasūdzējies par pasūtījumu 23
TV24
“Esam atkal uz sēkļa!” Jānis Ikstens par situāciju valdībā 113
Lasīt citas ziņas

D. Lopeta saka, ka viņasprāt visi projekti un kredītu pieteikumi būtu iedalāmi divās grupās.

Pirmā – pieteicējiem ir ļoti augstu ambīciju līmeni, taču vērtētājiem rodas jautājumi, vai viņi spēs šīs ambīcijas īstenot.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otra grupa – ļoti piesardzīgi uzņēmēji, kas baidās spert nākamo soli. No projektu vērtēšanas viedokļa, viņa saka, abiem jāizvēlas zelta vidusceļš – ambiciozajiem drusku “jāpiezemē” ambīcijas un jāpiestrādā pie tā, kā tieši napoleoniskie plāni tiks īstenoti.

Savukārt, piesardzīgos vērtētāji cenšas iedrošināt, sakot, ka viņiem ir labi plāni, pietiekams finanšu plecs un tikai jāsaņem drosmi doties uz priekšu. Pieredze liecinot, ka šī pieeja strādā – izdodoties gan vieniem, gan otriem.

Katram uzņēmējam jāizvērtē projekta riski un jāsaprot, ka visu risku neviens neuzņemsies, arī “Altum” ne.

““Altum” izskata projektus ar augstāku risku un zemāku uzņēmēja līdzdalību, taču, protams, mēs rūpīgi izvērtējam uzņēmēja spēju atmaksāt kredītu un projekta dzīvotspēju. Tādēļ risks jāsadala un daļu no tā jāuzņemas uzņēmējam pašam. Katram uzņēmējam ir kritiski jāizvērtē, vai projektam ir pietiekošs paša finansējums, vai ir pietiekošas zināšanas projekta īstenošanai.

Vismaz 10-20% līdzekļu projektā būs jāiegulda uzņēmējam pašam, tā ir standarta prasība, bet atsevišķos retos un sarežģītos projektos var tikt pieprasīts ieguldīt līdz 30% no uzņēmēja puses. Kopumā projektu atteikumu skaits nav liels. Ja runājam par Latvijas uzņēmējiem, kas griežas “Altum” pēc finansējuma, tad pēc pirmās tikšanās un nodomu izklāsta esam spiesti sūtīt mājās “pildīt mājasdarbus”, proti, vēl piestrādāt pie projekta 30-40% gadījumu.

Tas nozīmē, ka vairāk kā puse, apmēram divas trešdaļas finansējuma gribētāju nāk pie mums ar projektiem, kas ir pietiekami labi izstrādāti, lai sāktu tos nopietni apspriest. Tā viena trešdaļa, kurai jāveic mājas darbi, ar to tiek galā aptuveni gada laikā. Galvenās problēmas, kas parasti ir jārisina – jāpārdomā un jānodrošina projekta pelnītspēja, jāsagatavo dažāda dokumentācija – būvatļaujas, būvprojekti, tāmes utt., jāplāno finanses – nevis lai plānotu strādāt “kā vējš pūš”, bet balstītu savu darbību uz konkrētiem faktiem.

Reklāma
Reklāma

Piemēram, ja uzņēmējam jau ir pasūtījumu saraksts, no kura var nojaust plānoto pasūtījumu apjomu tuvākā gada laikā, tad šāda uz faktiem balstīta plānošana ļauj arī izstrādāt plānu situācijai, ja rodas tāda krīze kā pašreizējā, ar Covid-19 saistītā,” saka D. Lopeta.

Soli pa solim

Bet ko darīt biznesa uzsācējiem, kuriem pieredzes un pasūtījumu saraksta vēl nav? “Biznesa uzsācēji “Altum” izpratnē ir tādi, kas vai nu dibina uzņēmumu vai arī strādā uzņēmējdarbībā līdz pieciem gadiem.

Šajos gadījumos aptuveni pusei projektu iesniedzēju ir jāuzlabo projektu dokumentācija, ja runājam par tipisku uzsācēja projektu ar finansējumu līdz 25 tūkstošiem eiro. Ja projekts ir ambiciozāks, ar finansējumu virs 25 tūkstošiem eiro, tad pieredze liecina, ka projekta dokumentācijas uzlabojumi nepieciešami 40% iesniedzēju.

Ambiciozas idejas ir labas, bet “Altum” parasti iesaka mēģināt mērķi sasniegt nevis ar vienu lielu soli, bet ar vairākiem mazākiem un šādi samazinot projekta riskus,” stāsta “Altum” Centra reģiona vadītāja.

“Ja skatāmies no projektu iesniedzēju viedokļa, 20% projektu pieteikumu iesniedz jau strādājošie mazie un vidējie uzņēmēji, bet 80% – biznesa uzsācēji. Savukārt, ja skatāmies no izsniegtā finansējuma viedokļa, tad proporcija ir otrāda – 80% izsniegtā finansējuma nonāk pie pieredzējušākiem uzņēmējiem, bet 20% pie biznesa uzsācējiem,” saka finansiste.

Finanšu plānošanas zemūdens akmeņi

Diāna Lopeta stāsta, ka pastāv tipiskas finanšu plānošanas kļūdas, kas vērojamas daudzos projektos, kuri vēlāk jālabo.

“Pirmkārt, ļoti bieži uzņēmēji, plānojot ieņēmumus, nerēķinās ar sezonalitāti. Nav tā, ka sezonalitāte skartu tikai lauksaimniecību un tūrismu, aptverto nozaru skaits ir krietni lielāks.

Otrkārt, tipiska projektu kļūda ir visu izdevumu neparedzēšana – finanšu plānos bieži aizmirst iekļaut administratīvos izdevumus, aizmirst algu pašam uzņēmējam, aizmirst par telefona rēķiniem, transporta izmaksām un degvielu, neiekļauj rezervi neparedzētiem izdevumiem.

Tādēļ “Altum”, plānojot finanses, iesaka vispirms saplānot visus izdevumus, iekļaujot visu iepriekš minēto un tikai tad ķerties pie ieņēmumu plānošanas. Savukārt, ieņēmumu prognozēm jābūt balstītām nevis uz “tukšu gaisu”, bet gan reāliem pētījumiem vai aptaujām, darba pieredzi vai zināšanām par nozari.”

Kur saņemt šo informāciju, ja konkurenti nemaz nevēlas dalīties ar šo informāciju?

Te uzņēmēji ķeroties pie visai atjautīgām metodēm. Piemēram, kādu laiku atpakaļ kāds no uzņēmumiem vēlējās atvērt brančotavu, proti brīvdienu ilgo brokastu/agro pusdienu ēdināšanas uzņēmumu.

“Ko darīja šīs uzņēmējs, lai izpētītu konkurentus? Viņš ieradās pie konkurentiem no rīta un kaut ko nopirka un ieradās pašās darba dienas beigās un atkal kaut ko nopirka. Salīdzinot čeku numurus varēja izdarīt secinājumu par klientu skaitu dienā, zinot klientu skaitu var aptuveni aprēķināt apgrozījumu – un tas tika izdarīts, bez lieliem ieguldījumiem pētniecībā. Vēl viena metode informācijas iegūšanā ir aprunāšanās ar konkurentiem – taču ne savā pilsētā, bet, piemēram, blakus pilsētā. Ja informācijas ievācējs netiek uztverts kā konkurents, tad uzņēmēji bieži vien ir gatavi dalīties ar informāciju.”

Trešā samērā tipiskā kļūda projektu pieteikumos esot vēlme sākt ar plašu vērienu – uzreiz iepirkt jaunākās un jaudīgākās iekārtas bez pārliecības un pierādījumiem, ka izdosies nodrošināt tādu pasūtījumu daudzumu, lai šīs iekārtas pilnībā noslogotu, vai arī vēlme uzreiz nopirkt telpas, kurās notiks darbība.

D. Lopeta saka, ka uzsākot biznesu pēc tā neesot nekādas vajadzības – daudz vienkāršāk sākumā esot telpas nomāt, īpaši vēl situācijā, kad naudas plūsma nav nostabilizēta. Savukārt, ceturtā finanšu plānošanas kļūda esot apgrozāmo līdzekļu neparedzēšana.

“Piemēram, tiek paredzēta ražošana, bet plānā nav nekādu atbilžu uz jautājumiem, no kādiem līdzekļiem tiks iepirkti izejmateriāli, maksātas algas, apmācīti darbinieki, maksāti komunālie maksājumi u.c. Ja šādu līdzekļu nav, tad uzņēmums patiesībā nespēj strādāt.” Visbeidzot, tipiska kļūda plānojot finanses ir pieņēmums, ka jau pirmajā darbības mēnesī tiks saņemti maksimāli ieņēmumi.

“Tā nekad nenotiek – kamēr tiks saslēgti līgumi, notiks piegādes, kamēr klienti apmaksās rēķinus – paies kāds laiks, tie varētu būt vairāki mēneši. Tieši tādēļ uzņēmējam ir jāplāno apgrozāmie līdzekļi – ja to nebūs, uzņēmums neizdzīvos pat mēnesi,” saka D. Lopeta.

Mazs cinītis gāž lielu vezumu

Cik svarīgs veiksmei ir ambīciju un biznesa lielums? Patiesību sakot, ne visai, saka pieredzējusi projektu vērtētāja, daudz svarīgāks esot konkurētspējīgs produkts.

“Ir redzēti uzņēmumi, kas sākuši ar pavisam nedaudz – paši savā pagrabiņā, bet šobrīd viņu apgrozījums jau pārsniedz divus miljonus eiro gadā. Kur šādas attīstības noslēpums? Unikāls produkts sarežģītā nozarē, mēbeļu ražošanā, un mērķis konkurēt uzreiz pasaules līmenī, orientējoties uz pārdošanu pasaules mēroga tirdzniecības platformās.

Es runāju par ģimenes uzņēmumu “Ette Tete”, kas ir īsts veiksmes stāsts – sāka ar pavisam nedaudz, bet pareizi plānojot spējuši ļoti izaugt. Tas nav vienīgais tāds piemērs, taču skaidri atceros, ka redzot pirmo viņu projekta pieteikumu, nevarēju iedomāties, ka šis projekts būs tik veiksmīgs un pelnītspējīgs,” saka D. Lopeta.

Kāds no tā secinājums?

No vienas puses – svarīgi nemēģināt uzreiz spert ļoti lielu soli, darīt to pamazām. Bet no otras – svarīgi arī ir apzināties savus ilgtermiņa mērķus un, ja vien iespējams, – neorientēties tikai uz mazo Latvijas tirgu. Veiksmei ļoti svarīga esot projekta mērogošanas iespējas – proti, iespēja sākt ar nelielu apjomu un audzēt to pakāpeniski.

D. Lopetas vērtējumā Covid-19 krīzes iespaidā varot just, ka uzņēmēji vairāk orientējoties ilgtermiņa investīciju virzienā – uz iekārtu iegādi, darbības paplašināšanu un darbības diversifikāciju. Tas liekot domāt, ka Latvijas uzņēmēji krīzi izmantojot citu darbības nišu un virzienu atrašanai, pārdomām par nākotni un jaunu klientu atrašanai. Vēl viena pamanāma pārmaiņa esot biznesa procesu digitalizācija.

Raksts tapis sadarbībā ar Altum

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.