Ekonomika
Darbs un nauda

“Esmu gandarīts,” atzīst Latvijas Bankas prezidents. Saeima lemj par labu iepriekšējās krīzes bezcerīgo parādu dzēšanai5


Mārtiņš Kazāks.
Mārtiņš Kazāks.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā un grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada krīzes.

Ar izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā tiek noteikti hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipi. Paredzēts, ka kredītiestādes varēs vienpusēji labprātīgi dzēst parādus par kredītiem, ko iedzīvotāji ņēmuši līdz 2008.gada beigām nekustamā īpašuma iegādei.

Likums paredz, ka kredītiestāde kā kreditors ir tiesīga vienpusēji pilnā vai daļējā apmērā dzēst tādas aizdevuma (kredīta) saistības fiziskajām personām, kas nav izpildītas 2008.gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ, ja aizdevumu līgums slēgts starp kreditoru un fizisku personu, ja fiziskā persona attiecībā uz aizdevēju nav un nav bijusi ar uzņēmumu saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, ja saistības nodibinātas ar aizdevuma līgumu, kas noslēgts un stājies spēkā līdz 2008.gada 31.decembrim.

Parādsaistības varēs dzēst, ja saistību atmaksa bija nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, un, ja parādnieks vai ķīlas devējs saistībā ar parādsaistībām pret kreditoru Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar vienošanos ar kredītiestādi ir zaudējis īpašumtiesības uz ieķīlāto nekustamo īpašumu līdz 2018.gada 31.decembrim.

Parādsaistības varēs dzēst, ja aizdevuma (kredīta) saistības uz to dzēšanas dienu kreditora grāmatvedības uzskaitē atbilstoši starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām ir atspoguļotas kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka ārpusbilancē esošs aktīvs, kā arī tad, ja attiecīgajai fiziskajai personai nav sākts maksātnespējas process.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ka vēlas pateikties Saeimai un Saeimas Budžeta komisijai, kas šajā sarežģītajā laikā ātri un konstruktīvi izskatīja un atbalstīja ideju par iepriekšējās krīzes laika bezcerīgo hipotekāro parādsaistību dzēšanu.

Tostarp viņš piebilda, ka Saeimā iecere papildināta, attiecinot bezcerīgo parādsaistību dzēšanas iespēju ne tikai uz kredītiestādēm, bet arī uz parādu piedziņas firmām, kas potenciāli vēl vairāk paplašina personu loku, kuras var tikt atbrīvotas no “nepanesamas pagātnes parādu nastas”.

“Esmu gandarīts, ka šajā gadījumā kopīgi ir rasts sabiedriskais izlīgums un novērstas pagātnes kļūdas. Šī iecere dos iespēju vairāk nekā 10 000 mūsu līdzpilsoņu pilnvērtīgi atgriezties ekonomiskajā apritē,” teica Kazāks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tiesiskas valsts un normāli funkcionējošas ekonomikas norma ir saistību izpilde, līdz ar to šis risinājums neapšauba nepieciešamību pildīt uzņemtās kredītsaistības ikdienas situācijās.

“Šis ir vienreizējs risinājums unikālai un nepatīkamai situācijai. Šie kredītņēmēji ir zaudējuši savus īpašumus un pēc tam vēl palikuši parādā, nespējot šo parādu atdot. Šajā parādu norakstīšanā nav ieguvēju, vien zaudētāju savstarpējs izlīgums,” teica Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat Kazāks aicināja visas bankas caurspīdīgi un atbildīgi izmantot šo iespēju, aptverot iespējami plašāku bezcerīgo parādnieku loku un vienlaikus izvairoties no ļaunprātīgu parādnieku amnestijas.

“Latvijas Bankā sekosim, kā šī iecere tiek īstenota, regulāri ar Kredītu reģistra starpniecību izvērtējot situāciju ar bezcerīgajiem parādiem,” viņš sacīja.

Iepriekš Kazāks Saeimas Budžeta komisijā pauda, ka pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības.

Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi.

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 000 krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apmērs lēšams līdz 600 miljoniem eiro.

Saistītie raksti

Patlaban atsevišķas kredītiestādes jau īsteno dažādas izlīguma programmas, rakstiski noslēdzot obligātu divpusēju vienošanos.

Priekšlikums par vienpusēju parādu atlaišanu rosināts, jo līdzšinējā prakse uzskatāma par būtiski kavējošu faktoru saistību pilnīgai vai daļējai dzēšanai, teikts grozījumu anotācijā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Pasaulē
Pasauli aizkustina medmāsa, kura Beirūtas sprādziena laikā izglāba trīs jaundzimušos
2 stundas
GN
Gints Narogs
Sports
“Reti kura sasniedza 20 gadus, bet Rebeka tika vistālāk,” treneris pēc Kohas paziņojuma izvēlēties mīlestību velta mīļus atvadu vārdus
1 stunda
LK
Ligita Kovtuna
Latvijā
“2100. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits saruks līdz 350 tūkstošiem!” Ārsts Gruntmanis par Latvijas pamešanu, Covid-19 un politiku 10
Intervija 8 stundas
LE
LETA
Veselam
Covid-19 sasniedzis arī Krimuldas novadu
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Cēsiniece iekritusi rūdīta krāpnieka nagos. Naudas izvilināšanai izmantota īpaša shēma
6 stundas