
Puķu sienas, gaisa dārzi. Tik skaisti, ka gribas jautāt – vai tiešām īsti? 0
– Vai tās maz ir īstas? – jautā daudzi puķu mīļotāji, apskatot skaistos pilsētas puķu traukus pie laternu stabiem, piramīdās un dobēs. – Īstas gan! – teic Jūrmalas galvenā dārzniece INGRĪDA GRIĶE un atklāj to audzēšanas noslēpumus.
– Pilsētas apstādījumiem vienmēr jāizskatās nevainojami skaistiem, – skaidro Ingrīda Griķe.
Pašai gan viņai visvairāk laika nākas pavadīt pie datora, jo visu apstādījumu pamatā ir rūpīga naudas, puķu šķirņu, stādu skaita, augsnes daudzuma un mēslojuma aprēķini, dobju shēmu zīmējumi…
Katru gadu dobēm jābūt citādām, lai būtu pārsteigums. Pilsētas apstādījumi kalpo arī par modes noteicēju Jūrmalas mazdārziņos. Jūrmalnieki noskatās, kas viņiem iepaticies, un nākamajā gadā stāda arī savos dārzos. Piemēram, apkārtnes dārzniecībās šopavasar deficīts bija tādas pelargonijas, kādas auga puķu traukos pie apgaismes stabiem, uz tiltiem un pērn bija skaistas līdz pat novembrim. Ar bažām sākotnēji tika uzņemtas garā auguma verbēnas (Verbena bonariensis), taču, uzzinot, ka tās ir topā dārzu izstādēs ārzemēs, nu visi tādas vēlas arī sev.
Katrai puķei savs laiks
– Lai pilsētas dārzi vienmēr būtu glīti, jābūt nežēlīgam, – joko Ingrīda. Piemēram, kad jūnijā rauj ārā izcili skaisti ziedošas atraitnītes, vietējie dārzmīļi skrien ar kastēm un nes uz mājām, jo sirds sāpot, ko tādu redzot. Taču neko darīt – līdz Jāņiem vasaras puķēm jābūt dobēs. Nežēlīga izrīkošanās gaida arī tulpju sīpolus. Parasti, kad maina sortimentu, tie vēl nav nobrieduši. Taču vienalga visi sīpoli rūpīgi jāizrok, lai nākamgad kāds palikušais nemaitā jaunās dobes kopskatu. Sākotnēji dārznieki mēģinājuši sīpolus ataudzēt, taču sapratuši, ka tas nav ieguldīto pūļu vērts. Ingrīda skaidro – jāsamierinās ar to, ka tulpes, ko iegādājas no ārzemēm, paredzētas vienas sezonas skaistumam, gluži kā vasaras puķes. Mājas apstākļos, protams, tās var ataudzēt un pavairot, taču tik krāšņu ziedu kā pirmajā gadā nez vai izdosies iegūt. Šis gads gan ir izņēmums, jo salnu dēļ vasaras puķes stādīja ļoti vēlu un karstajā pavasarī sīpoli paguva ļoti labi nobriest. Sīpoli ir saglabāti, un lielākie tiks stādīti kā koši akcenti parkos, kur prasības nav tik stingras kā parādes dobēm pilsētas centrā.
Jau tagad dārzniecei skaidrs, kādas nākamajā gadā izskatīsies dobes. Ir pēdējais brīdis pasūtīt puķu sīpolus, kas jāstāda rudenī, gan atraitnītes, kuras jau skaisti ziedošas stādīs agri pavasarī.
Ja dobēs ar augu izvēli vēl var eksperimentēt, tad puķu traukos un podos pie laternu stabiem stāda tikai pārbaudītas vērtības. Vislielākā slodze – karstumā, vējā – jāiztur puķēm pie stabiem. Tam vispiemērotākās izrādījušās pelargonijas (Pelargonium peltatum). Lai apjoms veidotos kuplāks, papildus stāda sunīšus (Bidens ferulifolia) un seglapu salmenes (Helichrysum petiolare). Salmenes podā stāda tikai pa vienai, jo tās aug ļoti agresīvi. Pie katra auga ik pa laikam tiek kāpts, un augi, kas ar dižo augšanu nomāc pelargonijas, tiek apcirpti. Rudenī tiem ļauj vaļu un pelargonijas pārmāc sunīšu dzeltenie ziedi un salmeņu sudrabainais lapojums.
Ūdens − svarīgākā barība
Jūrmalā podu puķes laista divas reizes, dobes – reizi nedēļā. Tad arī dod papildmēslojumu. Svarīgi, lai augi to saņem caur lapām, jo tad tas iedarbojas tūlīt, kas strauji augošajām vasaras puķēm nepieciešams.
Puķu skaistumam viens no svarīgākajiem komponentiem izrādījies… labs ūdens! Pirmos gadus audzējot puķes traukos, dārzniece nav varējusi saprast, kāpēc nekādi neizdodas panākt vēlamo rezultātu. Mēslo, cik gribi, nav tik skaisti, kā gribētos. Ūdens sākotnēji ņemts no pilsētas ūdensvada. Tad nolēmuši veikt analīzes. Izrādījies, ka tas, kas labs cilvēkiem, neder puķēm. Mājas apstākļos var krāt lietusūdeni, kas ir gana labs, taču ko darīt pilsētai? Veiktas analīzes visām apkārtnes ūdenskrātuvēm. Purvainajos dīķos bijis par skābu, citos par sārmainu, līdz atrasta ūdenstilpe, kuras ūdens atbilst visām prasībām. Tikai tādā pievienotais kompleksais mēslojums dod solīto efektu. Ja ūdens mājās pārāk sārmains, to mīkstāku var padarīt, pievienojot citrona vai kādu citu skābi, taču pilsētā puķēm ūdeni pieved ar mucām, katrai paredzētās papildvielas pievieno atsevišķi. Viena kļūda, un visas puķes vējā. Tādēļ īstā ūdens atrašanu Ingrīda uzskata par lielu veiksmi.
Mēslojot puķes, ūdenim pievieno šķīstošo pilnmēslojumu (N:P:K 15-30-15) 0,1% koncentrācijā. Taču šķitis, ka puķēm tomēr kaut kā pietrūkst. Ataicinātie ārzemju speciālisti, izanalizējuši augsni puķu podos un dobēs, secinājuši – ar tradicionālo devu labi paēdušas ir tikai begonijas. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka šogad daudz un spēcīgi lijis un barības vielas no augsnes ir izskalotas, bet blīvajām pelargoniju audzēm lietus cauri netiek. Tagad nolemts puķēm barības devu divkāršot līdz 0,2% koncentrācijai.
! Kupli saauguši puķu podi jāpārbauda arī lietus laikā, jo cauri blīvajam lapojumam tiek pamaz valgmes. Laistot lejkannas snīpi cenšas pievirzīt pēc iespējas tuvāk saknēm.
Dabu nevar pāraudzināt
Puķu attīstībā katru gadu ir kas atšķirīgs, piemēram, šogad visas saaugušas kuplas, bet ar pumpuru raisīšanu nesteidzas. Pumpuri ieriesti bagātīgi, tomēr ziedēšana kavējas. Teorētiski citu gadu podiem pie apgaismes stabiem bija jāzied tā, ka lapas neredz. Dārzniece vaino saules trūkumu, taču pret dabas untumiem nekas nav līdzams. Šā iemesla dēļ šogad pievīlušas arī gauras, kas tup kā kupli krūmiņi, bet garos ziedkātus ar taurentiņiem līdzīgajiem ziediem pietaupa mazāk lietainam laikam. – Puķes laikam zina, kāds laiks gaidāms, un nogaida, – spriež Ingrīda un cer, ka drīz slinkie pumpuri raisīsies.
Taču arī pārlieku liels karstums augiem neder. Pērn saulainākajās vietās augsnes temperatūra podos bijusi tuvu 40 ºC grādu atzīmei. Protams, saknes tādā karstumā izsuta, un augi aizgāja bojā. Šādiem negadījumiem 10% augu no kopējā daudzuma tiek atlikti un audzēti dobju pielabošanai.
Postoši reizēm darbojušies arī cilvēki, paņemdami no kompozīcijām pa stādiņam pašu vajadzībām. Pēdējos divus gadus šis netikums gandrīz pilnībā izzudis. Vai nu cilvēki beidzot novērtējuši, cik skaisti izskatās pilsēta, un sirdsapziņa pamodusies, vai arī iedarbojusies jaunā taktika kompozīciju veidošanā, – kastes, piramīdas un puķu sienas tiek izliktas tikai tad, kad jau bagātīgi sakuplojušas un katrs atsevišķs stādiņš vairs nav atšķirams un izceļams.
Īpaša augsne dobēs un traukos
Dobēs augsne pilnībā tiek norakta un mainīta ik pēc trim gadiem. Tas tiek darīts gan tāpēc, ka jūrmalas smilts samaisās ar augsni un padara to nabadzīgu, gan tādēļ, lai tiktu vaļā no bēgļiem – dobēs neizraktajiem tulpju sīpoliem un puķēm, kas iesējušās, – tas bojā skatu jaunajos dobju zīmējumos, jo tie katru gadu ir atšķirīgi.
Augsni pilsētas apstādījumiem gatavo paši kopēji. Šim nolūkam visas augu atliekas, lapas tiek kompostētas, papildinot ar kūtsmēsliem. Rezultātā tiek sagatavots ļoti bagātīgs, organiskās vielas saturošs substrāts, kam pievieno arī ilgstošas iedarbības minerālmēslus.
Podos, piramīdās un puķu kastēs izmanto Kaigu kūdras purva substrātu KKS-NPP, kam uz 1 m3 pievienots 40 g māla granulu, kas palīdz saglabāt mitrumu. Šim substrātam ir 20–40 rupjuma frakcija, un šī struktūra neļauj augsnei sablīvēties.
PADOMI
• Dobēs un traukos labāk stādīt Jaungvinejas, nevis parastās balzamīnes, jo tām mēdz uzmesties miltrasa un lapojums nav tik glīts un kompakts. Tas šogad pierādījies puķu sienā Jomas ielas sākumā.
• Puķes dobē stāda tām paredzētajos attālumos (norādīti uz sēklu paciņas vai jāprasa stādu pārdevējam). Labāk izvēlēties lētākas puķes, bet sastādīt blīvi, lai zemi neredz. Jo lielāks laukums veidots no vienādiem ziediem, jo skaistāk.
• Gaišākās krāsas izskatās izteiksmīgākas. Tās arī izceļ tumšākos toņus. Piemēram, zilā, violetā vai tumši sarkanā, kas katra par sevi ir skaistas krāsas, bez gaišā atbalsta nesniegs vajadzīgo efektu, īpaši, ja no attāluma un vakaros tumšākie toņi it kā pazūd. Vienmēr labi izceļas dzeltenas krāsas puķes.
PADOMS
Nātres godā
Gan puķu traukos, gan dobēs lieliski izskatās dažādas dekoratīvās nātrītes. Taču to skaistums ir lapas, nevis ziedi. Tādēļ šos augus regulāri galotņo, izlaužot ziedus un liekot krūmam veidoties kuplākam. Kādu nātrītes stādu var pārziemināt istabā un pavasarī pavairot ar spraudeņiem.
! Tāpat var pārziemināt un pavairot pelargoniju stādus, taču dārzniece lūdz nepostīt pilsētas apstādījumus. Pērn kopēji nav varējuši saprast, kāpēc tik vāji zied viena no puķu piramīdām, kurā iestādītas sevišķi skaistas pelargonijas. Pavērojot izrādījies, ka arī pilsētas viesi ir dārzmīļi un katru dienu cītīgi apknaibītās piramīdas bērni aizceļojuši uz tuvām un tālām zemēm. Nedarbā pieķertie taisnojušies, ka ņem tikai vienu un maziņu. Taču pilsētā ir tūristu tūkstoši! Galotnītes līdz ziedēšanai vienkārši nebija tikušas.