“Līgo” saimnieks Jānis Vinters savā saimniecībā saražo gan elektrību, gan siltumu.
“Līgo” saimnieks Jānis Vinters savā saimniecībā saražo gan elektrību, gan siltumu.
Foto: Timurs Subhankulovs

Nākamajos gados SEG emisiju mazināšanai un pārejai uz AER izmantošanu siltumapgādē gaidāms miljonos mērāms ES atbalsts 12

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē nākamajos gados gaidāms miljonos mērāms ES atbalsts.

Nozares dalībnieki atzīst – šis varētu būt izaicinājumu pilns laiks.

LA
LA.LV
Stāsti
“Neiedomājos, ka suņa adopcija var izvērsties šādi”: “Ulubele” par 300 eiro adopcijā atdod neārstējami slimu suni 22
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Perevoščikovs: Covid-19 Latvijā izplātās ļoti strauji, taču ir arī dažas labas ziņas
3 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mums priekšā ir sešas līdz astoņas ļoti grūtas nedēļas,” stāsta zinātnieks Ambainis 156
1 diena
Lasīt citas ziņas

Pēdējo gadu laikā Latvijā siltumapgādes uzņēmumi ir diversificējuši kurināmo un pārgājuši uz biomasas izmantošanu, izmantojot ES līdzfinansējumu, situāciju raksturo Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga. Īpaši vērts pieminēt Salaspili, kur tiek izmantota saules enerģija.

Jau 2017. gadā “Salaspils siltums” īstenoja pirmo saules paneļu projektu – lai ražotu zaļo elektroenerģiju, uz uzņēmuma ēkas jumta tika uzstādīti 86 saules paneļi ar kopējo jaudu 25 kW, kas ik gadu uzņēmumam ļāvis ietaupīt 436,5 tonnas CO2.

CITI ŠOBRĪD LASA

2019. gadā uzņēmums turpinājis Zaļo kursu un īstenoja vēl vienu apjomīgu projektu, uzstādot saules kolektoru lauku ar 1720 saules kolektoriem, akumulācijas tvertni un 3MW šķeldas katlumāju.

Pēc projekta īstenošanas 90% no saražotās siltumenerģijas tiek ražota no atjaunīgiem energoresursiem, tajā skaitā 20% – no saules enerģijas. Šogad SIA “Salaspils siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” vēl paplašinājis saules enerģijas iegūšanas iespējas uzņēmumā.

Proti, izveidojot vēl vienu saules paneļu parku, tiks nodrošināta elektroenerģija uzņēmuma pašpatēriņam – 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW uzņēmumam turpmākos 10 gados saražos vismaz 900 000 kWh.

Arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā (LSU) uzskata, ka Latvijā ir diezgan attīstīta centrālās siltumapgādes sistēma, kura jau šobrīd veiksmīgi samazinājusi SEG emisijas. Lielie siltumapgādes uzņēmumi, kuru uzstādītās jaudas pārsniedz 20MW, kopš 2013. gada SEG emisijas ir samazinājuši par 64%, aplēsusi asociācija.

Eksperti uzskata, ka papildu atbalstu vajadzētu sniegt biomasas iekārtām, kas tiek izmantotas centrālajā siltumapgādē, bet Dagnija Blumberga papildina – atbalsts jāpiešķir tām iekārtām, kas plāno izmantot zemas kvalitātes biomasu.

“Konkrētu tehnoloģiju ieviešanas izmaksas un projektu atmaksāšanās laikus var noteikt projektējot. Tāpēc tieši šīs tehnoloģijas būtu vērtīgi integrēt centrālajā siltumapgādē un veicināt pieslēgšanos tai,” skaidro asociācijā.

Savukārt Blumberga brīdina, ka siltumapgādes nākotni nevajadzētu saistīt ar koksnes dedzināšanu, jo no koksnes var saražot citus produktus ar augstāku pievienoto vērtību.

“Tas ir ne tikai papīrs, bet arī tekstilšķiedra, biodegviela, ksilāns, ksilīts, suberīns. Koksni izmanto būvniecībā, to lieto betona ražošanā, lai tas būtu vieglāks. No koksnes var ražot šķērskrusteniskas sijas, kuras izmanto daudzstāvu ēku būvei Kanādā. Koksni dedzināt var tikai tad, ja to nevar izmantot citur.

Koksni šķeldas veidā mēs daudz eksportējam uz Zviedriju, kur to sadedzina un atskaitās par nulles emisiju energovatiem. Tajā pašā laikā mēs paši dedzinām dabasgāzi un mums jāmaksā nodoklis par CO2 emisijām.

Tāpēc agri vai vēlu bioekonomika izspiedīs no enerģētikas augstas kvalitātes koksnes daļu. Tajā paliks zemas kvalitātes mežiz­strādes un kokapstrādes atlikumi,” skaidro D. Blumberga.

Jādomā par nākotni

Šobrīd centralizētā siltumapgāde Latvijā esot labi attīstītā līmenī, taču tās dalībniekiem esot jāmainās un jādomā par nākotni pēc pieciem un desmit gadiem.

Skaidrs, ka arī šajā nozarē aizvien straujāk ienāks atjaunojamie resursi. Pirmkārt, tā būs saules enerģija ar saules paneļu (elektroenerģijai) un kolektoru (siltumenerģijai) tehnoloģijām.

Viens no kardināliem risinājumiem ir siltumsūkņi, kas siltum­enerģiju var ņemt no zemes, no ūdenstilpēm, no gaisa – risinājumu ir daudz, taču jautājums ir – cik daudz elektroenerģijas tiek tērēts paša siltumsūkņa darbināšanai. Labiem siltumsūkņiem raksturīga attiecība – tērējam 1 kWh elektroenerģijas, bet ar to saražojam vidēji 5 kWh siltumenerģijas.

D. Blumberga stāsta, ka pašlaik siltumsūkņi ir populāri nelielās saimniecībās un tie, kas tādus uzstādījuši, atzīst, ka tas atmaksājas, kaut arī trūkst precīzu saražotās siltumenerģijas un patērētās elektroenerģijas datu. Siltumsūkņi uzstādīti arī dažādu skolu un pašvaldību ēkās, taču apkopotas informācijas, cik tie ir efektīvi, trūkst.

Centralizētajā siltumapgādē varot izmantot arī saules kolektoru saražoto enerģiju, bet brīdī, kad saules nav, izmantot akumulatorus. Pēdējo dažu gadu laikā saules paneļu izmaksas ik pa pusgadam rukušas par 30% un tie, kas uzstādījuši saules paneļus atbilstoši savam elektroenerģijas patēriņam, atmaksājuši tos sešos vai septiņos gados.

D. Blumberga prognozē, ka nākotnē biomasas izmantošana siltumenerģijas ražošanā būs ierobežota un galvenie resursi būs saule un vējš.

Pašu vajadzībām

Siltumu savām vajadzībām, izmantojot AER, saimniecībā “Līgo” ražo lauksaimnieks Jānis Vinters. Saimniecībā audzē kukurūzu, ko izmanto arī biogāzes ražošanai. Kukurūzu skābē tuneļos un tad pilda fermentēšanas iekārtās.

Fermentēšanā izmanto kukurūzu, kā arī bioloģiskos atlikumus no divus hektārus plašajām siltumnīcām un graudu novākšanas. Kad apmeklējam saimniecību, pirmoreiz tvertnēs tika iepildīti kūtsmēsli no kaimiņu saimniecības.

Vinters stāsta, ka nākamgad stājas spēkā jauni noteikumi, ka biometāna ražošanā vismaz 50% izejvielu jābūt dažādiem atkritumproduktiem, tostarp kūtsmēsliem. Tas ražotājam liks mainīt izmantoto izejvielu apjomu. Saražoto elektrību Vinters nodod kopējā tīklā, bet siltumu izmanto siltumnīcu vajadzībām un graudu kaltēšanai.

Siltumnīcām gan nepieciešams sešas reizes lielāks siltuma apjoms, nekā tiek saražots pašu stacijā, tāpēc to apkurināšanai tiek izmantoti arī divi šķeldas apkures katli. Ja saimniecībā nebūtu vajadzības pēc siltuma, Vinters pieļauj, ka to varētu izmantot blakus esošā ciema apkurei.

Lauksaimnieks ir domājis arī par saules kolektoru uzstādīšanu. Viņš gan nav aprēķinājis, cik daudz SEG emisiju tiek akumulēts, izmantojot atjaunojamos energoresursus, jo pietiekot citu darbu.

Atvēlēs miljonus

No Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) plāna līdzekļiem energoefektivitātes pasākumu ieviešanai paredzēts atvēlēt 311 miljonus eiro, to skaitā daudzdzīvokļu mājām – 57 miljonus eiro, pašvaldību ēkām – 29,3 miljonus eiro, bet lauvas tiesu – 120,58 miljonus eiro – uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai.

Jau pagājušā gada EK ziņojumā par Latviju kā viena no investīciju prioritātēm tika minēta “Vides ilgtspēja”, bet kā viena no būtiskākajām klimata un vides problēmām norādīta ēku energoefektivitāte.

Savukārt vēl gadu iepriekš attiecībā uz energoefektivitāti EK ziņojumā teikts, ka Latvija ir uzņēmusi pareizo kursu ceļā uz energoefektivitātes mērķi, tomēr vajadzīgi papildu centieni, lai līdz 2030. gadam sasniegtu vērienīgākus enerģētikas un klimata mērķus.

Tāpēc Latvijai ir noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības energoefektivitātes un AER jomā, īpaši, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti sabiedriskajās ēkās, dzīvojamās ēkās un uzņēmumos. Lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un tām ir sliktas siltumtehniskās īpašības.

Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laiku, līdz ar to ļoti aktuāla ir ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot energoefektivitāti. Secināts, ka pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu arī plašākai AER izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās – arī šādi risinājumi sekmē pašvaldību ēku uzturēšanas un tajā sniegto pakalpojumu izmaksu samazinājumu.

Arī daudzdzīvokļu mājās plānots īstenot pasākumu, kas ļaus dzīvojamo ēku īpašniekiem sniegt iespēju re­alizēt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus.

Paredzēts uzlabot arī pašvaldību ēku energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos SEG emisiju samazinošos pasākumus ēku energoefektivitātes kāpināšanai un siltumnoturības uzlabošanai. Energoefektivitātes īstenošanas pasākumu rezultātā plānots radīt vismaz 1290 darba vietas.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Stāsti
“Neiedomājos, ka suņa adopcija var izvērsties šādi”: “Ulubele” par 300 eiro adopcijā atdod neārstējami slimu suni 22
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Perevoščikovs: Covid-19 Latvijā izplātās ļoti strauji, taču ir arī dažas labas ziņas
3 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mums priekšā ir sešas līdz astoņas ļoti grūtas nedēļas,” stāsta zinātnieks Ambainis 156
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Tā ir plastmasa, zinām, ka cilvēkam kaitīga. Vai tiešām tas jānodara mūsu bērniem?” Aizsilniece par FFP2 respiratoriem 189
20 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tev ir izvēle – vai nu padodies vai meklē citu ceļu un iet tālāk! Horoskopi 17.janvārim
12 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā un pilsētas apkārtnē brīdinājums par vētru paaugstināts līdz sarkanajam līmenim
26 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Valainis rosina apkures cenu pieauguma dēļ piešķirt vienreizēju 200 eiro pabalstu pensiju saņēmējiem
2 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Līdz šim pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā 5000 bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem
1 stunda
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Kijeva par kiberuzbrukumu tur aizdomās Maskavu, Kremlis Krievijas saistību ar to noliedz
58 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Valainis rosina apkures cenu pieauguma dēļ piešķirt vienreizēju 200 eiro pabalstu pensiju saņēmējiem
11:37
LE
LETA
Ziņas
Rīgā un pilsētas apkārtnē brīdinājums par vētru paaugstināts līdz sarkanajam līmenim
11:13
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Kijeva par kiberuzbrukumu tur aizdomās Maskavu, Kremlis Krievijas saistību ar to noliedz
10:42
LE
LETA
Ziņas
Perevoščikovs: Covid-19 Latvijā izplātās ļoti strauji, taču ir arī dažas labas ziņas
3 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Varam būt milzīgi pateicīgi, ka 2004. gadā NATO pārvarēja šaubas un uzņēma mazu valstiņu ar maziem bruņotajiem spēkiem savā ierindā 70
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielā daļā Latvijas spēkā oranžās pakāpes brīdinājums par vētru
4 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Slepenās frontes kareivis, mānīgie testi un dzērājšoferu problēma. Nedēļas notikumu apskats
3 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Vai Pašvaldību likumu mantos 14. Saeima?
2 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ir trīs priekšlikumi, kas nekavējoties jāpieņem!” Kaminskis par enerģētikas krīzi un iespējamiem pabalstiem
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pagaidām tiksim galā, bet kā būs tālāk?” Rīdzinieks dalās ar pieaugošajiem rēķiniem
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ja Latvijā viss ciet, kāpēc lai uz šejieni brauktu? Nemiro par to, kā mūs redz pasaulē 8
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Raidījums: VID plānotajā rotācijā amati būs jāatstāj Pelēkajai, Podiņam un virknei citu vadošo darbinieku 5
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lietā par it kā Pulkam paredzēta kukuļa piesavināšanos sodīts Edvīns Kočāns, ziņo “De facto” 5
14 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ir kovida laiks un ģimenes atrodas ļoti dažādās situācijās,” Ašeradens uzskata, ka cilvēkiem vēl vairāk jāpalīdz nomaksāt rēķinus
5 stundas
LA
LA
Ziņas
Viktors Runtulis: “Antikovidnieki” ir kā ticība un ticīgu cilvēku tu nepārliecināsi!
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Brīdina par iespējamu Rīgas teritoriju applūšanu pirmdienas pēcpusdienā 7
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ķibermanis triumfē EČ bobslejā četriniekiem 4
18 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Katrā karā visas puses veic kara noziegumus – lielākā vai mazākā apmērā. Galvenais ir nebūt zaudētāju pusē 64
1 diena
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
“Pētījumos iezīmējas, ka 1989. gads bija viens no lūzuma punktiem,” Karušs uzskata, ka arvien biežāk piedzīvosim ekstremālus laikapstākļus 6
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Amerikā ārsti, kuriem ir omikrons vieglā formā, turpina strādāt,” Aizsilniece norāda, kāpēc Latvija atkal “iebremzē” 250
1 diena
LA
LA
Kokteilis
“Līdz šodienai neesmu sapratis, kur aizgāja tie 60 miljoni,” Maestro pēc simtgades svinībām, kas beidzās 2021. gadā 106
1 diena
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
“Es sevi dēvēju par veselīga un laimīga dzīvesveida entuziasti!” Jaunā “Māmiņu kluba” vadītāja Kristīne iepazīstina ar savu ikdienu 26
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Neviena valsts to vairs nespēj! Dumpis par testēšanu un omikronu 117
2 dienas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Vecāki ir iedomājušies, ka skolotāji, tāpat kā oficianti, ir tikai un vienīgi apkalpojošās sfēras pārstāvji 44
2 dienas
LA
LA
Ziņas
“Ne visi darbinieki apzinās, cik viņi izmaksā darba devējam,” Uzņēmējs atklāj, kam būtu jāmainās, lai varētu maksāt lielākas algas 98
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Sensacionālās ziņas ļoti patika – ka kāds nomušīts, par zādzībām, visādām nelaimēm. Tieši tāpat kā tagad!” stāsta Vilks un Daija 2
1 diena
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Nedēļas sākums gaidāms ļoti emocionāls! Horoskopi no 17. līdz 23. janvārim
14 stundas