Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Zane Bitere/LETA

“Sieva oficiālā, sieva faktiskā, māsa, kura beigās ir pļāpīga kaimiņiene…” mediķe atklāj, kāpēc ārsti baidās atklāt pacientu personīgo informācija 0

Pēdējās dienās kādas sievietes stāsts par to, ka viņa 13 stundas nezināja, kas notiek slimnīcā ar viņas mammu, izsauca plašu rezonansi sociālajos tīklos. Kāpēc radiem netiek stāstīts, kas notiek ar pacientu? Kuram drīkst un kuram nedrīkst teikt? Vai jāzvana pašam vai jāgaida informācija no slimnīcas? Lūk, vēl kāda mediķe sociālajos tīklos dalījusies savā pieredzē, kāpēc šis jautājums ir sarežģītāks nekā šķiet.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Viņus slepeni apbrīno: šajos datumos dzimušie pievelk apkārtējo cilvēku apbrīnu kā magnēti
“Stāvu kā ar verdošu ūdeni aplieta…” piecgadīga bērna mamma trolejbusā piedzīvojusi vecāku ļaunāko murgu
Bijušais britu komandieris nosauc nākamo Krievijas mērķi un aicina gatavoties karam
Lasīt citas ziņas

Sieviete raksta: “Ņemot vērā izskanējušo par informācijas nesniegšanu gribu ieskicēt, kāpēc tomēr mediķi baidās sniegt informāciju pa telefonu. Gadījumi no manas pieredzes.

Nr1 slimniece bezsamaņā. Nāk kundze un prasa kā pacientei klājas, esot radiniece. Es zinu, ka pacientei ir brālis. Pateicu, ka man jāsaskaņo ar brāli vai drīkstu vēl kādam sniegt informāciju. Kundze ļoti apvainojās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tajā pašā dienā atnāk brālis, es ar viņu izrunāju situāciju. Uz ko brālis saka: “Lūdzu, nesakiet viņai neko, viņa pēc tam klačojas pa visu pilsētu un jau vāc naudu bērēm . Nr2 Kundze (klātienē )apgalvo, ka ir māsa, var nosaukt personas kodu u.tml.

Labi skaidroju situāciju. Pēc pusstundas zvana dēls. Saku, ziniet es jau ar māsu klātienē izrunājos, vai nu prasiet viņai vai runāsim klātienē. Uz ko dēls saka: “kāda māsa, viņai nav nekādas māsas?!?”Labi, beigās izrādījās, ka tā ir laba draudzene kundzei un nav skāde, ka informācija izpausta, bet dēls šokā kā es tā nepārbaudu visu informāciju.

Ir vēl gadījumi. Kad ir piekauts un smagā stāvoklī guļ intensīvajā nodaļā, un zvana piekāvēja līgava interesēties par veselības stāvokli. Tad ir sieva (oficiālā) un otra, kura, saka, ka ir faktiskā sieva un tur ir savstarpēja cīņa. Man nav resursu, visiem pētīt dzimšanas apliecības, laulību apliecības utt, lai pierādītu kurš kuram ir radinieks.

Es esmu laimīga, ja pacients pasaka, kam var sniegt informāciju. Tāpēc, jā, diemžēl, bet ir negodprātīgi informācijas iegūšanas gadījumi. Un to nav tik maz.

Pa telefonu es vispār nekā nevaru zināt, kas runā. Un arī klātienē, ja nav dzimšanas apliecības (un ja mainīts uzvārds arī laulību apliecības) kā es varu zināt, ka tā ir meita/dēls?! Un vēl. Ir bijušas dažas reizes, kad pacients saka: “Nesakiet nevienam neko, bet nesakiet, ka es neļāvu teikt.” Tā, ka tam visam ir divas puses. Es tiešām saprotu, ka turēt tuviniekus neziņā nav labi, un pēc iespējas mēs meklējam risinājumus, patiešām.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.