Dombrovskis Eiropai atgādina par vienu ļoti svarīgu, bet aizmirstu jautājumu par Krieviju 0
Eiropas Savienībai (ES) būs jāatgriežas pie jautājuma par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu, uzsvēra ES ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš ceturtdien Rīgā tikās ar Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
Jau rakstīts, ka ES jūnijā Ukrainai izmaksās 3,2 miljardus eiro no 90 miljardu eiro aizdevuma, kas tika apstiprināts aprīlī. Aizdevums Ukrainai tiks finansēts, izmantojot kopīgi emitētas ES obligācijas kapitāla tirgos, un atbalstīts ar pieejamo rezervi bloka ilgtermiņa budžetā.
Dombrovskis atzīmēja, ka ES aizdevums ir reparāciju aizdevums un Ukrainai nav pienākuma to atmaksāt tik ilgi, kamēr Krievija nemaksā reparācijas, tāpēc kādā brīdī būs jārunā, ko darīt, ja, piemēram, Krievija reparācijas nemaksā.
Komisārs skaidroja, ka aizdevuma noteikumos ir atrunāts, ka šādā gadījumā ES patur tiesības izmantot imobilizētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus. Viņš pieminēja, ka ES nodrošinās arī procentu likmju subsīdiju, līdz ar to aizdevums Ukrainai vairāk līdzinās grantam.
Dombrovskis atgādināja, ka ir vēl cits atsevišķs lēmums, kas pieņemts jau iepriekš, ka Krievijas imobilizētajiem aktīviem ir jāpaliek imobilizētiem tik ilgi, kamēr Krievija Ukrainā nesamaksā reparācijas. Šis lēmums bija pieņemts pirms lēmuma par Ukrainas atbalsta aizdevumu.
Komisārs atzina, ka sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums bija Ukrainas aizdevumam izmantot finansējumu, kas saistīts ar Krievijas imobilizētajiem aktīviem, taču tas neguva atbalstu, taču patlaban aizdevums tiek finansēts, ES aizņemoties iekšējā tirgū, un būs jautājums, kā to atmaksāt.
“Tā kā Ukrainai nav pienākuma aizdevumu atmaksāt, kamēr Krievija nemaksā reparācijas, mēs paturam tiesības izmantot šos imobilizētos līdzekļus, citādāk tas būs jāatmaksā pašām ES dalībvalstīm, kas, protams, būtu nopietns finansiālais slogs,” sacīja Dombrovskis.
Kā vēstīts, ES aizdevums ir paredzēts, lai segtu Ukrainas steidzamākās ekonomiskās un militārās vajadzības un ļautu valstij turpināt cīņu pret Krieviju.
No 90 miljardiem eiro, kas būs pieejami Ukrainai, viena trešdaļa paredzēta budžeta atbalstam, bet divas trešdaļas jeb 60 miljardi eiro paredzēti ar aizsardzību saistītiem izdevumiem.
Militārais aprīkojums, kas tiks iegādāts par šiem līdzekļiem, galvenokārt būs jāiepērk no Ukrainas vai ES valstīm. Ukraina drīkstēs izmantot šo naudu militārā aprīkojuma iegādei ārpus Eiropas tikai tad, ja nepieciešamais aprīkojums nebūs pieejams Ukrainā vai Eiropas tirgū.
