Gata Šļūkas zīmējums

Vai malka uzpūš statistiku? “Uz papīra” līdz 2030. gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvars jāpalielina līdz 45% 18

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji” 

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas 11
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
Lasīt citas ziņas

Sistēmā, kā Eiropas Savienības (ES) valstu nacionālās statistikas energoresursu sadaļā tiek uzskaitīta biomasa, tostarp malka, pastāv vairākas vājās vietas, atzinusi Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA). Tas atklājies pēc tam, kad vairāku valstu statistikā parādījās negaidīti straujš malkas patēriņa pieaugums. Tas radīja bažas par vēlmi manipulēt ar statistiku, lai “uz papīra” sasniegtu pirms trim gadiem definētos mērķus – līdz 2030. gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvars jāpalielina līdz 45%, jāietaupa vismaz 40% no enerģijas galapatēriņa un 42,5% no primārās enerģijas*, tā cīnoties pret klimata pārmaiņām un vairojot energoapgādes drošību.

Biomasa (mazvērtīgā koksne, zari, saknes, malka, šķelda utt.) patlaban ir lielākais atjaunojamo resursu avots, veidojot 60% no kopējā energoresursu patēriņa ES – tātad vairāk nekā vēja un saules enerģija kopā, secināts Eiropas Komisijas ziņojumos, kas balstīti uz dalībvalstu regulāri iesniegto atjaunojamās enerģijas resursu patēriņa statistiku. Tomēr šie skaitļi varētu būt pārspīlēti, uzskata Briselē bāzētā ES politikas ziņu tīmekļvietne “euractiv.com”. Par to liecinot nekorektā metodoloģija, kādā veidā vairākas valstis biomasas, tostarp – malkas, patēriņu atspoguļo oficiālajā statistikā.

Ko īsti mēra?

CITI ŠOBRĪD LASA

“Sliktākais veids saistībā ar biomasas izlietojumu ir to nokurināt katlumājā,” tā intervijā “euractiv.com” norāda Globālās enerģētikas ekspertu savienības (Regulatory Assistance Project) Eiropas programmu direktors Jans Rozenovs. Pēc viņa teiktā, nodedzinot kamīnā malkas pagali, 30% no tajā esošās enerģijas pārvēršas siltumā, tikmēr atlikušie 70% izkūp skurstenī. Taču šī attiecība nav atspoguļota oficiālajā ES statistikā. Gluži pretēji – tajā norādīts, ka malkas sadedzināšana ir 100% efektīvs pasākums. Turklāt mulsinoši, ka statistikas ailēs pat vēl nesadedzināta malka tiekot ieskaitīta kā izmantots atjaunojamās enerģijas resurss.

Turpretī citu apkures veidu, piemēram, ar elektrību darbināmo siltumsūkņu, statistikas dati tiek mērīti pēc citiem rādītājiem, piemēram, lietderīgās enerģijas u.tml. Iznākumā tā apkures daļa, kurā tiek izmantota biomasa, uz kopējā fona izskatās nesamērīgi liela.

“Biomasa tiek uzskaitīta tās primārās enerģijas izteiksmē, nevis tās lietderīgajā enerģijā. Ja tiktu izmantota lietderīgā enerģija, atskaitot enerģijas izšķērdēšanu, patērētie apjomi, iespējams, būtu daudz mazāki. Vēl ļaunāk, statistikas nepilnība darbojas kā stimuls ES valstīm veicināt malkas dedzināšanu kā enerģijas avotu, lai sasniegtu savus atjaunojamās enerģijas mērķus. Tas, kā šis jautājums tiek skatīts Atjaunojamās enerģijas direktīvas kontekstā, ir – jo vairāk biomasas jūs sadedzināt, jo ātrāk sasniegsiet mērķi. ES valstis, kuru statistika uzrāda ļoti augstu atjaunojamās siltumenerģijas īpatsvaru, ir tieši tās, kas sadedzina daudz biomasas. Tas patiešām izklausās nejēdzīgi, bet tieši tā tiek veikta statistiskā uzskaite,” norāda J. Rozenovs.

Ziņo par strauju malkas apkures pieaugumu

Viņa teikto apliecina fakts, ka vairākas ES valstu valdības jau paguvušas izmantot statistikas nepilnības, ziņojot par pēkšņu malkas izmantošanas pieaugumu dzīvojamo telpu apsildīšanā. Piemēram, Ungārija jau 2015. gadā pārskatīja aprēķina metodi malkas izmantošanas novērtēšanai un piemēroja to ar atpakaļejošu datumu līdz pat 2010. gadam. “Iznākumā teju vienas nakts laikā malkas patēriņš dzīvojamās mājās pieauga par 250%, kas ļāvis Ungārijai apgalvot, ka tā ne tikai sasniegusi, bet pat pārsniegusi ES noteikto atjaunojamās enerģijas resursu,” teikts Politikas integritātes institūta (PFPI) pērn novembrī publiskotajā ziņojumā.

Reklāma
Reklāma

Līdzīgi arī Slovākijā, kur 2019. gadā pēc mājsaimniecību aptaujas par biomasas izmantošanu telpu apkurei atjaunojamo energoresursu īpatsvars pēkšņi pieauga no 11,9 līdz 16,9%. Tāpat arī Polijā plašsaziņas līdzekļi ziņoja par līdzīgām metodoloģijas izmaiņām, kas statistikā atspoguļojās ar daudz lielāku malkas izmantošanu apkurē. Pēc PFPI pārstāves Mērijas S. Būtas domām, jau tas vien, ka vēl nesadedzināta malka tiek ieskaitīta ES atjaunojamās enerģijas statistikā, ir aplamība, taču “vēl lielāks skandāls ir tas, ka vairākas valstis ir “pārskatījušas” savus aprēķinus par to, cik daudz malkas tiek sadedzināts māju apkurei, tādējādi ļaujot tām pēkšņi sasniegt savus atjaunojamās enerģijas mērķus.”

Rezultātā tādas biomasas kā malka sadedzināšana veido aptuveni 40% no enerģijas, kas ieskaitīta ES atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanā 2020. gadā.

Atzīst metodoloģijas vājās vietas

Jāpiebilst, ka biomasas izmantošanas mērīšanai lietotais jēdziens “primārā enerģija” atspoguļojas ne tikai ES statistikā, to izmanto lielākā daļa pasaules valstu, arī Starptautiskā enerģētikas aģentūra, kuras izpilddirektors Fatihs Birols atzīst – atšķirība starp primāro un lietderīgo enerģiju statistikas veidošanas metodoloģijā pastāv, tā ir problemātiska un ir jārisina.

“Tas ir svarīgs punkts, kas ir ļoti rūpīgi jāapsver. Uzskatu, ka pašreizējā metodoloģijā ir daži trūkumi, kas ir rūpīgi apsverami kā valdībās, tā arī nozarē,” F. Birols atklāj intervijā “euractiv.com”, atbildot uz jautājumu par to, kā statistikā tiek ziņots par biomasas enerģiju.

Jaunākajā aģentūras ziņojumā F. Birols norādījis, ka siltumsūkņi ir “neaizstājams elements ikvienā dabasgāzes izmantošanas un emisiju samazināšanas plānā, jo tie ir īpaši efektīvi, klimatam draudzīgi un palīdz patērētājiem samazināt enerģijas patēriņu. Tomēr, ja ielūkojamies oficiālajā ES statistikā, paveras cita aina – siltumsūkņi izskatās nenozīmīgi salīdzinājumā ar malkas izmantošanu, kuras pienesumu atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanā mēra pēc jau pieminētās “slidenās” primārās enerģijas atdeves.”

Briselē nekomentē

Tikmēr Eiropas Komisija, kas ar aģentūras “Eurostat” starpniecību pārrauga datu vākšanu no dalībvalstīm, šo statistikas problēmu “euractiv.com” nevēlējās komentēt. Tomēr kāds anonīms avots Briseles ierēdņu saimē vietnei norādījis, ka būtu pārāk sarežģīti veikt datu pārrēķinus. “Tas radītu pārmērīgu slogu enerģētikas statistikas ziņošanas sistēmai. Turklāt biomasa nav vienīgais enerģijas avots, kura statistiskais devums tiek aprēķināts, pamatojoties uz primārās enerģijas patēriņu. Tieši šī pati metodoloģija tiek izmantota visiem kurināmajiem resursiem, piemēram, biodegviela tiek uzskaitīta tieši tāpat kā dabasgāze,” sacīja avots ES.

Savukārt J. Rozenovs piebilst, ka nevēlēšanos ieviest pārmaiņas rada arī ziemeļvalstu un Austrijas pretestība, kuras, pateicoties tieši biomasai, ir sasniegušas augstu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Metodoloģijas maiņa “būtībā padarītu šo valstu rādītājus daudz sliktākus, un tas ir galvenais klupšanas akmens šajā diskusijā”.

Tikmēr bioenerģijas nozare noraida iebildumus, ka aprēķinu metodoloģijas dēļ biomasai ES statistikā tiek piešķirta nesamērīga nozīme. “Dati par biomasas apjomu izmantošanu mājsaimniecībās varētu būt pat vēl lielāki, jo lielu daļu malkas iegūst privātīpašumā un nepārdod tālāk tirgū. Visi atjaunojamās enerģijas risinājumi ir nepieciešami kopīgā mērķa labad, jo mūsu centieniem jākoncentrējas uz atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu un atkarības no neilgtspējīga fosilā kurināmā izbeigšanu,” teikts asociācijas paziņojumā vietnei “euractiv.com”.

Latvijā citas rūpes

Tikmēr Latvijā, kā liecina ieskats minētajā PFPI ziņojumā, ar biomasas/malkas apkures statistiku uz citu valstu fona viss ir kārtībā. Lielākas galvassāpes sagādā jauninājums, kurš vēl pirms dažiem mēnešiem nefigurēja iepriekšminētajā Atjaunojamās enerģijas direktīvā.

Tagad tās redakcijā parādījies jēdziens “primārā meža biomasa”, kas ietver arī malku un šķeldu, tā sašaurinot koksnes kā kurināmā iespējas. Tas attieksies uz lielajām pašvaldību katlumājām, kurām jaunie noteikumi apcirtīs investīciju plānus, piemēram, atbalstu nevarēs saņemt koksnes sadedzināšanas iekārtas ar jaudu virs 7,5 MW.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts “Latvijas Avīzei” teic, ka jauninājums ir spilgts piemērs pro­blēmas redzējumam plašākā mērogā.

“Ja kokrūpnieki būtu egoistiski, varētu teikt, ka radikāls koksnes kurināmā jēdziena sašaurinājums mums ir izdevīgs. Proti, iedomājieties situāciju, ka meža īpašnieks malkas kvalitātes baļķi varētu nedrīkstēt tirgot katlumājām, bet tikai plātņu rūpnīcām, savukārt katlumājas drīkstētu dedzināt nevis meža izcelsmes kurināmo, bet tikai šķeldu, kas kā pārpalikums rodas kokapstrādes procesā. Ļoti šauri raugoties, kokrūpnieki būtu ieguvēji – pērc pa lēto, tirgo pa dārgo. Tomēr tā nedrīkst uz šo jautājumu raudzīties, jo jādomā par kopējo Latvijas tautsaimniecību! Un enerģētiskā krīze centralizētajā siltumapgādē vai atkarība no Krievijas gāzes nav neviena interesēs. Tādēļ arī kok­rūpnieku pārstāvji šajā jautājumā neiestājas par šauras nozares interesēm, bet cīnās par saprātīgu regulējumu, kas ir iespējams un paceļams Latvijas situācijā. Trialogs vēl nebūt nav galā, bet kuluāru sarunas liecina, ka saprāts sāk uzvarēt arī Briselē. Proti, šobrīd kompromiss varētu būt, ka lielizmēra, valsts atbalstu saņēmušajās centralizētajās siltumapgādes katlumājās nedrīkstēs kurināt to, ko normālos apstākļos arī nededzina – zāģbaļķus, finierklučus, papīrmalku, saknes un ekoloģiski vērtīgo “mirušo koksni”, savukārt malkas kvalitātes baļķi un zarus drīkstēs šķeldot un izmantot enerģijas ražošanai. Vēl sarunas nav beigušās un nedrīkst ne brīdi vēl atslābt, bet trauksmes sajūta samazinās.”

*Primārā enerģija – enerģija no atjaunojamiem un neatjaunojamiem enerģijas avotiem, kas nav pārstrādāta vai pārveidota.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.