Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: EPA/SCANPIX

Ilze Kuzmina: Ģimnāzijas ir ielāps uz noplīsušās valsts izglītības sistēmas 37

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
VIDEO. “Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējusi!” Kristīne netālu no Valmieras vakarā sastapusies ar veselu “zoodārzu” 8
Lasīt citas ziņas

Valdības pieņemtais lēmums liegt valsts ģimnāzijām no nākamā mācību gada rīkot iestājeksāmenus matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā, tāpēc ka tajos būs nokārtots pamatskolas beigšanas centralizētais eksāmens, uzjundījis diskusijas, kāda tad ir valsts ģimnāziju loma, ko tās dod saviem absolventiem un izglītības sistēmai.

Vispirms par pašu valdības lēmumu: tas nebūt nav galīgs un nepārsūdzams, jo ministru atbalstītās izmaiņas Vispārējās izglītības likumā vēl jāapstiprina Saeimai, kas vakar šī likumprojekta izskatīšanu nobremzēja. Diskusijas Ministru kabinetā parādīja, ka politiskajā vidē nav vienprātības par šādu grozījumu nepieciešamību. Daļai ministru attieksme pret šiem likuma grozījumiem nebūt nebija glaimojoša, tāpēc jābrīnās, ka tie vispār galu galā tomēr guva valdības akceptu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš izteiksmīgi, sēri pūta par šo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri: gan viņš, gan citi ministri norādīja, ka šādas kārtības dēļ 9. klašu absolventi tikai vasaras vidū uzzinās, kurā skolā tad tālāk mācīsies. Un ja nu iecerētajā skolā neizdosies iestāties, jo centralizētie eksāmeni nebūs nokārtoti tik labi, kā cerēts? Ko tad? Tiesa, centralizēto eksāmenu rezultātus parasti pasludina jūlijā, bet nu pamatskolu absolventiem tos sola darīt zināmus jau līdz Jāņiem. Tātad to, kurās vidusskolās vai ģimnāzijās uzņemti, jaunieši zināšot jau jūlija sākumā. Optimistisks solījums, zinot, ka Jāņi bieži vien tiek svinēti līdz Pēteriem!

Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko apgalvoja, ka arī ģimnāziju iestājeksāmeni notiek ap to pašu laiku, kad centralizētie. Tā tikai daļēji ir taisnība: šogad Rīgas ģimnāzijās tie notiks 13. maijā, bet rezultāti tiek solīti piecu dienu laikā, tātad tomēr daudz agrāk nekā centralizēto eksāmenu vērtējums.

Par labu likuma grozījumiem minēti arī šādi argumenti: 9. klašu absolventiem būs mazāk eksāmenu, centralizētie eksāmeni parādot skolēnu zināšanu līmeni: tie tikšot novērtēti pat ar četriem cipariem aiz komata, turklāt ģimnāzijas uzņemšanas noteikumos varot paredzēt, ka ņem vērā, piemēram, tikai grūtāko matemātikas eksāmena daļu.

Patiesībā gan par to, kā tas viss izskatīsies – kādā līmenī skolēni nokārtos centralizētos eksāmenus, cik viegls vai grūts būs tā saturs – argumentēti varēs spriest tikai vasarā, kad būs zināmi eksāmenu rezultāti, jo 9. klasēm šogad tie notiks pirmo reizi. Ja to skolēnu, kas eksāmenus nokārtojuši uz 100 procentiem, būs vairāk nekā labākajās ģimnāzijās vietu, viss būs skaidrs – šie grozījumi nekam neder vai arī eksāmens jāpadara grūtāks.

Tāpēc IZM rīkotos apdomīgāk, ja attiecīgos grozījumus likumā iesniegtu izskatīšanai vien tad, kad centralizētie eksāmeni pamatskolām jau noritējuši.

Pret valsts ģimnāzijām allaž bijusi divēja attieksme: no vienas puses, tieši no tām (sevišķi Rīgā) nāk lielākā daļa mācību olimpiāžu uzvarētāju, augstskolu iekārotākie studenti utt., bet, no otras puses, parastajās skolās dažkārt īgņojas, ka ģimnāzijas nosmeļ labākos skolēnus, ar kuriem daudz vieglāk sasniegt augstus rezultātus.

Reklāma
Reklāma

Ģimnāzijas ir veicinājušas skolu noslāņošanos: motivētākie bērni aiziet uz tām, tur savā starpā sacenšas, sasniedzot patiesi augstus rezultātus, kamēr citās skolās, kad klases spīdeklis devies uz ģimnāziju, citiem nav kam pielīdzināties un uz ko tiekties. Arī labākie skolotāji mēdz doties strādāt uz ģimnāzijām, kaut darba vieglums tur ir mānīgs: jā, nav jākaro par disciplīnu klasē, bet ģimnāzijas skolēns bieži ir ļoti prasīgs, arī skolotājam jābūt zinošākam par vidējo pedagogu.

Sasniegumi, ko gūst ģimnāzijās, ir brīnišķīgi, taču vienlaikus plaisa starp prestižajām un parastajām skolām palielinās, un tas nav labi ne izglītības sistēmai, ne valsts nākotnei kā tādai.

Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc izglītības politikas veidotājiem ik pa brīdim gribas pakutināt ģimnāziju nervus. Kad tiek spriests par skolu finansēšanas modeli, allaž tiek pārjautāts: vai tiešām tām jāturpina saņemt par desmit procentiem lielāku finansējumu nekā citām skolām?

Tas tiek piešķirts par metodiskā darba veikšanu, proti, citu skolu pedagogu izglītošanu. Nesen Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) bija sagatavojis ziņojumu, kurā secinājis, ka tas ne vienmēr notiek. Šajā ziņojumā bija arī ieteikts pārskatīt ģimnāziju sistēmu, un kā vienu no attīstības scenārijiem IKVD piedāvāja atteikšanos no ģimnāzijām.

Savukārt, piedāvājot scenārijus skolu tīkla kārtošanai, viens no IZM piedāvājumiem bija būtiski samazināt ģimnāziju skaitu.

Var piekrist tiem, kas saka, ka ģimnāzijas ir ielāps uz noplīsušās valsts izglītības sistēmas. Jāatjauno sistēma, tad ielāpus vairs nevajadzēs. Taču, kamēr sistēma ir izkurtējusi, lūdzu, lieciet ģimnāzijas mierā! Atteikšanās no tām vai to prestiža mazināšana vājākajām skolām nepalīdzēs, bet vidējo izglītības līmeni gan krietni novilks uz leju. Tagad cerība tikt valsts ģimnāzijā daļai skolēnu ir liela motivācija censties vairāk.

Diemžēl starp mums ir ļaudis, kam nepatīk izcilnieki un kas labāk noraus to “izlēcēju” zemē, nekā pats piepūlēsies, lai tiktu līdz viņa līmenim. Kā lai te neatceras frāzi no Pītera Šefera lugas “Amadejs”: “Visu zemju viduvējības, savienojieties!”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.