Inčukalna pazemes gāzes krātuve, ” Conexus”.
Inčukalna pazemes gāzes krātuve, ” Conexus”.
Publicitātes foto

Gāze būs, bet par kādu cenu? 0

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Energoneatkarības nodrošināšanai piešķirs vēl vismaz 230 miljonus eiro, tikmēr – konkrēts datums piegāžu aizliegšanai no Krievijas nav zināms.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi un novērstu enerģētikas krīzes iestāšanos, Latvijā līdz šā gada beigām jāizveido dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. To paredz Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā, kas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rezervēm 2023. gadā ir jābūt 1,8–2,2 teravatstundu (TWh) apjomā atkarībā no pieejamā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kuģu piedāvājuma. To iegādi un uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē organizēs valsts AS “Latvenergo”. Dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jāiesūknē līdz 2023. gada 1. janvārim.

Pieeja gāzes rezervēm jānodrošina vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”). Rezervju uzglabāšanas izmaksas tiks iekļautas sistēmas operatora pārvades pakalpojumu tarifos. Likumā noteikts arī, ka valdībai reizi divos gados jāpārskata nepieciešamo energoapgādes drošuma rezervju apjoms, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas izvērtējumu par energoapgādes drošuma situāciju un pieejamiem dabasgāzes avotiem un jaudām.

Grozījumi Enerģētikas likumā bija nepieciešami, jo Krievijai, Baltkrievijai un tās fiziskajām personām piemērotās starptautiskās sankcijas var apdraudēt Latvijas un visas Baltijas energosistēmas darbības stabilitāti un drošumu, izraisot priekšlaicīgu atvienošanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām. Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem paredzēta 2025. gadā.

“Latvenergo” energoapgādes drošuma rezervju iegādi plāno veikt 2022. gada ceturtajā ceturksnī no Klaipēdas LNG termināļa. Aplēses liecina, ka dabasgāzes cena par vienu TWh varētu svārstīties aptuveni 115 miljonu eiro robežās. Tādējādi kopējās sākotnējās izmaksas par papildus divu TWh iegādi veidotu aptuveni 230 miljonus eiro.

Valsts gāzes rezervju papildināšanai “Latvenergo” jau ir iepircis apmēram divas Twh gāzes  no Norvēģijas, ASV un Kataras. Noslēgtie līgumi paredz LNG piegādi uz Klaipēdas termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes  krātuvē aprīlī un maijā. Pagaidām cena, par kādu gāze tiks piegādāta, nav zināma, tā tiks fiksēta tikai pēc iesūknēšanas.

Reklāma
Reklāma

Lai gan valdība konceptuāli vienojās jau no nākamā gada atteikties no Krievijas dabasgāzes, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, skatot grozījumus Enerģētikas likumā otrajam lasījumam, nav atbalstījuši priekšlikumu noteikt konkrētu datumu dabasgāzes piegāžu aizliegšanai no Krievijas.

SAISTĪTIE RAKSTI