Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Eiropas Savienība būs blokķēdē0


Pēteris Zilgalvis: “Gribam izveidot vienotu datu tirgu, lai pētnieki, zinātnieki, uzņēmumi, valstu iestādes var brīvi izmantot datus labāku lēmumu pieņemšanai.”
Pēteris Zilgalvis: “Gribam izveidot vienotu datu tirgu, lai pētnieki, zinātnieki, uzņēmumi, valstu iestādes var brīvi izmantot datus labāku lēmumu pieņemšanai.”
Foto: Edijs Pālens/LETA

Paralēli diskusijām par Eiropas Savienības (ES) pirmo daudzgadu budžetu bez Lielbritānijas, Zaļā kursa prezentēšanu un citām aktualitātēm blokā Eiropas Komisija (EK) publiskojusi jauno Datu stratēģiju un redzējumu par Eiropas digitālo nākotni. Trīs dažādos dokumentos EK piedāvā idejas, kas atspoguļotu Eiropas lielākās vērtības – atklātību, taisnīgumu, daudzveidīgumu, demokrātiskumu un pārliecību. Ar jauno stratēģiju Eiropa grib kļūt par pasaules līderi tehnoloģiju jomā. Tehnoloģiju konferences “TechChill” laikā uz sarunu aicināju Digitālā vienotā tirgus direktorāta Digitālo inovāciju un blokķēdes nodaļas vadītāju, EK “FinTech” darba grupas vadītāju Pēteri Zilgalvi.

 

Kādi ir jaunās stratēģijas galvenie virzieni un mērķi?

Pēteris Zilgalvis: Mākslīgā intelekta ziņā Eiropa ir ļoti spēcīga – gan patentu ziņā, gan akadēmiskajā jomā, gan programmētāju skaita ziņā. Esam vieni no līderiem pasaulē, bet šajā jomā investējam krietni mazāk nekā Ķīna un ASV. Lai to mainītu, izveidots investīciju fonds mākslīgā intelekta un blokķēdes risinājumiem. Sākotnēji pieejamo investīciju skaits būs ap 100 miljoniem eiro, cerams, ar laiku pieejamā summa augs. Tāpat būs investīcijas pētniecībā. Sagaidām, ka kopējās investīcijas jaunās digitālās stratēģijas īstenošanai sasniegs 20 miljardus eiro.

Runājot par datos balstītu ekonomiku – gribam izveidot vienotu datu tirgu, lai pētnieki, zinātnieki, uzņēmumi, valstu iestādes var brīvi izmantot datus labāku lēmumu pieņemšanai. Tostarp domājam, kā uzņēmumiem, lauksaimniekiem dot piekļuvi industriālajiem datiem, kas ļautu saražot vairāk par zemākām izmaksām. Mēs to varētu paveikt, izmantojot blokķēdi, kuras stratēģiju publiskosim aprīlī. Investēsim arī superdatoros. Šobrīd lielākie superdatori ir Ķīnā, Šveicē, ASV, gribam, lai divi līdz četri datori būtu arī Eiropas Savienībā. Padarīsim superdatorus pieejamus visiem jaunuzņēmumiem, nevis kādam noteiktam lielo uzņēmumu skaitam.

Tāpat nozīmīga tēma skar 5G standartizāciju, jo mums ir problēmas noturēt mūsu pozīcijas šajā jomā. “Huawei” kopā ar “Nokia” un “Ericsson” ir pasaulē vadošie uzņēmumi. Jautājums, cik mums ir izdevīgi, ka ASV valdība lobē “Nokia” un “Ericsson”, jo “Huawei” tomēr ir lētāks. No otras puses, ļoti svarīgs ir drošības jautājums.

Kopumā komisijas un mūsu priekšsēdētājas fon der Leienas galvenais mērķis ir veikt Eiropas digitālo transformāciju, un redzam, ka digitālās tēmas iet roku rokā ar klimata mērķiem – esam sapratuši, ka klimata mērķus varēsim sa­sniegt tikai ar gudrām tehnoloģijām. Varbūt mazliet naivi domāt, ka būsim vienīgie līderi pasaulē, bet noteikti būsim ļoti veiksmīgi.

 

Sen jau runā par plašāku blokķēdes izmantošanu. Arī Latvijas Banka teikusi, ka izvērtē iespējas. Bet risinājumus neredzam.

Nesen tikos ar Latvijas Bankas vadību un šīs lietas pārrunājām. Mēs šobrīd veidojam Eiropas blokķēdes pakalpojumu infrastruktūru, tās izveidē piedalās 29 valstis, tostarp Norvēģija un Lihtenšteina. Izveidosim īpašu platformu, kuru jau šogad ieviesīsim pārrobežu publiskos pakalpojumos – es runāju par PVN, muitas tarifiem u.c. nodokļiem. Arī revīzijas tiesa publicēs savus paziņojumus blokķēdē, augstskolu diplomu sertifikācija un atzīšana notiks blokķēdē. Šī platforma būs pieejama arī centrālajām bankām, tostarp Latvijas Bankai. Zinām, ka blokķēde var būt ļoti noderīga tur, kur ir daudz partneru – tieši mūsu situācijā. Ar blokķēdi iespējams ietaupīt naudu, jo vairs nebūs dati jāapstrādā katrā valstī atsevišķi – viss notiks blokķēdē. Mums nav ambīciju, ka šī platforma derēs visai pasaulei, bet mēs to nemitīgi uzlabosim. Platforma būs viena sastāvdaļa no visas lielās pasaules blokķēdes. Mums ir cieša sadarbība ar Japānu, Taivānu, Kanādu – tuvākā gada laikā ar šīm valstīm dibināsim blokķēdē bāzētu pārrobežu sadarbību.

 

Kādi risinājumi gaidāmi mākslīgā intelekta jomā?

Priekšsēdētāja fon der Leiena norādījusi, ka būs risinājumi saistībā ar klimata pārmaiņām, mobilitāti, bet es teiktu, ka principā visur. Piemēram, bankās būs mākslīgā intelekta padomnieki, kas palīdz klientiem ar padomu. Tulkošanas nozarē labs piemērs ir mūsu pašu “Tilde”. Īstenojot mūsu mērķus, viņi kļūs tikai labāki, jo varēs vieglāk iegūt datus no citām sfērām, piemēram, runājot par specifisku terminoloģiju. Tā būs mūsu stiprā puse – savienoti mākslīgā intelekta centri ar savienotiem datiem un ražošanu. Mākslīgais intelekts būs klāt visos procesos.

 

Grandiozi digitāli plāni. Kā tas viss ietekmēs ierindas pilsoņus?

Digitalizējoties Eiropas ekonomika augs krietni ātrāk, tā būs daudz konkurētspējīgāka. Paralēli bez lielām sāpēm varēsim samazināt izmešus, mazāk ietekmēsim vidi. Daudz lielākas iespējas būs jaunuzņēmumiem, tiks atviegloti dažādi procesi, kaut vai runājot par to pašu diplomu atzīšanu, būs labāka medicīniskā diagnostika un ārstēšana. Daudzas laikietilpīgas nianses varēs izdarīt dažu sekunžu laikā. Digitālā identitāte kļūs uzticamāka, kas ļaus daudz vieglāk pieslēgties ne tikai publiskajiem, bet arī privātajiem pakalpojumiem. Savukārt superdatori būs pieejami arī mūsu universitātēm, uzņēmumiem. Mēs šajā visā neieguldītu tik daudz laika un resursu, ja tas nenestu labumu cilvēkiem.

 

Daudz Eiropu salīdzināt ar Ķīnu un ASV. Tātad uzskatāt šīs lielvalstis par konkurentiem?

Uzlūkojam viņus gan kā konkurentus, gan kā sadarbības partnerus. Protams, ar ASV mums ir lielāka sadarbība, kas varbūt kļuvusi mazliet vaļīgāka pēdējo gadu laikā, bet joprojām mums ir ciešas attiecības. Ar Ķīnu sadarbība ir mazliet attālinātāka, bet ķīnieši veic lielas investīcijas Eiropā. Katrā ziņā negribam būt situācijā, kad visas tehnoloģijas pērkam tikai no ASV vai Ķīnas.

 

Latvijas valdība nolēmusi slēgt deklarāciju ar ASV par 5G tīkla drošību, kas ir kā signāls mobilajiem operatoriem, ka 5G infrastruktūras izbūvē nevajadzētu izmantot “Huawei” tehnoloģijas. Cik tas ir pareizs solis?

“Ericsson” un “Nokia” ir divi lielie 5G ieviešanas milži, tāpat kā “Huawei”. 5G standartizācijā gribam nodrošināt, lai “Huawei” nebūtu priekšrocību pret citiem komersantiem, bet gribam arī to, lai Ķīnas tirgus paliek atvērts mūsu uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka mums tirgus jāatstāj atvērts, bet, kā jau minēju – nevar aizmirst drošības jautājumus. Katrā ziņā mēs mazliet piesardzīgi raugāmies uz “Huawei” saistību ar Ķīnas drošības struktūrām.

 

Kā vērtējat iepriekšējās digitālās stratēģijas izpildi?

No vienas puses – ārkārtīgi veiksmīgi. Bija 15 iniciatīvas un likumdošanas pakti, no kuriem 13 tika ieviesti laikā, bet vēl divi pakti top. Ar darbu varam lepoties. Piemēram, viesabonēšanas atcelšana atvieglojusi dzīvi daudziem. Arī digitālie līgumi ir sakārtoti, jo ik dienu slēdzam līgumus ar “Netflix”, “Mintos”, “Printful”, “Transferwise”.

 

Kā vērtējat vispārīgo datu aizsardzības regulu, kuru pieņēma skaļi, bet par kuru neviens vairs īsti nerunā?

No vienas puses, vērtēju kā ļoti veiksmīgu. Esmu ticies ar daudzām lielām Eiropas, ASV kompānijām, kuras norādījušas, ka pēc regulas pieņemšanas jauninājumus ieviesušas ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Piemēram, Kalifornijas jaunais datu regulējums ļoti atgādina mūsu datu regulu.

No otras puses, datu pārnese īsti nedarbojas, tā nav pieejama tad, kad to vajag. No tehnoloģiskā skatpunkta, to plānojam atrisināt ar blokķēdi. Datu stratēģijā tā arī ir ierakstīts – indivīdam jābūt lielākam noteicējam pār saviem datiem. Tehnoloģiski esošais risinājums nav tāds, kas ļautu šo mērķi īstenot. Rezultātā gribam, lai cilvēki var ar saviem datiem darboties, kā vēlas, piemēram, ziedot klimata organizācijām, pētniecībai vai nodarboties ar pretrunīgi vērtēto datu monetizēšanu. Neuzskatu, ka tas būtu jāaizliedz.

 

Karsts temats ir digitālais nodoklis tehnoloģiju milžiem. Nodoklis ir nepieciešams vai nav?

Jāskatās, kā beigsies OECD sarunas. Skaidrs, ka neieviesīsim digitālo nodokli, līdz šīs sarunas nebūs beigušās. No Francijas u. c. valstu politiķiem dzirdam, ka miljardus pelnošas firmas nodokļos maksā mazāk nekā mazie un vidējie uzņēmumi, kas nav pieņemami. Turklāt līdzīgi ir ASV – biju Stenfordas universitātē, kur arī debatēja par digitālo nodokli, un izskanēja informācija, ka atsevišķos štatos uzņēmumi ar ieņēmumiem, kas nesasniedz miljonu, nodokļos samaksā vairāk nekā “Google”. Kaut kam ir jāmainās, jautājums tikai – cik procentus viņi beigās maksās.

No malas šķiet, ka pieņemt tik grandiozus plānus tik lielam veidojumam kā ES ir sarežģīti, bet rezultātus redzam.

Saistītie raksti

Es gribētu teikt, ka mēs strādājam diezgan ātri. Blokķēdes pakalpojumu infrastruktūru sākām attīstīt pirms mazāk nekā diviem gadiem. Varbūt neesam līdz šim brīdim izdarījuši visu iecerēto par 100%, bet lielākā daļa darbojas. Varētu vēl ātrāk, bet esam demokrātiska sabiedrība, kurā notiek diskusijas. Jāuzsver, ka ierēdņi nepieņem nevienu lēmumu, viņi sagatavo likumprojektus un ietvarus, bet visu beigās pieņem Eiropas Parlaments un pašas dalībvalstis. Ilgākās diskusijas notiek tieši šajā posmā. Eiropā nekad netiks ierobežotas demokrātiskas diskusijas.

Kāds ir plānu īstenošanas laika rāmis?

Daļēji jau jaunievedumi tiek ieviesti – notiek dažādas finanšu tehnoloģiju laboratorijas, attīstām blokķēdes infrastruktūru, bet citas lietas, protams, būs jaunas. Daudzi uztraucas par mākslīgā intelekta lomu tālā nākotnē, baidoties, ka mākslīgais intelekts pārņems kontroli. Domājam, kā šo jomu regulēt, bet nesolām precīzu ieviešanas gadu – ļaujam inovācijām attīstīties. Skatīsimies, kāda būs sabiedrības un dalībvalstu reakcija, bet esam skaidri pateikuši, ka ņemsim vērā ne tikai ieguvumus, bet arī riskus.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
“Swedbank”: Covid-19 dēļ radušās izmaiņas mazumtirdzniecībā varētu saglabāties ilgtermiņā
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Mudina Ziemeļu Investīciju banku maksimāli palielināt kreditēšanas apjomus uzņēmumiem
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Martā jau par 2557 personām audzis bezdarbnieku skaits
1 diena

Lasītākie

LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
Meitenes mīl patīkamus pārsteigumus. Saruna ar Hermani Paukšu
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Svētdien gaidāms sniegs un brāzmains vējš
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī apstiprināti 25 Covid-19 gadījumi. Trīs cilvēki stacionēti ar smagu slimības gaitu
6 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Ceļā uz Saulkrastiem izveidojies sastrēgums vairāku desmitu kilometru garumā
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
No nākamās nedēļas bruņotie spēki sargās valsts austrumu robežu
4 stundas