Kā karstums ietekmē cilvēkus un sabiedrību? 11
Karstuma viļņi ir nāvējošākā ekstremālo laikapstākļu forma pasaulē, katru gadu prasot simtiem tūkstošu dzīvību. Īpaši apdraudēti ir cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem, grūtnieces, bērni un tie, kuriem ir hroniskas slimības.
Pirmie karstuma viļņi vasaras sākumā ir īpaši bīstami, jo cilvēku ķermeņi vēl nav pielāgojušies augstajai temperatūrai. Karstums izraisa dehidratāciju, pārkaršanu, karstuma izsīkumu un karstuma dūrienu.
Karstums ietekmē ne tikai ķermeni, bet arī sabiedrību. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda (UNICEF) datiem gandrīz pusmiljards bērnu dzīvo apgabalos, kur tagad ir divreiz vairāk ārkārtīgi karstu dienu nekā pirms 60 gadiem. Daudziem trūkst infrastruktūras, piemēram, gaisa kondicionēšanas, lai tiktu galā ar svelmi.
Maijā Pakistānā karstuma vilnis sasniedza 45 grādus pēc Celsija, liekot saīsināt skolas stundas vai pārcelt vasaras brīvdienas agrāk Pendžabas provincē un citos reģionos. Līdzīgas problēmas skāra arī Dienvidsudānu un Filipīnas.
Dažās valstīs, kur karstums ir ierasts, pusdienlaika “siestas” pārtraukumi ir norma, bet tagad pat iepriekš vēsākos reģionos tiek apspriesta darba laika pielāgošana augošajam karstumam.
Infrastruktūra, piemēram, ceļi, dzelzceļi un tilti, cieš no ekstremāla karstuma. Asfalta ceļi, kas nav paredzēti karstiem laikapstākļiem, var “izkust” un veidot rievas, dzelzceļa sliedes deformējas, un tilti paplašinās vai deformējas karstumā.
