Geikina: Varbūt labāk vadīt tramvaju, nekā strādāt par profesoru? Pēc krīzes nekas nav mainījies 38
Varbūt labāk vadīt tramvaju, nekā strādāt par profesoru? Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina TV24 raidījumā “Ziņu top” uzsver, ka pēc krīzes nekas nav mainījies.
Viņa norāda, ka vairāk tiek runāts par vispārizglītojošo skolu problēmām un pedagogu atalgojumu, piemirstot, ka tādas pašas problēma ir arī augstskolās.
Geikina atgādina, ka ekonomiskās krīzes laikā finansējums universitātēm tika samazināts aptuveni par 60%.
“Pie varas toreiz bija “Jaunās Vienotības” cilvēki, kas skaidri un gaiši pateica – pagaidīsim, pārcietīsim, savilksim jostas un tad viss būs! Mēs vēl šodien tur neesam atpakaļ,” viņa uzsvēra.
Piebilstot, ka tas gan viņai, gan kolēģiem, liekot domāt par iespējamu darba maiņu.
“Bieži vien nācies domāt – varbūt mest pie miera tos divus grādus un profesora statusu un vienkārīs iet kaut kur normāli nopelnīt?” viņa retoriski vaicā.
Jau vēstīts, ka streikojošo pedagogu prasību izpildei valdība plāno atvēlēt vēl 4,168 miljonus eiro, aģentūrai LETA apliecināja izglītības ministre Anda Čakša (JV).
Šī summa tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9 039 833 eiro, ko paredz 21.aprīlī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu atalgojumu.
Finansējums tiks izmantots atalgojuma pacelšanai arī tiem pedagogiem, kuru algu likme šobrīd ir lielāka par minimālo.
Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēl līdz pirmdienai bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības – IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.
Pārskatīts tikšot arī finansējuma avots atalgojuma palielināšanai augstskolu izglītības darbiniekiem, kas tiks ņemts no cita avota, nevis no jau piešķirtā finansējuma augstākajai izglītībai. Papildus līdzekļu ieguves avots pašlaik gan vēl nav publiski precizēts.
Arī LIZDA vadītāja Inga Vanaga aģentūrai LETA pauda, ka IZM jaunākais piedāvājums paredz streika vienošanās izpildi, tomēr gala vērtējums tikšot sniegts tikai pēc tam, kad arodbiedrība pilnībā būs iepazinusies ar ministrijas sniegtajiem aprēķiniem, jo daļu no tiem LIZDA padome saņēmusi neilgi pirms tikšanās.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās ar IZM un arodbiedrību žurnālistiem pauda – lai arī valsts budžets tiks pārkārtots par labu izglītības nozarei, līdz galam neatrisinātas paliks daudzu skolotāju individuālās sūdzības, jo pašvaldībās nepieciešams sakārtot skolu tīklu.
Arī Čakša aģentūrai LETA uzsvēra, ka atbildība par piešķirtā finansējuma sadali ir pašvaldībām, lai nodrošinātu atbilstošu pedagogu atalgojuma pieaugumu.
Otrdienas vakarā notika LIZDA padomes ārkārtas sēde, kurā vērtēja jaunāko valdības piedāvājumu, taču gala vērtējums pieņemts netika, jo LIZDA vēloties vēl sīkāk pētīt piedāvājumu. Pēc Vanagas vārdiem, IZM piedāvātais risinājums streika vienošanās izpildei kopumā izklausoties korekti, bet LIZDA joprojām atturas sniegt pilnīgu piekrišanu līdz grozījumu apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Vanaga klāstīja, ka otrdienas vakarā vēl turpinoties aprēķinu precizēšana ar IZM.
Vanaga lēsa, ka grozījumu gala versija tiks saskaņota trešdien no rīta.
