Kodolkara šausmas: eksperte nosauc divas drošākās valstis, kur patverties Trešā pasaules kara gadījumā 26
Ja kodolkarš kļūtu par realitāti, lielākā daļa pasaules kļūtu neapdzīvojama, brīdina žurnāliste un pētniece Annija Džeikobsena. Viņasprāt, vienīgās vietas, kur cilvēkiem būtu iespējams izdzīvot, ir Austrālija un Jaunzēlande, raksta “Daily Mail”.
Žurnāliste skaidro, ka cilvēkiem, kuri vēlas izvairīties no Trešā pasaules kara šausminošajām sekām, būtu jāapsver iespēja doties uz Austrāliju vai Jaunzēlandi.
Viņa norāda, ka šīs Dienvidu puslodes valstis būtu vienīgās, kas spētu uzturēt lauksaimniecību pēc kodolkatastrofas Ziemeļu puslodē.
Intervijā ar Stīvenu Bartletu “The Diary of a CEO” podkāstam pagājušajā gadā Džeikobsena norādīja, ka plaša mēroga kodolkonflikta gadījumā atmosfērā nonāktu milzīgs daudzums sodrēju, kas vairāku gadu garumā aizsegtu saules gaismu un izraisītu strauju temperatūras kritumu.
Tas nopietni apdraudētu lauksaimniecību, īpaši Ziemeļu puslodē, padarot pārtikas ražošanu gandrīz neiespējamu vairāku gadu garumā.
“Lauksaimniecība cietīs neveiksmi, un, kad lauksaimniecība sabruks, cilvēki vienkārši mirs,” viņa sacīja.
Papildus tam ozona slāņa izzušana radītu nopietnus riskus veselībai, jo cilvēki būtu pakļauti kaitīgam ultravioletajam starojumam. “Cilvēkiem nāktos dzīvot pazemē, cīnoties par izdzīvošanu,” viņa piebilda.
Dienvidu puslodes valstis, piemēram, Austrālija vai Jaunzēlande, varētu būt mazāk skartas. Tam ir vairāki iemesli.
Piemēram, viens no tiem ir ģeogrāfiskā atrašanās: abas valstis atrodas tālu no kodolvalstu teritorijām, tādējādi samazinot tiešu triecienu un radioaktīvo nokrišņu risku.
Eksperti norāda, ka kodolziema Dienvidu puslodes klimatu ietekmētu mazāk. Austrālijas plašās lauksaimniecības teritorijas nodrošinātu zināmu pārtikas ražošanu, bet Jaunzēlandes auglīgās augsnes un stabilās ekosistēmas veicinātu izdzīvošanu.
Abas salu valstis, pateicoties okeāna radītajai izolācijai, būtu daļēji pasargātas no radioaktīvā piesārņojuma, mazinot tiešo kodolsprādzienu ietekmi.
Tomēr pat šajās salīdzinoši drošākajās valstīs izdzīvošana nebūtu viegla masveida bēgļu plūsmas, resursu sadales problēmu un sociālās spriedzes dēļ.
Papildu bažas rada pat ierobežota kodolkonflikta, piemēram, starp Indiju un Pakistānu, globālās sekas. Jo pat šāds konflikts varētu izraisīt ilgstošas klimata pārmaiņas, būtiski samazinot pārtikas ražošanu visā pasaulē.
Džeikobsena atgādina, ka kodolziemas koncepts nav jauns — jau 20. gadsimta 80. gados zinātnieki brīdināja par šādas katastrofas mērogu.
Kodolziemas izraisīts globālo piegādes ķēžu sabrukums vissmagāk skartu Ziemeļu puslodes valstis, piemēram, ASV, Krieviju un Eiropas nācijas, kuru ekonomika un lauksaimniecība ir kritiski atkarīgas no starptautiskās tirdzniecības.
