Koncertiestudējuma “Rīgas gredzens” galvenajā – Dzejnieka – lomā redzēsim skatītāju iemīļoto Jaunā Rīgas teātra aktieri Andri Keišu.
Koncertiestudējuma “Rīgas gredzens” galvenajā – Dzejnieka – lomā redzēsim skatītāju iemīļoto Jaunā Rīgas teātra aktieri Andri Keišu.
Foto: Karīna Miezāja

FOTO: Koncertizrāde “Rīgas gredzens” būs himna radošajam garam 0

VEF Kultūras pilī 29. un 30. novembrī plkst.19 būs skatāmas muzikālā iestudējuma “Rīgas gredzens” izrādes, aģentūrai LETA pavēstīja VSIA “Latvijas koncertu” sabiedrisko attiecību speciāliste Rinta Bružēvica.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Veselam
“Es mazliet samulstu, kāpēc rentgens rokai, bet man jāizģērbjas!” Sieviete dalās pieredzes stāstā par radiologa apmeklējumu 17
Lasīt citas ziņas

Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un muzikālās izrādes diriģents Sigvards Kļava pastāstīja, ka iestudējumā centies uztaustīt “sirds sajūtu”, kāda ir Rīga, norādot, ka par pilsētu jāstāsta caur Rīgas dzejniekiem un dziesminiekiem – Aleksandru Čaku, Ojāru Vācieti, Arturu Maskatu un Uldi Stabulnieku.

“Sākotnēji šķita, ka iestudējums būs kā milzīga himna brīvībai un mīlestībai, tomēr tā būs himna radošajam garam, kā to iznīcina, kā tas mirst un pārdzimst. Patlaban veidojas smalks un personisks stāsts, kas liek uzdot daudzus jautājumus,” norādīja Kļava.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt izrādes režisors Viesturs Kairišs pastāstīja, ka idejas un scenogrāfijas pamatā ir doma par attiecībām ar pilsētu. “Scenogrāfijas centrā būs gredzens. Laulību gredzens. Attiecības ar Rīgu ir liktenīga laulība, kas ir ambivalenta. Rīga tomēr ir mūsu spožuma un posta pilsēta.

Tu šo pilsētu neizvēlies, bet esi ar to liktenīgi salaulāts.

Tu vari mukt prom, bet tu atgriezīsies, tu Rīgu nevari izturēt, bet tā ir vienīgā, kas spēj iedvesmot,” savās domās par galvaspilsētu un izrādi dalījās Kairišs.

Komponists Arturs Maskats, kura mūzika skanēs izrādē, pastāstīja, ka mūzikas izvēle bija Kļavas ziņā. “Sigvards man ir tuvs mākslinieks. Es uzticos viņa sajūtām, viņa izjūtai par mani. Viņš saprot, kas strādā un darbojas, viņš pazīst manas vājās un stiprās puses. Izrādē izskanēs dažas jaunas dziesmas. Tas ir Čaks un Vācietis, kā es viņus saprotu,” teica Maskats.

Aktieris Andris Keišs, kurš iestudējumā atveido dzejnieku, pauda, ka Rīga pievelk māksliniekus ar “lielu sirdi”.
Koncertiestudējuma "Rīgas gredzens" mēģinājums

“Čaks bija rīdzinieks, Vācietim vajadzēja nonākt Rīgā. Tās lielās mākslinieku sirdis šeit var sākt noasiņot un, braucot ar tramvaju, sākt justies vientuļi,” sacīja Keišs.

Izrādes programmā iekļautas Maskata kompozīcijas ar Vācieša dzeju – “Balto koncertu laiks”, “Vecās Rīgas Likteņdziesma”, “Lietus romance”, “Kaut ko klusiņām”, “Liepziedā”, “Varat raudāt varat smiet” un citas. Tāpat izrādē varēs dzirdēt Ulda Stabulnieka dziesmas ar Čaka vārdiem – “Rīgai”, “Marijas iela”, “Par tramvaja sliedēm”, “Zviedru vārtu romance”, “Vecā, sirmā Rīga” un citas.

Muzikālajā izrādē Rīgas gaisotni iezīmēs Agate Pooka, Gundega Krūmiņa, akordeonists Artūrs Noviks, pianists Romāns Vendiņš, kontrabasists Toms Poišs, perkusionists Kaspars Kurdeko, Latvijas Radio koris un sieviešu vokālais ansamblis “Rīga”.

Muzikālā izrāde “Rīgas gredzens” ir Latvijas valsts simtgadei veltītā koncertcikla “Latvijas gredzens” piektais uzvedums. 2019.gada jūnijā Dailes teātrī izskanēja “Vidzemes gredzens” – muzikāla izstāde “Kalns uz augšu ies”, “Zemgales gredzena” kino koncerts “Vēstures palos”, “Kurzemes gredzena” lielkoncertus “Pūt, vējiņi” un “Latgales gredzena” koncertizrāde “Rakstiem un skaņai”.

Reklāma
Reklāma

6.decembrī “Rīgas gredzena” izrāde notiks Latgales vēstniecībā “GORS”, 22.februārī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” un 28. februārī Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.

Biļetes uz muzikālo izrādi “Rīgas gredzens” var iegādāties “Biļešu paradīzes” tīklā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.