Valdis Dombrovskis
Valdis Dombrovskis
Foto – Karīna Miezāja

Dombrovskis: Diskusija par ES fiskālās disciplīnas noteikumu apturēšanas laiku vēl sekos 1

Diskusija par to, uz cik ilgu laiku būs apturēti Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumi, vēl sekos, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks ekonomikas un finanšu pakalpojumu jautājumos Valdis Dombrovskis.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

“Pašlaik mēs neesam noteikuši konkrētu termiņu. Pilnīgi noteikti, tas attiecas uz 2020.gadu, jo skaidrs, ka dalībvalstu budžeta deficīti un valsts parāda līmeņi būs krietni lielāki, nekā tas iepriekš tika prognozēts. Par 2021.gadu vēl notiks diskusijas Eiropas pavasara semestra ciklā, kas parasti ir maija beigas, jūnija sākums. Tad notiks diskusijas, kāda ir iespējamā fiskālās politikas attīstība 2021. un turpmākajos gados,” stāstīja Dombrovskis.

Viņš piebilda, ka līdz maija beigām, jūnija sākumam, cerams, jau būs skaidrāka aina, kā attīstās koronavīrusa pandēmija, vai to ir izdevies apturēt, un atkarībā no tā jau varēs sākt izdarīt kādus secinājumus par fiskālo politiku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jautāts, ko ieraudzīsim dalībvalstu budžetos pēc ES fiskālās disciplīnas noteiktumu darbības atjaunošanas, Dombrovskis atzina, ka būs gan lielāki deficīti, gan lielāki valsts parādi.

“Par to nekādu šaubu nav. Bet jautājums ir, vai šajā situācijā ir kādas citas iespējas, jo tā ir ne tikai sabiedrības veselības problēma, bet arī milzīgs šoks ekonomikai. Ja mēs gribam nodrošināt, lai ekonomika spēj ātri atkopties no šī šoka, tad pēc iespējas ir jācenšas saglabāt uzņēmumus, saglabāt darbavietas. Tas prasa papildu finansējumu, tāpat kā papildu finansējumu pašlaik prasa veselības aprūpes sistēma,” uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Tomēr viņš atgādināja, ka dalībvalstīm, finansējot papildus izmaksas, ir jāņem vērā arī valsts parāda ilgtspēja un jārēķinās ar to, cik lielu valsts parāda līmeni dalībvalsts spēj finansēt.

“Latvijā šī problēma varbūt nav tik aktuāla, jo Latvijas valsts parāds ir krietni zem Māstrihtas kritēriju sliekšņa, kas ir 60% no iekšzemes kopprodukta, bet situācija ES dalībvalstīs ir atšķirīga,” atzina Dombrovskis.

Jau vēstīts, ka 23.martā ES dalībvalstu finanšu ministri vienojās apturēt stingros bloka fiskālās disciplīnas noteikumus, lai nacionālās valdības cīņā ar Covid-19 pandēmijas sekām varētu atļauties lielākus tēriņus. Ar šo lēmumu uz laiku faktiski tika atcelta Briseles uzraudzība pār dalībvalstu budžetiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.