Eiropas Savienība atver tirgu četru Dienvidamerikas valstu lauksaimniecības precēm, bet vai aizsargās savus lauksaimniekus? 0
Normunds Šmits, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
Eiropas Savienība (ES) ir noslēgusi Visaptverošu partnerības nolīgumu ar četrām Dienvidamerikas valstīm – Brazīliju, Argentīnu, Urugvaju un Paragvaju jeb Mercosur valstīm. Tā mērķis ir padarīt tirdzniecību ES un šo četru Dienvidamerikas valstu starpā pievilcīgāku un vienkāršāku. ES varēs vieglāk pārdot savas preces Mercosur valstīm – piemēram, automašīnas, tehniku, medikamentus un pārtiku. Savukārt Mercosur valstis varēs vieglāk pārdot ES savu produkciju, galvenokārt gaļu, cukuru, soju un citus lauksaimniecības produktus. ES šis līgums ir svarīgs, jo Mercosur valstu tirgus ir milzīgs ar aptuveni 270 miljoniem iedzīvotāju. Turklāt ES trūkst dažu izejvielu, īpaši lopbarības, piemēram, sojas, kas tur tiek audzēta lielos apjomos. Arī Latvijai tas var dot iespējas – mūsu zivju pārstrādes uzņēmumi un piena ražotāji jau sen cenšas iekļūt šajos tirgos, un tagad tas varēs notikt vieglāk. Tādas ir ieceres.
Tātad, no vienas puses, šis līgums ES sola jaunus eksporta tirgus un nodrošinās lētākas izejvielas. Taču no otras puses tas rada nopietnus izaicinājumus – īpaši valstīm, kurās lauksaimniecība ir būtiska ekonomikas un reģionālās attīstības daļa. Arī Latvija ir to vidū.
Dienvidamerika ir viena no pasaules lielākajām gaļas ražotājām un eksportētājām. Tur liellopus un putnus audzē milzīgā rūpnieciskā mērogā un prasības dzīvnieku labturībai, antibiotiku lietošanai un vides aizsardzībai atšķiras no ES noteiktajiem standartiem. Rezultāts – Dienvidamerikā ražotā gaļa ir lētāka nekā ES. Latvijas un citu ES valstu zemniekiem tai pat laikā jāievēro stingri noteikumi, jo ES lauksaimnieciskā ražošana ir ļoti regulēta. Tas nodrošina drošu un kvalitatīvu pārtiku, taču būtiski palielina izmaksas mūsu lauksaimniekiem.
Jau šobrīd gaļas apjoms, turklāt dažādu tarifu un kvotu aplikts, veido divas trešdaļas jeb 68% no visa kopējā Mercosur gaļas eksporta. Tas apliecina, ka jau tagad pirms labvēlīgo nosacījumu spēkā stāšanās eksports no šīm četrām Dienvidamerikas par pilno tarifu ir salīdzinoši liels. Tādējādi, ja ES tirgū turpmāk lielos apjomos ieplūdīs Dienvidamerikas gaļa bez jebkādiem ierobežojumiem, sekas ir viegli prognozējamas – gaļas cenas kritīsies un tas var radīt nelabvēlīgus konkurences apstākļus ES lauksaimniekiem. Latvijas u.c. ES valstu liellopu audzētāji var būt spiesti samazināt ražošanu vai pat mainīt saimniekošanas veidu. Ne tāpēc, ka viņi strādā sliktāk un trūktu efektivitātes, bet tāpēc, ka viņiem tiks uzspiesta negodīga konkurence.
Eiropas Komisija apgalvo, ka raudzīsies, lai no Dienvidamerikas importētās lauksaimniecības preces atbilstu ES prasībām un standartiem. Taču ES var pārbaudīt tikai importēto gala produktu uz robežas. Tā nevar pārbaudīt katru no tūkstošiem fermu Brazīlijas vai Argentīnas plašumos. Diemžēl patlaban nav pilnībā skaidrs, kā praksē tiks nodrošināta ES prasību ievērošana visā ražošanas procesā trešajās valstīs. Mūsu lauksaimniekiem, tostarp liellopu audzētājiem, tiek prasīti augsti labturības un vides standarti, bet konkurentiem ārpus ES – tās ir atšķirīgas. Neizskatās pēc godīga tirgus.
Jā, nolīgums paredz aizsardzības mehānismus. Bet tādām mazām valstīm kā Latvija varētu būt ļoti grūti tos iedarbināt Briseles administratīvajā mašinērijā. Kamēr Briselē notiks pārrunas, mūsu fermām var rasties pamatīgas problēmas. Kas vēl satraucošāk – šobrīd nav skaidru garantiju, ka lauksaimnieki saņems reālu finansiālu atbalstu, ja tirgus ES tiks satricināts ar lētu importu. Tiek runāts par fondiem, bet ne par konkrētu palīdzību tiem, kuri varētu zaudēt nevienlīdzīgajā konkurencē ar Dienvidamerikas lauksaimniecības produkcijas importu.
Ja tirgus tiek atvērts Dienvidamerikas gaļai, tad tam jānotiek tikai ar vietējo lauksaimnieku aizsardzību, stingru kontroli un taisnīgiem noteikumiem. Pretējā gadījumā šis nolīgums nozīmēs nevis brīvu tirdzniecību, bet gan jaunus draudus Latvijas laukiem. Ja ES atver tirgu, tai ir pienākums nodrošināt, ka Latvijas lauksaimnieks nekļūst par ķīlnieku globālās tirdzniecības kompromisiem. Augsti standarti, godīga konkurence un reāli strādājoši aizsardzības mehānismi nav kaut kas ārkārtējs, tie ir priekšnoteikumi tam, lai lauki ES nepaliktu tukši. Tāpēc, lai gan Mercosur tirdzniecības līgums drīzumā var stāties spēkā, joprojām ir daudz jautājumu par to, kā tas praksē ietekmēs Latvijas lauksaimniekus un pārtikas ražotājus. Tieši šī neskaidrība rada visvairāk jautājumu – vai mūsu fermeri spēs izmantot piedāvātas jaunās iespējas eksportā vai arī viņi tiks pakļauti nevienlīdzīgai konkurences cīņai ar lētu importu.
