Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kas notiks, ja Krievija pati izlems nepiegādāt gāzi Eiropas valstīm? 0

Kas notiks, ja Krievija pati izlems nepiegādāt gāzi Eiropas valstīm? TV24 speciālizlaidumā viedokļus izsaka bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs (2004-2014) Andris Piebalgs un enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!
Lasīt citas ziņas

Piebalgs norāda, ka Krievijai nav nemaz, kur likt to gāzi, ja tā, piemēram, izlemj to vairs nepiegādāt Eiropai.

Viņš min, ka, piemēram, pērn Eiropa nopirka 155 miljardus kubikmetru. Ķīna aptuveni 38 miljardus kubikmetru.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tātad tas nav salīdzināms. Arī cenu attiecība ir cita. Faktiski Krievijai nav citur, kur likt šo gāzi. Tas ir neapšaubāmi,” sacīja Piebalgs, piebilstot, ka tas būtu signāls Krievijai iziet no Ukrainas.

“Vai viņa to izdarīs? Es to nevaru pateikt, bet tas ir milzīgs spiediens uz Krieviju, jo nav alternatīvas,” teica Piebalgs.

Viņš uzsver, ka lielā mērā tāda pati situācija ir ar naftas produktiem. Piebalgs uzskata, ka atteikšanās no Krievijas gāzes un naftas produktiem, būtu stratēģisks solis.

“Tas nav tikai uz emocijām balstīts solis. Nē, tas ir stratēģisks solis. Mēs esam ieinteresēti, lai karš Ukrainā beidzas,” skaidroja bijušais ES enerģētikas komisārs.

Savukārt enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzsver, ka ir jādomā, ar ko aizvietot Krievijas gāzi, ja negribam, lai ciestu patērētāji.

Viņš norāda, ka ir divi varianti. Viens no variantiem – Krievijas gāzi aizvietot ar citām piegādēm, bet tam nepieciešama infrastruktūra. Otrs variants – gāzi aizvietot ar citiem resursiem, kas ir mūsu rīcībā, piemēram, attīstot vēja parkus.

SAISTĪTIE RAKSTI