Ekonomika
Bizness

Gašpuitis: Desmit gadi Latvijas ekonomikā – vai jūtam krīzes ietekmi un ko varam secināt0


“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Publicitātes foto

Autors: “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis

Vēja spārniem ir paskrējuši jau nedaudz vairāk nekā 10 gadi kopš laika, kad Latvijas ekonomika bija ievēlusies dziļākajā bedrē un apņēmīgi, brīžiem haotiski meklēja ceļu augšup.

No daudz kā nācās atteikties, pārskatīt un nereti pavilkt visam svītru un sākt no jauna. Tādēļ laika posms ir bijis izaicinošs un sarežģīts.

Kaimiņiem veicies labāk

Bija nepieciešami astoņi gadi, lai ekonomika atgrieztos pirmskrīzes līmenī. Tādēļ to, kas ir mainījies laika nogrieznī kopš 2009. gada līdz 2019. gadam, izjūtu un vērtējumu saasināšanai salīdzinu ar to, kā veicies kaimiņiem.

Ekonomikas kritums savu apogeju sasniedza 2009. gada trešajā ceturksnī (-15.6%). Turpmāk lejupslīde pakāpeniski samazinās, taču turpinās visu 2010. gadu. Atgūšanos ekonomika uzsāk līdz ar 2011. gadu. Kopš 2009. gada Latvijas ekonomika ir piebriedusi par 26%. Kaimiņiem ir veicies labāk, jo Igaunija ir spējusi IKP palielināt par 43%, bet Lietuva par 39%.

Salīdzinot ekonomiku svaru, šajos desmit gados Lietuva savas pozīcijas ir noturējusi, radot 45% no Baltijas ekonomikas. Savukārt uz Latvijas rēķina Igaunija pozīcijas ir pat nedaudz uzlabojusi. Šobrīd Latvija veido aptuveni 28% no Baltijas ekonomikas. Pirms desmit gadiem Latvijas īpatsvars bija 31%.

Attīstība ir ļāvusi uzlabot dzīves līmeni un tuvoties ES attīstīto valstu līmenim. 2009. gadā Latvijas IKP uz 1 iedzīvotāju bija 52% no ES vidējā un šajā rādītājā ieņēma pirmspēdējo vietu. 2018. gadā, apsteidzot četras valstis, esam pietuvojušies līdz 69% no ES vidējā. Igaunija un Lietuva, kas krīzi izjuta par mata tiesu vieglāk, ir spējusi aizsniegties līdz 82% un 80%.

Kas ir veidojis atšķirības veikumā?

Krīzes posmā visstraujāk uz situāciju reaģē un kritumu pārvar eksports, kura nozīme aug vēja spārniem. Ja kopējais eksports 2009. gadā bija 42,5% no IKP, tad 2018. gadā tas pieaudzis līdz 61,3%. Nedaudz straujāk un apsteidzot Igauniju, Lietuvas eksporta īpatsvars no IKP šajā laika posmā ir audzis no 51,9% – 75,6%, Igaunijai no 60,5% līdz 74,3%.

Preču eksporta struktūra šajā laika posmā ir piedzīvojusi noteiktas izmaiņas. Pateicoties prasmīgajai nozares attīstībai, kokrūpniecības eksports joprojām pārliecinoši ieņem pirmo vietu – 17,6% no preču eksporta. Tā īpatsvars šajā laika posmā ir palielinājies par 2 procentpunktiem.

Otrajā vietā ir izvirzījies elektroierīču eksports – 10,4%. No otrās uz trešo vietu ir atkāpies mehānismu un mehānisko ierīču eksports – 5,8%.

Uz ceturto vietu ir pakāpusies transportlīdzekļu un to daļu eksporta nozīme, kas veido 5,6% no preču eksporta. Šajā posmā ir kritusies dzelzs un tērauda eksporta pozīcijas, bet par piekto nozīmīgāko preču eksporta grupu kļuvis alkohols.

Abās kaimiņvalstīs pēdējo desmit gadu laikā samazinājies degvielas un naftas eksporta nozīme, taču tas vēl joprojām ieņem vietu starp galvenajām eksporta precēm. Lietuvā naftas un tās produktu eksporta dominance ir sarukusi par 10 procentpunktiem līdz 20%. Igaunijā tās īpatsvars sarucis par 4 procentpunktiem līdz 12% no kopējā eksporta.

Lietuvas pārējo preču grupu īpatsvars ir krietni mazāks. Otro vietu ieņem mēbeles (11%), kam seko pārtika un dzērieni (9%), kā arī plastmasa un tās izstrādājumi (8%).

Salīdzinot ar Igauniju, arī tur lielu lomu ieņem kokrūpniecība – 11% eksporta. Starp galvenajām eksporta precēm ziemeļu kaimiņiem parādās arī koka māju un mēbeļu eksports (8%). Lielāku nozīmi, nekā Latvijai, Igaunijas eksportā veido elektroierīču (15%) un mehānismu un mehānisko ierīču (9%) eksports.

Zīmīgākie ekonomikas dzinējspēki

Paanalizējot atšķirības valstu sniegumos, parādās arī atšķirīgi ekonomikas dzinējspēki. Lielāko ieguldījumu no pievienotās vērtības pieauguma pēdējo desmit gadu laikā starp nozarēm Baltijas valstīs ir sniegusi – tirdzniecība, transports, viesmīlība un ēdināšana.

No Lietuvas kopējās izaugsmes šajā laika periodā tā ir radījusi 43% kāpuma. Straujais kāpums izriet no lietuviešu aktīvās transporta pārvadājumu nozares attīstības un spējas izmantot viesstrādniekus. Ne velti šobrīd ir liels satraukums par jaunās ES likumdošanas ietekmi uz nozares konkurētspēju, kas var būtiski ietekmēt Lietuvas ekonomiku.

Tālāk seko apstrādes rūpniecība ar 27%. Mazākā mērā, taču šīs pašas nozares ir devušas ieguldījumu arī Latvijai – attiecīgi nodrošinot 34% un 20% no kopējā pieauguma.

Igaunijai šīs pašas nozares ir mainījušas vietām, attiecīgi veidojot 26% un 23% izaugsmes, tas ir, būtiskākais izaugsmes dzinējs ir bijusi apstrādes rūpniecība.

Būtisku lomu visās trijās valstīs ir spēlējusi komercpakalpojumu attīstība, kas Lietuvā (10%) un Igaunijā (13%) ieņem trešo, bet Latvijas gadījumā ceturto vietu – 11%.

IKT potenciāls neizmantots

Latvijai tādu pašu ieguldījumu ir devusi arī publisko pakalpojumu, izglītības un veselības aprūpes nozare (11%), kas kaimiņu gadījumā ir spēlējusi krietni mazāku lomu. Starp top 5 nozarēm ar lielāko ieguldījumu Igaunijā un Lietuvā parādās IKT devums, attiecīgi ar 13% un 4% ieguldījumu.

Latvijas gadījumā tā nav starp top 5. Taču tai ir milzīgs nākotnes potenciāls un pēdējo gadu IKT nozares attīstība ļauj cerēt, ka nākamajos gados tā izvirzīsies par arvien nozīmīgāku izaugsmes dzinējspēku. Abās kaimiņvalstīs veiksmīgi turpināja attīstīties arī būvniecība, kas nodrošināja būtisku ieguldījumu (Lietuvā – 8%; Igaunijā – 11%), savukārt Latvijā piekto vietu ieņem operācijas ar nekustamo īpašumu – 8%.

Pēdējos gados arvien lielāku lomu visās trijās Baltijas valstīs piesaka IKT nozare. Tādēļ tās attīstībai un atbalstam jāpievērš lielāka vērība, tāpat jāveido atbalsts apstrādes rūpniecības izaugsmei, īpaši fokusējoties uz nozares produktivitātes veicināšanu.

Zems bezdarba līmenis

Pozitīvas vēsmas ir valdījušas arī darba tirgū. Zemākais bezdarba līmenis šobrīd ir Igaunijā 3,9%, sekojot Latvijai ar 6% un Lietuva ar 6,1%. Igaunijai palielinot pārsvaru, Baltijas valstīs strauji audzis arī atalgojuma līmenis. Igaunijā tas ir palielinājies par 86% un sasniedzis 1397 eiro.

Nedaudz lēnākiem tempiem, taču arī atzīstami, tas ir palielinājies Latvijā (+68%, sasniedzot 1091 eiro) un Lietuvā (+65%; sasniedzot 1022 eiro). Jāpiezīmē, ka neskatoties uz smago krīzes periodu, šajā laika posmā Lietuvas algas atšķirība salīdzinājumā ar Latviju (par labu mums) ir niecīgi, bet palielinājusies. Toties pēdējā laika straujais algu kāpuma uzņemtais kurss Lietuvā signalizē, ka atšķirības varētu ātri sadilt.

Arī banku sektors Baltijas valstīs ir mainījies. Latvijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir gandrīz pieckāršojies un sasniedzis 6,6 miljardus eiro, bet uzņēmumu teju četrkāršojies līdz 4,2 miljardiem eiro. Tikmēr mājsaimniecību un uzņēmumu saistību apjoms ir sarucis par aptuveni 40%. Tas daļēji ataino arī situāciju investīciju aktivitātē, kas, lai arī ir audzis, vēl joprojām tālu iepaliek pirmskrīzes līmenim un uzņēmēju vidē joprojām valda liela piesardzība.

Igaunijā un Lietuvā situācija ir mazliet citādāka. Gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu noguldījumu apjoms abās valstīs desmit gadu laikā ir pieaudzis nedaudz vairāk par 100%. Abās valstīs ir palielinājies arī aizdevumu apjoms mājsaimniecībām (aptuveni 20%). Toties piesardzīgāki ir kļuvuši uzņēmumi. Igaunijā aizdevumu apjoms uzņēmumiem palielinājies tikai par 4%, Lietuvā samazinājies par 9%.

Ko varam secināt?

Pēdējos desmit gadus Latvijas ekonomika ir spējusi atgūties un uzrādīt labas izaugsmes tendences. Lietuvā un Igaunijā lielāku pienesumu izaugsmē ir sniegusi apstrādes rūpniecība. Igaunijas veiksmes stāsts ir bijis IKT sektors, kurš arī šobrīd visām trijām Baltijas valstīm piedāvā labas attīstības iespējas.

Lietuvai ir sekmējies noorientēties apstākļos un attīstīt transporta pakalpojumu nozari, ko varētu nodēvēt par dienvidu kaimiņa veiksmes stāstu, kaut arī tas ilgākā termiņā saskarsies ar nopietniem izaicinājumiem.

Saistītie raksti

Latvijā joprojām ir turpinājusi rezonēt gāzi grīdā politikas negatīvā ietekme, kā dēļ būvniecības ieguldījums, atšķirībā no kaimiņvalstīm, bija mazāks.

Krīzes ietekme vēl būs jūtama gadus uz priekšu, kas pasvītro to, cik svarīga ir ilgtspējīga politika. Maksa par pakļaušanos īstermiņa kārdinājumiem un ieguvumiem ir izrādījusies pietiekami liela. Vai varēja labāk? Droši vien. Taču ir vērts novērtēt sasniegto, noteikt pareizās prioritātes un ar enerģiju ķerties pie darbiem.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.