Ekonomika
Darbs un nauda

Briest parādu norakstīšanas rekords. Cerība arī tiem, kuru rīcība iepriekš nav bijusi pilnībā nevainojama?10


Edvards Kušners: “Bankas uzskata, ka vairākums gadījumu būs tādi, uz kuriem attieksies 100% norakstīšana. Tādiem īsti ļaunprātīgajiem netiks atlaists nekas.”
Edvards Kušners: “Bankas uzskata, ka vairākums gadījumu būs tādi, uz kuriem attieksies 100% norakstīšana. Tādiem īsti ļaunprātīgajiem netiks atlaists nekas.”
Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas Bankas (LB) prezidenta Mārtiņa Kazāka priekšlikums par krīzes gados ņemto un šobrīd par bezcerīgiem un neatgūstamiem uzskatīto hipotekāro parādu norakstīšanu sāk iegūt reālas aprises.

Briest parādu norakstīšanas rekords

Saskaņā ar Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas aplēsēm, hipotekāro parādu norakstīšanas kampaņa varētu skart apmēram 13 tūkstošus parādnieku, un kopējā norakstāmā summa ir aptuveni 600 milj. eiro.

Tas vairākus desmitus reižu pārsniedz līdz šim gandrīz 10 gadu laikā gan maksātnespējas, gan vienošanos ceļā dzēsto saistību apjomu, kas, LB vērtējumā, ir daži desmiti miljonu un varētu ļaut atgriezties ekonomiskā apritē ievērojamam skaitam cilvēku.

Latvijas Banka uzsver, ka paredzētais risinājums turpina jau eksistējošās banku un parādnieku izlīguma programmas, kuras atsevišķas kredītiestādes jau īsteno, slēdzot ar klientiem vienošanās un dzēšot līdz pat 90% no parāda atlikuma.

Taču procesa paātrināšanai ir vairāki šķēršļi – pirmkārt, šobrīd likumdošana paredz, ka, lai noslēgtu šādu vienošanos starp banku un parādnieku, ir obligāti nepieciešama abpusēja rakstiska vienošanās.

Tā nepieciešama, lai parādniekam nerastos nodokļu saistības, jo saskaņā ar likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvošana no parādsaistībām tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu ienākumu gūšanai un būtu jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Kā skaidro Finanšu ministrija (FM), “parādnieku atbrīvojot no parādsaistībām, tās dzēšot vai samazinot, var uzskatīt, ka persona ir guvusi ienākumu, jo aizņemtie līdzekļi ir izmantoti personas vajadzībām un tai nav jāatmaksā parāds vai parāda daļa”.

Savukārt no tīri praktiskā viedokļa šādas vienošanās panākt ir grūti, pirmkārt, tāpēc, ka lielai daļai parādnieku nav zināmas adreses un daudzos gadījumos viņi arī vairs nedzīvo Latvijā, bet, otrkārt, arī gadījumos, kad parādnieku adreses ir zināmas, viņi nevēlas kontaktēties ar banku.

Tādēļ Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas priekšlikuma būtība ir šāda – mēs norakstīsim bezcerīgos parādus, ja Saeima atļaus to izdarīt vienpusēji un atradīs veidu, ka šī norakstīšana nevienai no pusēm neradīs jaunas nodokļu saistības.

LA.LV Aptauja

Vai iecere dzēst hipotekāros parādus ir vērtējama kā laba?

  • Jā, protams. Sen jau varēja to iedomāties!
  • Nē, tas nebūs taisnīgi pret visiem
  • Man nav hipotekārā kredīta un arī parāda

Ļausim bankām norakstīt naudu

LB padomes padomnieks Edvards Kušners skaidroja, ka 100% parāda norakstīšana attiektos uz tiem parādniekiem, kuru rīcībā nav saskatāmas nekādas ļaunprātības pazīmes attiecībā uz sadarbību ar bankām,

bet 90% norakstīšana – uz tiem, kuru rīcība tomēr nav bijusi pilnībā nevainojama – bijusi nekorekta sadarbība vai mēģinājumi kaut ko slēpt no bankas.

“Bankas uzskata, ka vairākums gadījumu būs tādi, uz kuriem attieksies 100% norakstīšana. Tādiem īsti ļaunprātīgajiem netiks atlaists nekas. Bankām šis process jāvada tā, lai blēži neiegūtu neko, jo pretējā gadījumā rastos netaisnības sajūta, ka daļai cilvēku bijis smagi jāstrādā, lai atdotu parādus, bet citiem tie tiek atlaisti.

Parādu atlaišanas process skartu cilvēkus, kas jau ir pietiekami sodīti par savām kļūdām, zaudējot īpašumus.

Savukārt, bankas arī ir pietiekami sodītas – to akcionāri pēckrīzes gados ir zaudējuši simtiem miljonu eiro, kurus tagad tiek piedāvāts norakstīt,” uzskata LB padomnieks.

Kušners uzsvēra, ka banku vienpusējās tiesības attiektos tikai uz pašu banku aizdotās naudas norakstīšanu un nepieciešams procesa paātrināšanai, jo “pašreizējais process ir vājprātīgi mokošs dēļ tā, ka cilvēki vienkārši baidās iet uz banku.

Otrs šķērslis šajā procesā ir bijis tas, ka līdz šim bankas tomēr orientējušās uz 90% no parāda norakstīšanu un cilvēki nav gribējuši nākt uz bankām to 10% dēļ.

Trešais – tas, ka ļoti liels cilvēku daudzums ir mainījuši adreses, nav izpildījuši savas saistības paziņot bankai jauno adresi un bankas vienkārši nezina, kur sūtīt paziņojumus. Piedāvātais risinājums ļauj apiet šos šķēršļus.”

Piedāvātais risinājums likvidē arī draudus, ka bankas varētu pārdot bezcerīgo parādu paketi parādu piedziņas firmām, norādīja Kušners.

“Ja kāds par šiem parādiem samaksās kaut minimālu naudu, piemēram, divus vai trīs procentus no to vērtības, tad šāda parādu atlaišana kļūs neiespējama – pamēģiniet vienoties par parādu norakstīšanu ar tiem, kas par to būs samaksājuši naudu. Tādēļ šobrīd vēl ir brīdis, kad to var izdarīt relatīvi vienkārši un radīt sabiedrisko labumu gan parādniekiem, gan bankām pašām.”

 

Mārtiņš Bondars: “Domāju, ka vairākums [deputātu] būs par šīm izmaiņām un diez vai ir gaidāma pretestība.”
Foto: Edijs Pālens/LETA

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars bija optimistisks par to, ka parādu norakstīšanai nepieciešamās likumdošanas izmaiņas izdosies pieņemt ātri.

“Domāju, ka vairākums deputātu labi saprot situāciju, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir saistības pret kredītiestādēm, kuras viņi nespēj pildīt, un savukārt kredītiestādēm tie ir neiegūstami resursi, tādēļ būs gatavi atbrīvot abas puses no saistībām. Domāju, ka vairākums būs par šīm izmaiņām un diez vai ir gaidāma pretestība,” izteicās M. Bondars.

Izvairās no sarežģījumiem

Kušners atzina, ka priekšlikums pagaidām neaptver problemātiskus aspektus.

“Ar šo priekšlikumu esam centušies aptvert vienkāršas situācijas, kas prasa minimumu likumu grozījumu. Taču ir arī vairākas situācijas, par kurām būtu jādiskutē nākotnē. Viena no tām ir situācija, kurā fiziskajai personai jau ir sākts maksātnespējas process.

Viena no iespējām ir pārtraukt šo procesu un saņemt parādu atlaišanu – tas būtu relatīvi vienkāršs juridiskais risinājums. Taču, lai to īstenotu, Saeimai ir jāsaņemas un jāapspriež maksātnespējas likumdošanas izmaiņas, kas parasti izraisa politiskas kolīzijas.

Tad vēl ir jautājums par to, kurā maksātnespējas procesa stadijā tas būtu iespējams. No banku puses nekādi iebildumi šajā jautājumā gaidāmi nav, taču maksātnespējas administratori uz šādām idejām jau ir reaģējuši negatīvi, un nav arī brīnums – tas atņem viņiem maizi.

Tādēļ no Latvijas Bankas puses mēs šobrīd nenākam ar šādu priekšlikumu – tas ir labākais paņēmiens, kā šo procesu šobrīd apturēt. Taču nākotnē par to varētu diskutēt.

Otrs problemātiskais aspekts – ko darīt ar tādiem pašiem hipotekārajiem parādiem, bet bankās, kuras jau ir maksātnespējas vai likvidācijas procesā.

Šie parādi atrodas parādu uzpircēju rokās, un te situācija ir daudz sarežģītāka. Ja kāds no politiķiem ir gatavs sākt šādas sarunas ar viņiem – uz priekšu,” teica E. Kušners.

Latvijas Bankas piedāvātā hipotekāro kredītu norakstīšanas plāna pamatprincipi:

Kreditori (bankas) labprātīgi dzēš parādus pilnībā vai daļēji, balstoties uz apstiprinātu caurredzamu un publicētu politiku un izvērtējot arī parādnieka līdzšinējās rīcības labticību.

Saistības tiek dzēstas vienpusēji. Priekšlikums attiecas uz saistībām (hipotekārajiem kredītiem), kuras nodibinātas līdz 2008. gada beigām.

Dzēšamo saistību atmaksa saistību rašanās brīdī bija nodrošināta ar hipotēku, un parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru ir zaudējis īpašumtiesības uz attiecīgo nekustamo īpašumu Civilprocesa likumā noteiktā procesā.

Saistītie raksti

Kredīta saistības to dzēšanas brīdī ir atspoguļotas kreditora (kredītiestādes) ārpusbilances uzskaitē.

Fiziskajai personai nav sākts maksātnespējas process.

Saistību dzēšana attiecas gan uz parādnieku, gan tā galvinieku.

Saistības dzēšot, netiek piemērots kapitāla pieauguma nodoklis; vienpusēji dzēstās saistības netiek atzītas par ienākumu un nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Pasākums ir fiskāli neitrāls – nerada valsts budžetam un kredītiestādēm ne ienākumus, ne izdevumus.

Kredītu izkrāpēji un ļaunprātīgie nemaksātāji no šā procesa neiegūtu neko.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.